Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8663928t1hbcd1.jpg)
Latvijas galvaspilsētā notikt ieplānotais 2006. gada Pasaules hokeja čempionāts nokāvis lielu politisko figūru. Daudz netrūka, lai tas ar neglīto Lucavsalas afēru savulaik būtu paņēmis toreizējā premjera Andra Bērziņa krēslu, bet nupat hokeja cinītis iekustinājis lielo vezumu, kas no amata aizslaucīja Ministru prezidenta biedru Aināru Šleseru.
Iespējams, ka tas gāzīs bezdibenī arī visu valdību, tomēr šobrīd satrauc tas, ka politiskās batālijas aizēno šajā gadījumā svarīgāko — kas būs ar pašu hokeja čempionātu?
Lai jau abi lielie vaļi plēšas un noskaidro, kurš ir labais, kurš sliktais, kurš svešais, bet kurš — savējais. Subjektīvi gana nesimpātiski darbojas gan premjers Einars Repše, gan viņa tagad jau bijušais biedrs Ainārs Šlesers, tātad jebkurš rezultāts šajā cīniņā vērtējams kā ieguvumus. Par vienu gan Repšem pienākas atzinība — ar savu histēriski nedžentlmenisko izbļāvienu par tobrīd komandējumā esošā Šlesera it kā nepadarītajiem darbiem Pasaules hokeja čempionāta organizēšanā viņš izraisīja dažādu atbildīgo amatpersonu drudžainu darbības imitāciju un beidzot augstākajā līmenī pacēla jautājumu, par kuru sen vajadzēja zvanīt visos zvanos — vai tiešām Latvija organizatoriskajā līmenī cietīs pilnīgu fiasko un hokeja čempionāta rīkošanu nāksies atdot Krievijai (vai kādai citai valstij).
Arī pērn pirms starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla pesimisti pareģoja lielas ziepes un starptautisko eirokaunu Latvijai, bet viss beidzās relatīvi laimīgi. Taču vilkt paralēles starp abiem pasākumiem nebūtu prāta darbs, jo Eirovīzijas gadījumā skepsi viesa vārdu savienojums «kā notiks», nevis «vai notiks» šis pasākums. Šoreiz situācija daudz nopietnāka, un to varētu raksturot kā tuvu bezcerīgai.
Kas tad mums pašlaik ir čempionāta rīkošanai? Ir vieta daudzfunkcionālās halles būvei, ir personu grupa, kas vismaz vārdos vēlas šo halli uzbūvēt, un ir visu iespējamo institūciju un sabiedrības morālais atbalsts šai idejai. Nav gan zināms, vai šī personu grupa patiešām grib bijušā hipodroma teritorijā ieraudzīt halli un tajā notiekošo hokeja čempionātu, jo jau pasen aizkulisēs tiek minēts, ka šis vērienīgais pasākums pārdots krieviem. Bet cerēsim uz to labāko: pieņemsim, ka šīs personas nakti neguļ, prātojot par halles un hokeja čempionāta būšanām un nebūšanām.
Diemžēl cerēt uz to labāko neļauj pašas vārdos neminētās personas, kas ar apbrīnojamu stūrgalvību mēģina pārliecināt sabiedrību, ka viss joprojām ir labākajā kārtībā, un sporta cienītāji jau bezmaz var sākt iepirkt biļetes uz hokeja spēlēm. No solītās «multihalles» reāli redzēts vienīgi kaut kur bijušo mazdārziņu teritorijā noraktais pamatakmens un zīmējumi jeb skices, kā šis komplekss kaut kad tālā un rožainā nākotnē varētu izskatīties. Nav šaubu, ka halli Grostonas ielas apkaimē tiešām varētu izbūvēt atbilstoši minētajām skicēm, par nelaimi, SIA «Multihalle» amatvīriem neviens negrasās dāvināt pāris čemodānus ar čaukstošiem dolārpapīrīšiem, lai šo projektu varētu realizēt.
Nav gan arī nekāda projekta — līdz 31. decembrim Rīgas Domē vajadzēja iesniegt tehnisko projektu, kas joprojām nav izdarīts, bet vakar notikušajā preses konferencē tādi biznesā puspudu sāls apēduši vīri kā Ojārs Kehris, Ainārs Šlesers un Kirovs Lipmans (bijušajam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim šāds naivums vēl būtu piedodams) tēloja pamuļķus un praktiski uz jebkuru tiešu jautājumu atbildēja tikai ar solījumiem, ka hokeja čempionāts 2006. gadā simtprocentīgi notiks Rīgā. Ļoti jau gribētos viņiem ticēt, taču pagaidām tam nav iemesla.
Vai SIA «Multihalles» īpašnieki Kehris, Ivars Kalvišķis, Lipmans un Guntis Indriksons neprastu piesaistīt investorus šāda projekta realizācijai? Ja ne viņi, tad kurš gan cits… Pašlaik Rīgas Domē iesniegtais priekšlikums par pašvaldības iesaistīšanos šajā projektā jau izskatās pēc prastas afēras: sak, ieguldiet zemi (provizoriski prasīto 6 hektāru vietā tagad tiek tēmēts uz divtik lielām platībām), lai mums būtu mazāks risks daudzfunkcionālā biznesa projekta kraha gadījumā. Turklāt jebkura projekta saskaņošanas procedūra Domē ir tik ilga, ka «Multihalles» cerības var likt tikai uz pašvaldības iesaisti šajā pasākumā — varbūt vismaz savus papīrīšus domnieki uz priekšu virzīs straujākos tempos.
Šķiet, pēdējais brīdis valdības (un arī Latvijas valsts) vadītājam ņemt pie šlipses nevis uzņēmēju Lipmanu, bet gan Latvijas (uzsveru — Latvijas!) hokeja federācijas šefu Lipmanu un prasīt, kas te īsti notiek. Jo neba nu Starptautiskās Hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels no pirksta izzīda (vai arī žurnālisti kaut ko saputroja — tā Fāzela «LNT» ziņām tālsarunā teikto grib formulēt Lipmans) mūsu hokeja federācijas vadītāja solījumus par halles celtniecībai saņemtajiem kredītiem. Šāda mānīšanās ir starptautisks nesmukums, kas met ēnu uz valsti, turklāt vairs nav laika gaidīt un ķēpāties ar solījumu uzklausīšanu: vai nu hokeja halles projekta realizācijā tuvākajā laikā tiks sperti kādi reāli soļi, vai arī varam beigt mānīt paši sevi un pieņemt zināšanai, ka čempionāts 2006. gadā Latvijā nenotiks. Nu jā, bet valdības vīriem jau nav laika — tūlīt atkal būs krēsli jādala…