Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma ziņojumu par desmit jauno valstu gatavību dalībai Eiropas Savienībā (ES), kurā Latvijai iesaka drīzumā ratificēt mazākumtautību aizsardzības konvenciju, nepilsoņiem piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības un garantēt vārda brīvību.
Eiropas Parlaments ziņojumā arī uzsver, ka robežlīgums nav parakstīts Krievijas atteikuma dēļ, un aicina attiecināt ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgumu uz visām jaunajām dalībvalstīm bez izņēmuma.
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks uzsvēra, ka «Baltijas valstis ir pielikušas lielas pūles, lai risinātu krievvalodīgo mazākumtautību jautājumu. Tātad Krievijai nekavējoties jāparaksta robežlīgumi ar Baltijas valstīm, un mēs vairs negribam sarunas par šo tēmu».
Ziņojuma par Latviju izstrādātāja Eiropas Parlamenta deputāte Elizabete Šrotere atbalsta Latvijas valdības centienus apkarot korupciju. Ziņojums pozitīvi vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu augsta līmeņa korupcijas gadījumu izmeklēšanā, ieskaitot partiju finansēšanas likumu pārkāpumus. Vienlaikus deputāti izsaka nopietnas bažas par demokrātiskas kontroles trūkumu pār šo Ministru prezidenta pakļautībā esošo iestādi.
Deputāti aicina Latviju nodrošināt izglītības reformas veiksmīgu ieviešanu skolās. Deputāti uzskata, ka elastīga Izglītības likuma ieviešana varētu veicināt krievu valodā runājošo mazākumtautību integrāciju un mazināt spriedzi sabiedrībā.
Naturalizācijas temps joprojām lēns
Eiropas Parlaments ziņojumā atzīst, ka Latvijas pilsonības, valodas un izglītības politika kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem. Ziņojums atzīmē naturalizācijas tempa pieaugumu 2003. gadā, taču vienlaicīgi atzīst, ka naturalizācija joprojām noris pārāk lēni. Deputāti aicina Latvijas atbildīgās iestādes aktīvāk veicināt naturalizācijas procesu, piemēram, ieviešot minimālas valodas prasības gados vecākiem cilvēkiem.
Eiropas Parlaments pauž bažas par imigrantiem, kas «tiek turēti cietumam līdzīgajā Olaines aizturēšanas centrā, ciešot no nabadzības un sociālās atstumtības». Deputāti norāda, ka, neskatoties uz šo cilvēku ilgo uzturēšanos Latvijā, viņiem nav skaidra statusa un nav nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība.
Eiropas Parlaments aicina Latviju nekavējoties piešķirt nometnē dzīvojošajiem cilvēkiem rezidentu statusu un darīt visu, lai veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā.
Slavē progresu juridiskās reformas jomā
Ziņojumā deputāti slavē Latvijas progresu juridiskās reformas jomā un īpaši atzīmē apstākļu uzlabošanos nepilngadīgo ieslodzījuma vietās, tiesnešu jauno atalgojuma un sociālo garantiju sistēmu. Vienlaikus Eiropas Parlaments norāda, ka Latvijai jāsamazina pirmstiesas ieslodzījuma termiņi, jārisina pārpildīto cietumu jautājums, kā arī nopietnāk jāpievēršas cilvēku tirdzniecības apkarošanai.
Eiropas Parlaments arī norāda, ka pilsoņiem un īpaši parlamenta locekļiem jābūt garantētai vārda brīvībai. Parlamenta locekļiem jābūt aizsargātiem pret «jebkādu atriebību attiecībā uz viņa pausto viedokli». Deputāti ziņojumā izsaka bažas par neseno Saeimas mēģinājumu atsaukt vienu no Latvijas novērotājiem Eiropas Parlamentā — Martijanu Bekasovu.
Jāsakārto ierēdņu atalgojuma sistēmu
Deputāti apsveic Latvijas amatpersonas ar veiksmīgām administratīvās sistēmas reformām, taču vienlaikus norāda, ka nepieciešams izveidot ierēdņu konkurētspējīgu algu sistēmu un jāpaātrina administratīvi teritoriālo reformu.
Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē visu desmit jauno valstu ievērojamo progresu. «Desmit valstis ir strādājušas daudz smagāk nekā jebkura no mūsu valstīm, kad tās savulaik gatavojās dalībai ES,» uzsvēra Eiroparlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.
Arī ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens atzina, ka «šī ir vislabāk sagatavotā paplašināšanās ES vēsturē».
Eiropas Parlaments ziņojumu par jauno valstu gatavību dalībai ES pieņēma ar 382 balsīm par, 17 pret un 14 atturoties.
Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Kipra un Malta 1. maijā kļūs par pilntiesīgām ES dalībvalstīm.