Eiropas Parlamenta (EP) deputātu iesniegtie priekšlikumi labojumiem rāda, ka monitoringa ziņojums par Latviju, ko šonedēļ plānots pieņemt EP Ārlietu komitejā, būs maigāks nekā tā pirmais projekts.
Vairākos jautājumos kritiku mazinājusi arī pati ziņojuma autore Vācijas «zaļo» deputāte Elizabete Šrotere, piedāvājot mīkstināt prasības naturalizācijā un nepilsoņu tiesībās, kā arī atzīstot, ka robežlīgums ar Krieviju nav parakstīts pašas Krievijas dēļ, ziņo laikraksts «Diena».
Kopumā sadaļā par Latvijas gatavību Eiropas Savienībai (ES) iesniegti 16 labojumu priekšlikumi, no tiem Šrotere sagatavojusi piecus. Lielākās EP frakcijas Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas pārstāvis Mihaēls Gālers (Vācija) ierosinājis dzēst aicinājumu piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, kas saskan arī ar komitejas vadītāja Elmāra Broka iepriekšējā komitejas sēdē uzsvērto — no jaunajām dalībvalstīm nevar prasīt vairāk, kā spējam pildīt paši.
Arī ziņojuma autore šajā pozīcijā mīkstinājusi savu viedokli, pašreizējā formulējuma «EP mudina piešķirt» vietā iesakot maigāku — «piedāvā apsvērt tādu iespēju». Viņa arī vairs nevēlas, lai Latvija atteiktos no prasības pēc valsts valodas prasmes, lai iegūtu pilsonību, vecākiem cilvēkiem, tikai aicina samazināt minimālo zināšanu līmeni.
Pantā, kurā Šrotere runā par «nepieciešamību sasniegt adekvātu mācību apjomu mazākumtautību valodās» un citiem pasākumiem «spriedzes mazināšanai», Eiropas Nāciju apvienošanas grupas deputāts Roberto Feliče Biljardo iesaka EP atzīt, ka «lielā krievvalodīgo minoritāte un grūtības integrētas sabiedrības veidošanā ir 1940. gada padomju okupācijas sekas». Viņš arī uzskata, ka Latvijai jāturpina pašreizējā izglītības politika.
Pati Šrotere aicina Latvijas vērtējumā atteikties no panta, kurā runāts par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Tā vietā viņa piedāvā ziņojuma ievada sadaļā norādīt, ka ar Latviju un arī Igauniju tas nav parakstīts Krievijas atteikšanās dēļ. Stingrāk nekā pašlaik ieteikts prasīt Krievijai attiecināt uz jaunajām dalībvalstīm partnerības un sadarbības līgumu.
Ir arī ieteikums vispār svītrot pantu, kurā Šrotere bija norādījusi uz nabadzību un sliktajiem apstākļiem Olaines patvēruma meklētāju centrā. Neskarts gan palicis cits punkts, kurā runāts par augsto korupcijas līmeni, ko Latvijas novērotāji uzskatīja par pārāk subjektīvu. Jaunums ir priekšlikums EP vārdā paust atbalstu dzelzceļa projektam «Rail Baltica».
EP Ārlietu komiteja trešdien, 18. februārī, plānojusi vēlreiz apspriest ziņojumu, bet ceturtdien, 19. februārī, to apstiprināt. Martā ziņojums tiks pieņemts EP plenārsesijā. Dokumentam nav juridiska spēka, taču tas pēc pieņemšanas tiek nosūtīts visām iesaistītajām valstīm un var kļūt par viedokļa veidotāju dažādām institūcijām.