17. februārī raidījums «Latvijas krimināllietas» svinēs gada pastāvēšanas jubileju. Tieši šajā datumā 2003. gadā pirmoreiz Latvijā aizsākās televīzijā vēl nebijis pasākums — skandalozāko noziegumu restaurācija.
«Latvijas krimināllietas» svin gada jubileju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušā gada laikā raidījuma radošā komanda ir kļuvusi vēl spēcīgāka. Producenti Gunta Gasūna un Jānis Laizāns raidījumus sākotnēji veidoja divatā. Gasūna joprojām ir «Latvijas krimināllietu» producente, bet Laizāns patlaban vairāk pievērsies visu raidījumu režijai un montāžai. Gunta saka: «Ar savu redzīgo aci Jānis vienmēr zina, ko un kā viņš vēlas panākt.»
Katru trešo raidījumu tagad veido Kārlis Seržants. «Seržanta lielākais pluss ir daudzu gadu stāžs kriminālo notikumu atspoguļošanā,» stāsta Gunta. «Viņam ir ārkārtīgi laba atmiņa un vēsturnieka izcilās spējas salikt visu pa plauktiņiem, neaizmirstot galveno.»
Viena no raidījumu jaunajām veidotājām ir Lita Avotiņa — «pašu audzināta meitene, kas neiedomājami ātri apliecinājusi absolūtu spēju patstāvīgi un talantīgi strādāt». Vēl viens «Latvijas krimināllietu» jaunieguvums ir operators Edgars Prūsis. «Absolūti godprātīgs, radošs un lielisks darbs,» atzīst producente, sakot, ka Prūsis paveic pusi no kopējā darba rezultāta. «Vienmēr ir kāds kadrs, kuru ieraugot aizraujas elpa. Ģeniāli…»
Raidījumā «Latvijas krimināllietas» veidotāji joprojām restaurē ne tikai slavenas, bet arī mazāk zināmas, taču tāpēc ne mazāk interesantas Latvijas jaunāko laiku krimināllietas, reizēm «paceļot» arī kādu gadus divdesmit senu notikumu. Raidījums kritiski aplūko arī policijas un citu tiesībsargājošo institūciju darbu, nežēlojot uzslavu, ja tā ir pelnīta (Gunta atzīst, ka lielākoties tas tā arī ir).
«Lepojamies, dzirdot katra profesionāļa atzīšanos, ka viņš vai viņa skatās raidījumu un vērtē to atzinīgi,» bilst Gunta Gasūna. «Mēs ceram, ka «Latvijas krimināllietas» ļauj skatītājiem domāt un, izsekojot lietas atrisinājumam, pašiem izdarīt secinājumus. Tāpat ceram, ka raidījums kādam palīdz saprast, kāpēc noticis tā, kā noticis; kādam varbūt palīdz neizvēlēties noziedzīgu rīcību; vēl kādam — nekļūt par nozieguma upuri. Klusēšana par noziedzību nekad nav to mazinājusi. Atļaujamies domāt, ka atklātība kaut kādā mērā to tomēr mazina gan.»