Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8663717t1hf27f.jpg)
Neapšaubāmi vislielākā loma apģērba attīstībā un katra izvēlē ir piešķirta modei. Mode ir mūžīgi mainīga, tā ietekmē kultūras un sadzīves priekšmetus, arī apģērbu. Mode ir kā rotējoša kustība, un bieži vien pēc zināma laika modes tendencēs atkal jūtamas iepriekšējā perioda iezīmes.
Par pirmo modes žurnālu var uzskatīt nelielo izdevumu, kas aprakstīja Orleānas princeses Marijas Luīzes un Spānijas karaļa Kārļa II kāzas. Šā izdevuma pielikumā bija gravīra, kurā tika attēlota princeses kāzu kleita.
Žurnāls nāca klajā Francijas pilsētā Lionā 1679. gadā. Sākot ar šo laiku, tika ietekmēta cilvēku vēlme sekot un atdarināt ģērbšanās stilu, tas ir, lielākā sabiedrības daļa sāka uzskatīt par skaistām noteiktas formas, detaļas, apdares apģērbā, un konkrētām lietām bija vislielākā popularitāte un pieprasījums.
Kad ārišķība ir pirmajā vietā
Katrs laikmets rada ne tikai jaunu cilvēka ideālu, bet arī attiecīgu modi, kas veido cilvēku atbilstoši šim ideālam un konkrētā laikposma gaumei, kā arī izpratnei par skaistumu.
Piemēram, baroka laikmetā ieviesās tērpu kults, kad svarīgs bija tikai apģērbs, bet cilvēks kā personība tika nobīdīts otrajā plānā. Skaistuma ideāls tika iemiesots tērpā. Modei sabiedrības dzīvē bija ierādīta pirmā vieta.
Šajā laikā cilvēki vispirms domāja, kā viņi izskatās, un galu galā dzīve sāka līdzināties košai teātra izrādei. Protams, šādas problēmas nodarbināja tikai augstākās sabiedrības pārstāvjus. Zemnieki un nabadzīgie iedzīvotāji cīnījās ar sadzīviskām grūtībām.
Pilīs tika izvietoti milzīgi spoguļi, lai katrs varētu priecāties par savu izskatu un apskatīt skaisto tērpu izstādi. Svarīgas bija tikai ārišķības. Pat tagad toreizējie tērpi pārsteigtu ar savu greznību, jo tie burtiski tika nosēti ar dārgakmeņiem, izrotāti ar zelta diega izšuvumiem un pērlēm.
Lielākoties tērpu izgatavošanā izmantoja roku darbu. Ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu tērpi bija izteikti sievišķīgi un smalki. Netika cienītas cilvēka personīgās īpašības, tās šķita nenozīmīgas. Cilvēks varēja būt iekšēji tukšs, taču viņam bija jābūt tērptam dārgās un skaistās drānās.
Sieviešu skaistums — vīriešu iekārei
Milzīgo parūku un tērpu uzdevums bija radīt cēluma iespaidu. Sievietes skaistuma veidošana sākās ar matu sakārtojumu. Modē bija neiedomājami sarežģītas frizūras un parūkas, dāmas tik tikko spēja kustināt galvu.
Frizūra bija īsts mākslas darbs, tajā tika atdarinātas ainavas, medību skati, buru kuģi un augļu grozi. Tās tika rotātas ar mākslīgajiem ziediem, augļiem, lentēm un citiem priekšmetiem.
Taču šīs frizūras dāmām sagādāja ne mazumu rūpju. Tās veidoja uz ilgu laiku un īpaši pūderēja. Gadījās, ka tajās ieviesās utis, un sievietes nemeklēja vis higiēnas līdzekļus, bet kasīja galvu ar īpašu irbuli. Mazgāšanos tolaik neuzskatīja par vajadzīgu nodarbi, to darīja ļoti reti. Nepatīkamo aromātu centās likvidēt, ierīvējot ķermeni ar smaržūdeni.
Savukārt apģērba uzdevums bija piešķirt sievietei cēlu stāju un padarīt to seksuāli pievilcīgu vīriešu acīs. Par svarīgāko ieroci šajā uzdevumā kalpoja dekoltē, kas bija īpaši dziļš. Tā galvenā loma bija maksimāli atkailināt krūtis. Sievietes stājai bija jābūt tādai, lai krūtis būtu izbīdītas uz priekšu.
Lai to panāktu sievietes valkāja korsetes, kas ne tikai pacēla krūtis, bet arī maksimāli samazināja vidukļa apkārtmēru. Dārgo kleitu svārku daļa bija ļoti apjomīga, gurnu daļā to balstīja krinolīns (īpaša metāla konstrukcija), svārku mugurdaļu varēja papildināt velce.
Šādi svārki apgrūtināja kustības, tāpēc dažreiz sievietes tos nedaudz pacēla, tā dodot iespēju it kā netīšām apskatīt viņu kāju skaistumu, un, tā kā tolaik apakšveļu nevalkāja, dažreiz svārki pacēlās nedaudz par augstu, un bija iespējamas visai pikantas situācijas.
Droši var apgalvot, ka šim laika posmam bija raksturīga juteklības un erotikas gaisotne, un šajās jomās sieviete bija absolūta valdniece.
Tas nenozīmē, ka itin visi dzīvoja, ievērojot šos principus. Bija arī sievietes cīnītājas, zinātnieces, rakstnieces, mātes, kas augstu vērtēja gaišu prātu un tīru sirdi un nepieņēma šādu dzīvesveidu, bet saglabāja savu individualitāti, iespējams, apzinoties, ka tādējādi tā laika sabiedrības acīs ir «nemodernas».
Tev jāatrod pašai sava «mode»
Ja mūsdienas vēlaties sekot modei, vispirms iepazīstiet sevi un noskaidrojiet, kas ir jūsu prioritāte — augstās modes diktētās tendences vai individualitāte.
Mēs, sievietes, esam ļoti dažādas. Esam atšķirīga vecuma, auguma un komplekcijas, strādājam dažādās darbavietās un ieņemam dažāda prestiža amatu ar atšķirīgu atalgojumu, dzīvojam pilsētas centrā lielā, skaistā dzīvoklī vai lauku mājās.
Visi šie priekšnoteikumi ietekmē mūsu dzīves uztveri, vēlmi un iespējas sekot modei apģērbā. Svarīgākais ir apzināties sevi kā sievieti un personību.
Iemācieties mīlēt sevi, cenšoties sava izskata nepilnības padarīt nemanāmākas un izceļot to, kas ir skaists! Noskaidrojiet mērķi: kāpēc vēlaties labi izskatīties, vai jūsu izvēlētā ģērbšanās maniere atbilst jūsu iekšējam stāvoklim, videi, kurā atrodaties, vecumam, sociālajam stāvoklim utt.
Varbūt ir pienācis laiks kaut ko mainīt? Ja iekšēji esat tam gatava, droši dariet to. Ja daba ir apveltījusi jūs ar labu gaumi, šis process noritēs viegli un veiksmīgi, jūs instinktīvi sajutīsiet, kas ir «jūsu».
Ja tomēr neesat pārliecināta par savu gaumi, izmantojiet speciālistu palīdzību vai pēc iespējas vairāk vērojiet. Glīti un gaumīgi ģērbtu sievieti pamana ikviens.
Neapdomīga un akla sekošana aktuālajām modes tendencēm nedod vēlamo rezultātu. Jāizveido savs ģērbšanās stils. Šo stilu ir daudz, tie var būt «tīri» (klasiskais, sportiskais, romantiskais), kā arī jaukti un atvasināti. Un atcerieties — stils izpaužas ne tikai ģērbšanās manierē, bet visā, kas ir ap jums.