Valdību pēc valdības mantojumā tiek nodota problēma: ko iesākt ar nelegālo programmatūru valsts iestādēs un privātajā sektorā. Uzkrātā «nasta» valsts ekonomikai maksās vismaz 100 miljonus latu.
Sandijs Aploks: Topošā valdība mantos 100 miljonu latu vērtu problēmu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Problēmas raksturojums
Par nelegālajām datorprogrammām runājam jau vismaz gadus desmit, taču vienīgais, kas seko vārdiem, ir ļoti lēna un pakāpeniska nelegālā apjoma samazināšana. Pēc BSA paustā viedokļa var noprast, ka Latvijā aptuveni puse datorprogrammu tiek lietotas nelegāli, nesamaksājot to īpašniekiem pienākošos licences maksu. Jautājumu, kā to iespējams noteikt, atstāsim uz citu reizi.
Daudzi šo situāciju argumentē ar pārāk lielo datorprogrammu cenu, kas neatbilst Latvijas situācijai. Uzmundrinošs citāts no Datorprogrammu apgāda mājas lapas: «Kā zināms, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, datorprogrammu cenas augs, un jo īpaši tas var skars «Office» produktu grupu.» Tai pašā laikā Taizemei apmēram 200 latu vērta datorprogramma tiks piedāvāta par aptuveni 20 latiem.
Paradoksāli, bet kopš aptuveni 2000. gada biroja darbus jau ir iespējams veikt arī «Linux» vidē, kuras licences cena ir vairāk atbilstoša «nabadzīgajām» valstīm. «Linux» bezmaksas licences iedvesmojošo spēku ir grūti noliegt, kā arī grūti aizmirst faktu, ka Āzijas valstis paudušas stratēģisku vēlmi pāriet uz «Linux» darba vidi. Ķīna jau spērusi pirmo soli, kas skars miljonus datoru lietotāju. Vai Taizemes gadījums būs pasaules mēroga tendence datorprogrammu licenču tirgus izmaiņās vai tikai izņēmums?
Papildu jautrību rada iestāšanās Eiropas Savienībā, jo tur šādi nemaksāšanas gadījumi var arī neturpināties. Arī investīciju spēja augstajās tehnoloģijās kādu laiku var būt zemāka, jo daudziem melnā nauda jāpārvērš par balto naudu, un tas nozīmēs gandrīz uz pusi lielākus izdevumus darbinieku algu izmaksās.
Vērojot Latvijas BSA attīstību, var teikt, ka pārāk ilgi šo jautājumu vairs nevarēs atlikt. Un atcerieties, ka pilnīgi normāli ir tas, ka ar zagtām automašīnām nedrīkst braukt — automašīnas vispirms ir jānopērk. Tāpat ir ar datorprogrammām.
Problēmas aptuvenā vērtība naudā
Patlaban Latvijā kopā tiekot izmantoti apmēram 330 tūkstoši datoru. No Valda Birkava teiktā var noprast, ka pirātisma līmenis ir krities no 58% 2002. gadā. Pieņemsim, ka patlaban pirātisma līmenis ir 50%.
Orientējošas cenas minimālas darba stacijas komplektācijai no «Multisistēmas» interneta cenu kataloga:
- Programmatūras komplekts «MS Windows XP Pro» + «Office XP Pro Latvian» — Ls 412.
- Minimāla «Windows» latviskošanas instalācija — Ls 35.
- Antivīrusu programmatūra — ~ Ls 30 gadā.
- Personīgais ugunsmūris — ~ Ls 30.
Orientējošas biroja darba stacijas jeb minimāla «tautas» datorprogrammu komplekta licenču izmaksas — Ls 507.
Aptuvena legalizācijas cena Latvijas valsts biroja tipa datoriem — 165 000 datoru x Ls 507 = Ls 83 655 000.
Summā nav iekļautas citas papildus izmantotas sērijveida datorprogrammas, kuru cena arī ir pietiekami augsta, lai, reizinot ar lielu skaitu, veidotu nopietnu summu. Uz katru noteiktu skaitu datoru noteikti minama arī failu serveru programmatūra un e-pasta infrastruktūras programmatūra. Nedrīkst aizmirst arī par atļautā lietotāju skaita licenču cenām failu un e-pasta serveriem.
Līdz ar to reālais legalizācijas vērtējums naudā noteikti ir virs 100 miljoniem latu.
Publikācijā veiktās aptuvenās aplēses tapušas, izmantojot Latvijas portālos un interneta mājas lapās pieejamo statistisko informāciju un cenas uz šo brīdi. Mērķis bija noteikt, aptuveni cik tad varētu izmaksāt visas valsts programmatūras legalizācija, cik liels ir tirgus, par kuru notiek cīņa.
Diemžēl jāatzīst, ka reālo summu aprēķināt ir neiespējami. Var noskaidrot tikai aptuveno minimālo summu. Vai reālā situācija atšķirsies divas, trīs vai nezināmu skaitu reižu, to varēs uzzināt tikai pēc dažiem gadiem.
Ko darīt?
Ja Latvijas valsts grib atrisināt šo problēmu maksimāli ekonomiski izdevīgi, varētu mēģināt sarunāt pilnas legalizācijas (pilnas 0 deklarācijas?) cenu Taizemes cenu robežās un stilā. Pēc šā piemēra sanāktu apmēram 10 reižu mazāka summa, kuru Latvija varētu atļauties nomaksāt uzreiz. Arī ieinteresētajiem datorprogrammu ražotājiem netiktu likvidēts nākotnes tirgus, Latvijai pa kluso izvēloties citus risinājumus vai sagaidot potenciālu Eiropas Savienības ietekmi, problēmu risinot no augšas.
Protams, var jau klusi veikt ilgtermiņa aprēķinus, teiksim, 10 gadu periodam un pieņemt stratēģisku lēmumu par izdevīgākas cenas datorprogrammu lietojumu. It īpaši zinot par Eiropas Savienībā izskanējušo domu par kopīgu atvērtā koda datorprogrammu izstrādi valsts pārvaldes vajadzībām, dalot arī izstrādes izmaksas, kas katrai valstij nozīmētu ietaupīt kaudzi naudas.
Pavērosim, kāda būs jaunās valdības nostāja un spertie soļi. Pavērosim, cik kompetents un rīcībspējīgs ir jaunais Informācijas sabiedrības birojs. Jo nu ir pienācis brīdis, kad šī problēma beidzot būs jāatrisina.
Pati par sevi stratēģiska izmantoto datorprogrammu maiņa vairs nav nekas īpašs, jo to iemācījāmies jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Arī lietot datorus principiāli iemācījāmies tajā pašā laikā. Līdz ar to nespēja risināt problēmu izdevīgā un racionālā veidā vairāk ir psiholoģiska problēma.
Pamācība Latvijas IT industrijai — patlaban ir iespēja ieiet jaunā pasaules IT tirgus segmentā — «Linux» darba virsmas datorprogrammu izstrādē. Tā būs vienreizēja iespēja būt vieniem no pirmajiem. Saņemot valsts pasūtījumu nodrošināto finansiālo atbalstu, daudzas Latvijas IT kompānijas varētu startēt pasaulē kā pieredzējušas virsuzņēmējas lielajiem «Linux» projektiem, tādējādi peļņu novirzot uz Latviju.
Aicinājums
Ja arī jums ir idejas, kā atrisināt šo situāciju, nekautrējieties rakstīt un piedalīties diskusijās! Runa ir par ikvienam uzņēmējam un ierēdnim aktuālu problēmu.