Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8670403t1hcba4.jpg)
Kurš gan nezina šo mūžseno stāstu par neatbildētas mīlestības sāpēm, par neprātīgas kaislības postu, par sievieti, kas dzimusi, lai savaldzinātu vīriešus, un vīrieti, kurš sievietes dēļ gatavs upurēt visu…
Prospēra Merimē radītais stāsts par spāņu meiteni Karmenu un virsnieku Hosē pēdējos simt gadus iedvesmojis neskaitāmus mākslas darbus, arī kinoindustriju, pārstāvot visdažādākos stilus — no art house līdz holivudiskam vērienam, no animācijas filmām līdz pornogrāfijai.
Karmenu uz ekrāna spēlējušas dažādu slavas pakāpju zvaigznes — no Ritas Heivortas līdz pornozvaigznei Utai Levkai. Aptuveni 100 dažādi filmdari no dažādām pasaules valstīm ļāvušies «Karmenas» valdzinājumam. Pašlaik zināmas apmēram 70 filmas par Karmenu, no kurām 40 radītas mēmā kino laikā — pirmā skaņu filma «Karmena» tapusi tikai 1931. gadā.
Taču populāru šo Prospēra Merimē darbu 1875. gadā padarīja Bizē opera «Karmena», kura savā laikā šokēja Parīzes vidusšķiras skatītāju ar stāstu par spāņu meiteni Karmenu, kas savaldzina zaldātu Hosē, lai pēc tam viņu pamestu un mestos kāda jauna toreadora apkampienos. Drīz pēc «Karmenas» triumfa Parīzē tā ar milzu panākumiem tika izrādīta Vīnē. Klasiskais stāsts ticis interpretēts visdažādākajos veidos — no trīsdesmito gadu Hitlera pasūtījuma, kurā «Karmena» bija pārveidota tā, lai atbilstu nacistu ideoloģijai, hiphopa skaņās veidotas «Karmenas» līdz melnādainam biseksuālam Karmenas tēlam.
Tagad salauztu siržu miljoni varēs no jauna veldzēties šajā stāstā, kuru šoreiz uz ekrāniem atdzīvinājis spāņu režisors Vincents Aranda, kas uz šo ekranizāciju, šķiet, apzināti gājis visu savu mūžu (patlaban režisoram ir 77 gadi). Tieši viņš pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kļuva par Spānijas seksualitātes un kultūras atbrīvošanās kustības līderi. Tieši viņš uz ekrāna legalizēja tādas tēmas kā dzimuma maiņa un nimfomānija…
Spānija, 19. gadsimts. Andalūzijas ielās valda haoss un kaisle — tieši šeit mēs sastopamies ar Karmenu (Pasa Vega), kas strādā cigāru fabrikā un izraisa tur strīdu ar savām darbabiedrenēm. Tiek iesaistīti zaldāti, un jaunajam virsniekam Hosē (Leonardo Sbaralja) Karmena ir jānogādā uz cietumu. Taču Karmena spēj savaldzināt jebkuru vīrieti. Hosē, kas audzināts reliģiskā ģimenē un ir pilnīgs pretstats savai iemīļotajai, krīt viņas slazdos, lai nekad vairs no tiem netiktu brīvībā. Sievietes dēļ viņš ir gatavs upurēt savu godu, mundieri un cieņu. Turpretī Karmena mīl brīvību un neatkarību, viņai nav pieņemama Hosē privātīpašnieciskā mīlestība. Hosē rokas mirkst Karmenas mīļāko asinīs. No priekšzīmīga zaldāta viņš pārvēršas par laupītāju, kurš savu dzīvesstāstu vēstī kādam ceļojošam rakstniekam.
Tāpat kā daudzās citās savās filmās («Mīlētāji», «Greizsirdība», «Mīlas neprāts») režisors Vincents Arenda runā par «liktenīgo sievieti», kuras dziļākajā būtībā slēpjas ļaunums, par brīvības un goda kodeksu. Prospēra Merimē materiāls ir kā radīts šim režisoram. Par Karmenas tēlu pats režisors saka: «Savā dvēselē šī sieviete simboliski nes to pašu paradoksu, kas tajā laikā plosīja Spāniju, — brīvība vai kārtība.»
Milzīga loma filmā ir lieliskajiem aktierdarbiem. Karmenas lomā — viena no pašlaik Spānijā populārākajām aktrisēm Pasa Vega. Viņu skatītājam bija iespēja redzēt Pedro Almodovara nesenajā filmā «Runā ar viņu». Pēdējo gadu laikā aktrise nospēlējusi neskaitāmas lomas un tikusi slavas zenītā. Viņa bija redzama filmās «Gultas otra puse» un «Lūsija un sekss», par ko 2002. gadā saņēma «Goijas» balvu kā labākā jaunā aktrise. «Karmenā» Pasai Vegai ir iespēja izpaust sevi gan kā dramatiskai aktrisei, gan likt lietā savu skaistumu, valdzinājumu un jūtīgumu.
Savukārt mīlestības un kaisles upura — jaunā virsnieka Hosē — lomā redzēsiet vienu no latīņamerikāņu kinematogrāfijas spožākajām vīriešu kārtas zvaigznēm — argentīniešu aktieri Leonardo Sbaralju. Arī viņš, gluži tāpat kā Pasa Vega, 2002. gadā saņēma «Goijas» balvu kā labākais jaunais aktieris filmā «Intakto». «Karmenā» aktieris spoži tēlo Hosē, kurā kaislība jaucas ar traģēdiju un nesekmīgu pretošanos atturībai.
Latviešu skatītāja ziemeļniecisko sirdi noteikti valdzinās dienvidnieciski ugunīgās faktūras, kas burtiski deg sarkanos (kaisle), dzeltenos (ļaunas priekšnojautas) un melnos (nāve) toņos. Par to jāpateicas vairākkārt «oskarotajam» filmas māksliniekam Bendžaminam Fernandesam, kas ir pieredzes bagāts profesionālis savā jomā. Viņš strādājis pie tādām filmām kā «Citi», «Gladiators», Ridlija Skota «Svešie» un Spīlberga «Indiana Džonss un pēdējais krusta gājiens».
Savukārt Andalūzijas brīnišķīgās ainavas filmā iemūžinājis operators Pako Femenia, kas jau agrāk strādājis ar Vincentu Arendu filmā «Mīlas neprāts». Režisors paspējis sadarboties ar vairākiem pazīstamiem spāņu režisoriem, arī Pedro Almodovaru.
Filmas mūzikas autors ir Hosē Njeto, kam arī šī nav pirmā sadarbība ar Vincentu Arendu.
Vincents Arenda piedāvā šo visu laiku populāro traģēdiju klasiskā, izjustā un vārdu vistiešākajā nozīmē skaistā ietērpā.