Jaunā kultūras ministre: Helēna Demakova

1996. gadā Demakova kļuva par Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieci kultūras jautājumos, 1998. gadā — par sabiedriskā izglītības fonda «Jaunā akadēmija» izpilddirektori.

1998. gada aprīlī Demakova bija starp tiem, kas parakstīja Tautas partijas manifestu, 1998. gada oktobrī no Tautas partijas saraksta ievēlēta 7. Saeimā.

2002. gada oktobrī nesekmīgi kandidējusi 8. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta. 2002. gada novembrī Demakova ievēlēta Tautas partijas valdē.

Jau pirmajā dienā pēc ievēlēšanas Helēna Demakova paudusi viedokli, ka līdz šim nepietiekama uzmanība ir veltīta latviešu valodas kopšanai, tāpēc jaunās valdības kultūrpolitikas prioritāte būs latviešu valoda.

Jau, izdarot grozījumus šā gada valsts budžetā, tiks palielināts finansējums Valsts valodas komisijai, solīja Demakova.

Viņas pirmais rīkojums Kultūras ministrijā būs par partijas biedra Edmunda Krastiņa iecelšanu padomnieka amatā, jo šā pieredzējušā finansista padoms būšot ļoti nepieciešams lielo kultūras infrastruktūras objektu celtniecībā.

Valdības deklarācijā ir ierakstīta apņemšanās līdz 2008. gada beigām Latvijā uzbūvēt mūsdienīgu Nacionālo bibliotēku, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju. 2005. gadā tiek solīts sākt Nacionālās bibliotēkas celtniecību, bet jau šogad — koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektēšanu.

Emša valdība arī sola nekavējoties atjaunot Valsts kultūrkapitāla fonda pilnīgu neatkarību no politiskās varas un ar likumu nodrošināt tā finansējuma ikgadēju pieaugumu par 10%.

Demakova sacīja, ka tiks atbalstīta tradicionālā kultūra, kultūras mantojums, jauninājumi un kultūras infrastruktūra saskaņā ar nacionālo programmu «Kultūra», papildinot to ar jauniem darbiem, kas veicami pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Valdība arī sola sekmēt kultūras decentralizāciju un kultūras tūrisma attīstību, rūpēties par vienmērīgu visu valsts reģionu attīstību un decentralizētu pieejamību kvalitatīviem kultūras un mākslas notikumiem, kā arī iespēju piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā.

Sadarbībā ar sabiedrisko televīziju tiek solīts palielināt kvalitatīvu kultūras raidījumu īpatsvaru, plašāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas mākslas un kultūras pasākumu organizēšanā.

Līdz 2006. gadam tiek solīts iekļaut visas valsts bibliotēkas Vienotajā bibliotēku informācijas tīklā.

Jau līdz 2005. gada beigām tiek solīts modernizēt kultūrizglītības sistēmu, kā arī aktīvi iekļauties Eiropas Savienības kultūras apritē, līdz 2006. gada beigām dubultot tiešo valsts finansiālo mērķdotāciju nacionālajai kinoindustrijai.

Jaunā kultūras ministre ir apņēmības pilna sekmēt aktīvāku Kultūras ministrijas dialogu un sadarbību ar Rīgas Domi, ņemot vērā kopējās rūpes par galvaspilsētas nacionālas nozīmes kultūras iestādēm.

Valdības deklarācijā ir iekļauta arī apņemšanās turpināt veiksmīgi aizsākto kultūras darbinieku algu paaugstinājumu, īpaši atbalstīt tās kultūras institūcijas, kuras parādījušas izcilus radošus sasniegumus, pakāpeniski nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu nacionālas nozīmes kultūras iestādēm — Nacionālajai operai, Nacionālajai bibliotēkai, Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts mākslas muzejam un Nacionālajam teātrim.

Ņemot vērā nepieciešamību valstiskā līmenī aktivizēt starptautisku komunisma noziegumu atzīšanu, jaunā valdība ir apņēmusies pārņemt no Rīgas pilsētas Latvijas Okupācijas muzeju, saglabājot tā saturisko neatkarību, un dubultot valsts tiešo mērķdotāciju šim muzejam.