Foto: AFI/Normunds Mežiņš

Eiroparlamenta (EP) deputāte Elizabete Šrotere savā ziņojumā pauž bažas par nemainīgi augsto korupcijas līmeni Latvijā, kas turpina graut valsts starptautisko tēlu un uzticību mājās.

Šrotere par pozitīvu soli un īpaši izmeklēšanu par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem, arī partiju finansēšanas likumu pārkāpumus, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu.

Par Šroteres ziņojumu EP debatēs trešdien, 10. martā, no rīta, bet galīgais balsojums plānots ceturtdien, 11. martā, pulksten 12.

EP deputāte savā ziņojumā apsveic Latvijas amatpersonas ar reformām, kuru mērķis ir administratīvo spēju pārstrukturizēšana un pastiprināšana, kam arī vajadzētu uzlabot koordināciju, caurskatāmību un atbildību. Ir jāpaātrina administratīvi teritoriālā reforma, kas sākta 1998. gadā. Šrotere apsveic arī tieslietu administrācijas reformas un norāda uz nepieciešamību uzlabot cietuma apstākļus ieslodzītajiem nepilngadīgajiem.

Vienlaikus EP deputāte savā ziņojumā pauž bažas par cilvēkiem Latvijā, kas cieš no nabadzības un sociālās izstumšanas, kuriem, lai gan viņi ilgi jau dzīvo Latvijā, nav skaidra statusa sakarā ar izmaiņām pilsoņu likumā un kuri tiek turēti cietumam līdzīgajā Olaines aizturēšanas centrā.

Ņemot vērā iepriekš teikto, Šrotere savā ziņojumā aicina nekavējoties piešķirt šiem cilvēkiem kādu statusu un pacensties integrēt viņus Latvijas sabiedrībā, valsts amatpersonas pieņemt cilvēcīgus lēmumus patvērumu piešķiršanas jomā un migrācijas politikā, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartu.

Aicina nodrošināt bilingvālo izglītību

Šrotere atzīst, ka pilsonības, valodas un izglītības politika atbilst starptautiskajiem standartiem, tomēr aicina Latvijas amatpersonas nodrošināt bilingvālo izglītību skolās, ieskaitot gala eksāmenus, saskaņā ar pašreizējiem likumiem, kas paredz 60/40 procentu proporciju.

EP deputāte uzskata, ka elastīga Izglītības likuma ieviešana varētu būt labvēlīga krievvalodīgo sociālajai un ekonomiskajai integrācijai Latvijas sabiedrībā un veicināt dialogu, samazinot saspīlējumu.

Šrotere savā ziņojumā apsveic Latviju ar naturalizācijas gaitu, tomēr norāda, ka nepilsoņu integrāciju vajadzētu paātrināt. EP deputāte uzteikusi Latvijas pasākumus lauksaimniecības jomā, lai tā atbilstu ES prasībām.

Ziņojumā Latvija tiek aicināta tālāk virzīt reģionālo attīstību un vairāk pievērsties etnisko minoritāšu integrēšanai.

Visiem pilsoņiem jābūt vārda brīvībai

EP deputāte apsveic Eiropas Komisijas lēmumu iekļaut infrastruktūras projektus, kā «Rail Baltica», prioritāšu sarakstā, kas, pēc viņas domām, veicinās Latvijas turpmāku modernizāciju.

Šrotere arī norāda, ka visiem pilsoņiem un īpaši parlamenta locekļiem jābūt garantētai vārda brīvībai un ka parlamenta locekļiem jābūt nemainīgi aizsargātiem pret jebkādu atriebību par viņu pausto viedokli saistībā ar darba pienākumiem. Ziņojumā tiek izteiktas bažas par nesenajiem Latvijas parlamenta mēģinājumiem atcelt vienu no tās pārstāvjiem, kas kā novērotājs strādāja Eiroparlamentā.

Norāda uz saspīlētajām attiecībām ar Krieviju

Šrotere norāda, ka attiecības starp Latviju, Igauniju un Krieviju, lai gan ir daudzas pozitīvas pārmaiņas, vēl joprojām ir saspīlētas un ka robežlīgums, kas ir svarīgs attiecību normalizēšanai, joprojām nav parakstīts, jo Krievija to atsakās darīt.

Ziņojumā tiek pausta pārliecība, ka jaunās ES dalībvalstis Latvija un Igaunija izveidos uz savstarpēju sapratni balstītas labas kaimiņvalstu attiecības.

EP deputāte apstiprina, ka ES un Krievijas Partnerattiecību un sadarbības līgumam ir jāattiecas uz visām ES dalībvalstīm bez izņēmuma, arī uz jaunajām dalībvalstīm, kas ES pievienosies 2004. gada 1. maijā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp