Krievu skolēnu protests pret izglītības reformu 11. februārī.

FOTO: Inga Kundziņa

Latvijas varas iestādes mērķtiecīgi īsteno kursu nevis uz pašu pasludināto integrāciju, bet gan uz asimilāciju, un tās būtība ir lingvistiskā un kultūras absorbēšana, kurai nav nekā kopīga ar Eiropas kultūru daudzveidības un savstarpējās bagātināšanās tradīcijām.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē Krievijas pastāvīgais pārstāvis Aleksandrs Aleksejevs paziņojis, ka «Latvijas likumdevēju taktika ir sākumā ieviest līdz absurdam stingrus labojumus, kurus jau tā noraida Latvijas krievu kopiena, izraisīt ārkārtēju sašutuma vilni un pēc tam atgriezties pie sākotnējā it kā «mīkstākā» varianta».

Šī taktika tiek izmantota ar pilnīgi saprotamu mērķi — radīt iespaidu, ka nacionālradikāļi «piekāpjas» sabiedriskās domas, arī pasaules sabiedriskās domas priekšā, teicis Aleksejevs. «Diemžēl šie manevri maz ietekmē starpnacionālo dialogu, jo tie kardināli ierobežo Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības ieraudzīties izglītības valodu,» sacīja Aleksejevs.

Viņš atgādināja, ka EDSO cilvēciskās dimensijas konferences Kopenhāgenas dokumenta 35. paragrāfs paredz nacionālo minoritāšu efektīvu līdzdalību valsts lietās, kas ir tieši saistītas ar minoritāšu aizsardzību un to savdabības stimulēšanu. Tas pats minēts arī daudzos citos dokumentos.

«Neko tādu mēs neredzam. Gluži pretēji — fakti liecina, ka varas iestādes pilnībā ignorē krievu kopienas bažas sakarā ar gaidāmo valsts krievu skolu absolventu izglītības kvalitātes pazemināšanos, kas savukārt izraisīs krievvalodīgo jauniešu konkurētspējas mazināšanos, jaunas nenovēršamas sociālās un mantiskās atšķirības un jaunus sociālās konfrontācijas avotus,» teica Aleksejevs.

«Latvija ir valsts, kas atklāti un viennozīmīgi paziņojusi par savas attīstības demokrātisko izvēli, par uzticību augstākajām Eiropas un pasaules vērtībām. Tāpēc mums ir tiesības sagaidīt, ka tā līdzināsies labākajiem cilvēka pamattiesību un brīvību ievērošanas piemēriem Eiropā,» norādīja Aleksejevs.

Pēc viņa teiktā, «viens no šādiem piemēriem, kas liecina, ka valsts ieaudzina iecietību un cieņu pret citām tautībām, ir mazākumtautību vēstures, kultūras un valodas mācīšana valsts vispārizglītojošajās skolās iedzīvotāju vairākumam vairākās Eiropas valstīs». «Tā, mūsuprāt, tiešām ir pretimnākoša, divpusēja integrācija,» sacīja Krievijas pārstāvis.

«EDSO atteikšanās atšķirībā no citām starptautiskajām organizācijām adekvāti reaģēt uz vispāratzītajām nopietnajām problēmām, kas saistītas ar cilvēktiesībām un minoritāšu stāvokli Eiropas centrā, klaji demonstrē šīs organizācijas nespēju objektīvi un kvalificēti strādāt šajā virzienā. Tas devalvē organizācijas autoritāti un novedīs pie tā, ka EDSO aizvien vairāk tiks nobīdīta malā starptautiskajā darbībā cilvēktiesību jomā,» paziņoja Aleksejevs.