Kādi jogurti Latvijā ir pieprasīti

Ražojam vairāk, importējam vairāk

Kā liecina Latvijas piensaimnieku centrālās savienības dati (LPCS), jogurtu tirgus joprojām attīstās. 2003. gada pirmajos deviņos mēnešos jogurta ražošana pieaugusi par gandrīz 662 tonnām jeb 21%. Itin iespaidīgs pieaugums, kuru nodrošina arvien jaunu receptūru produktu izstrāde un orientēšanās uz patērētāju pieaugošo tieksmi uzturā lietot veselīgus produktus.

Vērts piezīmēt arī, ka atšķirībā no 2002. gada pirmo deviņu mēnešu perioda, šā gada attiecīgajā laikposmā vērojams Latvijā ražoto jogurtu eksports. Tomēr, salīdzinot ar importa apjomiem šajā pašā 9 mēnešu periodā, tā lielums ir gaužām niecīgs — tikai 1,2% no kopumā importētā jogurtu daudzuma (2106,2 tonnas).

Jogurta  ražošana Latvijā (tonnās).

Dati: LPCS

Latvijā saražotā jogurta eksports (tonnās).

Dati: LPCS

Jogurta imports (tonnās)

Dati liecina, ka lielākais importa jogurta apjoms norādītajā laikposmā nākuši no Polijas un Igaunijas. Lasot «no Polijas», jādomā «Danone», savukārt, lasot «no Igaunijas», varam domāt, piemēram, «Gefilus» vai «Bucis». Ievērojami mazāks ir Lietuvā ražoto jogurtu imports (domājam: «Labas rytas!»), bet uz importēto Polijas un Igaunijas jogurtu masas fona imports no Spānijas un Vācijas minētajā laikposmā šķiet tikpat nenozīmīgs, kā šī produkta eksports no Latvijas.

Kopumā jogurtu imports 2003. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2002. gada analogu periodu ir pieaudzis par 36,5 procentiem jeb 563,1 tonnām. Salīdzinot Latvijā 2003. gada deviņu mēnešu periodā saražotā un importētā jogurta daudzumu, jāsecina, ka vietējā ražojuma jogurti veido aptuveni 65% tirgus (attiecīgā iepriekšējā gada laikposmā šis rādītājs bija 67,3%).

Vai klasifikācija iespaidos?

Kā lasāms 2003. gada 16. septembra izsludināto Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.521 1. pielikumā «Piena produktu klasifikācija un kvalitātes rādītāji», tad jogurts tiek iedalīts parastajā (pilnpiena) jogurtā un vājpiena jogurtā, kurā piena tauku saturs nav vairāk par 0,5%.

No šā dokumenta izriet, ka tirdzniecības nosaukumu «jogurts» uz savas produkcijas iepakojumiem varēs rakstīt tikai tie ražotāji, importētāji, kuru produktu apraksts atbilst sekojošajam: «raudzēts piena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un paaugstinātu sausnas saturu, kura ražošanā izmanto ieraugu, kas sastāv no Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus noteiktās attiecībās.»

Vārda «jogurts» popularitāte patērētāju vidū ir neapšaubāma. Ar to arī izskaidrojama produktu virknes parādīšanās, kuriem būtībā ar jogurtiem visai attāls un nosacīts sakars. Piemēram, jogurta majonēze; jogurta saldējums. Skaidrs, ka šie produkti veikalā atradīsies attiecīgi pie majonēzēm vai saldējumiem, un vārda «jogurts» piesaiste nosaukumam labākajā gadījumā ir nepareizi izvēlēta kādu īpašību akcentēšana (piemēram,veselīgāks, maigāks produkts), bet sliktākajā varbūt pat patērētāju maldināšana.

Jau pieminētie MK noteikumi paredzēti tirgus sakārtošanai sakarā ar Latvijas iestāju ES. Tātad tie stājas spēkā ar 2004. gada 1. maiju, un vismaz daļai raudzēto piena produktu vairs nebūs tiesību saukties par jogurtu kā līdz šim.

Kā paskaidroja LPCS standartizācijas nodaļas vadītāja Valda Treimane, par tādiem nevarēs saukt piena produktus, kas pēc raudzēšanas tiek termiski apstrādāti, iznīcinot dzīvotspējīgos organismus, kā arī raudzētie piena produkti, kuru ieraugs sastāv no Bifidobacterium un citām pienskābes baktērijām. Bet šādu produktu ir visai daudz, jo praktiski visi tā saucamie nedzīvie jogurti, kuru realizācijas laiks var sasniegt pat gadu, attiecas uz iepriekš aprakstītajiem gadījumiem.

Kā atzina kompānijas «Danone» pārstāvniecības Baltijas valstīs un Kaļiņingradā mārketinga menedžere Lāsma Adamoviča, vairumā gadījumu pie «nedzīvajiem jogurtiem» attiecināmi importa raudzētie piena produkti, kurus viegli var atšķirt kaut vai pēc tā, ka veikalā tie neatrodas aukstumvitrīnās vai aukstumskapjos. Adamoviča gan piezīmēja arī to, ka «Danone» produkcija raksturīga ar dzīvu, veselīgu, aktīvu piena fermentu esamību tajā.

Plaukts nav likuma izdruka

MK noteikumi, kas vēl tikai stāsies spēkā, savu artavu piena produktu tirgus sakārtošanā, protams, dos. Tas noteikti iespaidos daļu patērētāju, kuri gribēs pirkt tieši to produktu, uz kura rakstīts «jogurts», nevis, piemēram, «jogurta dzēriens» (pēc analoģijas: konjaks — konjaka dzēriens). Tomēr veikalu plauktos gan jogurti, gan citi raudzētie piena produkti kā bijuši, tā arī paliks kaimiņi un konkurenti. Maz ticams, ka attiecīgie veikalu plaukti tiks pārbūvēti un aukstumvitrīnas pārkārtotas tā, lai panāktu striktu nodalījumu — jogurts, pienskābais dzēriens, probiotika, skābpiena produkts.

Produktu izvietošanas vietu lielas pārmaiņas neskars, un tur vienkopus būs gan Jogijs, gan «Danviva», gan «Actimel», gan «Gefilus», gan «Bio Lakto». Droši vien nekas nemainīsies arī veikalu elektroniskās uzskaites annālēs, kur šie pēc MK noteikumiem atšķirtie produkti draudzīgi sadzīvos vienā datu bāzes failā un netiks dalīti.

Kāds ir pieprasījums?

Jogurtu un tam radniecīgo raudzēto produktu piedāvājuma daudzums tirgū ir visai iespaidīgs. Ja ņemsim vērā gan preču zīmju nosaukumus, gan dažādās garšas, gan iepakojuma tilpumus un veidus, tad piedāvājums iesniegsies vismaz ceturtajā simtā.

Lielveikalu tīklā «Nelda» «Supermārkets» noskaidroja, ka mazo iepakojumu segmentā (līdz 0,21 l) vadošās pozīcijas pēc pārdotā apjoma 2003. gada desmit mēnešos pārliecinoši ieņēmuši importētie produkti (tādi, kā, piemēram, «Aktimel», «Fruttis», «Alpenland», «Danonki» u. c.) un tikai mazo fasējumu segmenta pārdotāko produktu desmita lejasdaļā sastopami vietējie izstrādājumi, piemēram, «Fabio», «Zilonītis», «Fitnesa».

Pretēja aina esot vērojama jau lielāku fasējumu grupās (nosacīti — 0,2–0,395 l  un 0,4–1,0 l). Šajās grupās vadošās pozīcijas tīklā ieņem Latvijā ražotie produkti («Diētiskais Lakto» un «Bio Lakto», dažādu veidu «Jogijs», «Sešgraudu» un «Piecgraudu», «Rasa», dažādi «Rankas piena» jogurti, «Zuze», «Ritto» u. c. ).

Komentējot jogurtu tirdzniecību «Nelda» lielveikalu tīklā, tā iepirkumu menedžere Sanda Prohorova pastāstīja, ka no vietējiem produktiem līderi ir ZS «Gosupi» jogurti «Jogijs», AS «Rankas piens» jogurti, kā arī AS «Tukuma piens» un AS «Rīgas piena kombināts» jogurti.

Savukārt par importētās produkcijas līderiem uzskatāmi «Danone» jogurti un «Campina» jogurti «Fruttis». Neapšaubāms pēc pārdotā apjoma līderis šajā segmentā «Nelda» tīklā bijis «Actimel». Runājot par Lietuvas un Igaunijas ražotajiem jogurtiem,  — īpašu līderu neesot, tāpat arī īpaši izteikta pieprasījuma, bet par atpazīstamāku citu starpā sava saprotamā skanējuma dēļ kļuvis «Labas rytas!».

Prohorova arī pastāstīja, ka jaunākās tirgus tendences «Neldā» liecinot — pircējs vairāk izvēlas vietēja ražojuma jogurtus un jogurtus, kuri ir liesāki, ar zemāku tauku saturu.

Arī citi avoti apstiprina iepriekš teikto. Piemēram, «Beta» veikalu tīklā visvairāk pārdotie jogurti bijuši:

• periodā oktobris–decembris (2002. g.) — «Actimel Natural», «Jogijs Eksotika», «Jogijs Asorti»;
• periodā janvāris–marts (2003. g.) — «Actimel Natural», «Jogijs Eksotika», «Jogijs Asorti»;
• periodā aprīlis–jūnijs (2003. g .) — «Actimel Natural», «Jogijs Eksotika», «Maizes diētiskais» («Rankas piens»);
• periodā jūlijs–septembris (2003. g.) — «Actimel Natural», «Jogijs» ar rīvmaizi un riekstiem, «Maizes diētiskais» («Rankas piens»).

Tieši piedevas ir tās, kas palīdz jogurtu un tiem radniecīgo produktu tirgu darīt daudzveidīgu. Kā liecina lielveikalu tīklu «Nelda» un «Beta» informācija par pārdotākajiem šīs grupas produktiem, no vietējiem ražojumiem īpaši pieprasīti pēdējā laikā ir produkti ar maizes un rīvmaizes piedevām (varbūt nostaļģija pēc maizes zupas? — aut). Tāpat labi tiek tirgoti arī jogurti ar musli pārslām, šokolādi, riekstiem. No raudzētiem produktiem ar augļu un ogu piedevām lielāku popularitāti iekarojuši jogurti ar mellenēm, plūmēm. Tieši augļu un ogu piedevas visbiežāk tiek izmantotas jogurtos, un tās var būt ļoti dažādās kombinācijās.

Tomēr grūti spriest, cik ilgi piedevas būs tās, kas šo produktu grupā Latvijā uzdos toni, jo Eiropā, piemēram, Zviedrijā ļoti populāri ir jogurti «bez garšas, bez piedevām, bez saldinātājiem» (Latvijā, piemēram, tāda veida jogurts ir «Zilonītis Baltais»).

Jādomā, ka arī nākotnē jogurtu tirgū saglabāsies patērētāju arvien pieaugošā interese par jogurtu kā veselīgu, diētisku un organismu stiprinošu produktu, un tirgus turpinās attīstīties.

(Materiāls sagatavots, izmantojot BRK «Prospekts» žurnāla «Supermārkets» materiālus. «info@supermarkets.lv»)