LCD monitori sāk savu uzvaras gājienu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Philips»

Nākotne pieder LCD monitoriem, par to nav šaubu. Pēc IDC prognozēm, šogad plakanā paneļa monitoru pārdošanas apjoms pirmoreiz pārsniegs katodstaru lampu monitoru pārdošanas apjomu. Datoriem dažu turpmāko gadu laikā vispopulārākie būs 17 collu LCD monitori, jo to cenas kritīsies.

Lai gan vēl ir iespējams pilnveidot monitorus, šie jauninājumi galvenokārt būs iekšēji. Piemēram, ekrāni mazāk sakarsīs un patērēs arī mazāk elektrības. Svarīgākās izmaiņas risināsies izklaides jomā, jo lielo LCD ekrānu cenas kritīsies, ļaujot tiem konkurēt ar plazmas un projekcijas tehnoloģijām.

Dominējošās LCD tehnoloģijas iespējami konkurenti varētu būt ekrāni, kuros izmantotas OLED (organic light-emitting diodes — organiskās gaismu izstarojošās diodes), kurās lietoti dabiski luminiscējoši materiāli, kas ir spilgtāki nekā LCD un patērē mazāk enerģijas. «OLED ir vienīgais sāncensis plakanā paneļa jomā, kas vairākos lietojumos varētu konkurēt ar LCD,» uzskata žurnāla «Information Display» redaktors Kens Verners.

Aktīvās matricas OLED ekrāniem nepieciešama sarežģīta iekšējā elektronika, kas sadārdzina to izgatavošanu. Taču pagājušā gada maijā «Samsung» un «Universal Display» prezentēja OLED prototipu, kas izgatavots, izmantojot esošo LCD ražošanas tehnoloģiju. Tas varētu pavērt ceļu to masveida ražošanai. Lai gan OLED jau sākuši parādīties mobilajos tālruņos un digitālajās kamerās, eksperti paredz, ka pirmie OLED ekrāni piezīmjdatoriem gaidāmi ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.

Divas dažādas video tehnoloģijas

Savukārt datoru video tehnoloģijas jomā gaidāmas divas dažādas tendences, uzskata eksperti. Tā kā lielākajai daļai lētāko datoru videokartes arvien biežāk tiek nomainītas ar integrētajām videomikroshēmām, daudzu lietotāju datoriem būs pietiekami labs attēls, kas apmierinās lielāko daļu lietotāju, kuri galvenokārt izmanto «Office» lietojumprogrammas. Pašlaik apmēram 55 procentos datoru tiek izmantotas integrētās videomikroshēmas, un nākotnē šis skaitlis īpaši nemainīsies. Lielāko tiesu šo čipu ražo «Intel», kas tagad piegādā vairāk videoprocesoru nekā jebkurš cits uzņēmums.

«Laika gaitā parādīsies integrētie risinājumi, kuros iekļautas arī sarežģītākas īpašības, taču tie vienmēr par vienu vai pāris paaudzēm atpaliks no atsevišķajām videokartēm,» stāsta «Mercury Research» galvenais analītiķis Dīns Makarons. Datorspēļu faniem un datorgrafikas profesionāļiem parādīsies jauna videoattēla apstrādes ierīču (graphic processing unit — GPU) paaudze, kas sasniegs nebijušus augstumus. Jaunākās paaudzes GPU tiešām izcelsies tādās gaidāmajās spēlēs kā «Half-Life 2» un «Doom 3», kurās tiek izmantotas pikseļu un verteksu šeideru programmu priekšrocības, kas paātrina attēlu renderēšanu un rada dabiskākus 3D attēlus.

Taču reizēm nepietiek pat ar visātrākajiem mūsdienu GPU. Pašlaik programmu izstrādātāji var uzrakstīt sarežģītus šeiderus, ar kuriem esošā videoaparatūra nespēj tikt galā. Viņi pagaidām neizmanto visas renderēšanas kvalitātes iespējas, lai programmas varētu izmantot. Turpmāko piecu gadu laikā parādīsies daudz sarežģītāki un elastīgāki GPU, kas darbosies 16, 32 vai 64 paralēlās videolīnijās. «Spēļu ražotāji varēs panākt, lai ekrānā tiktu atveidots tieši tas, ko viņi vēlas,» piebilst Makarons. «Tas nozīmē augstāku reālisma pakāpi, daudz lielākas eksperimentēšanas iespējas un lieliskus efektus.»

Aizraujoša lasāmviela

Tālākas nākotnes prognozes videoattēlu un ekrānu jomā jau atgādina zinātnisko fantastiku. Pagājušā gada pavasarī firma «E Ink» demonstrēja «elektronisko papīru», kas izgatavots no plānas, lokanas tērauda folijas un izmanto melna un balta pigmenta kapsulas, kas reaģē uz elektriskajiem lādiņiem. Lietojot kapsulai negatīvu strāvu, baltās daļiņas paceļas, bet, izmantojot pozitīvu strāvu, parādās melnas daļiņas, veidojot tekstu un attēlus.

Šādu «papīra» lapu, kas ir apmēram PDA ekrāna lielumā, var sarullēt 1 collu (2,5 cm) resnā cilindrā, un tās izšķirtspēja ir 96 pikseļi collā, ko var salīdzināt ar lielāko daļu plaukstdatoru. Pirmās elektroniskās grāmatas, kurās izmantota šāda tehnoloģija, varētu būt pieejamas jau šā gada vidū, sola «E Ink» vecākais mārketinga menedžeris Darens Bišofs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu