Vai ļausim postīt Latvijas dabu?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI/Normunds Mežiņš

2002. gada beigās sākām interesēties par gaidāmo Jēkabpils celulozes rūpnīcas piesārņojumu Daugavā. Pēc iepazīšanās ar a/s Baltic Pulp darbību dažās sanāksmēs 2003. gada sākumā G. Bagātais apmeklēja Joutseno rūpnīcu Somijā, pēc līdzības ar kuru a/s Baltic Pulp gatavojas celt celulozes rūpnīcu Krustpils Ozolsalā.

Joutseno celulozes balināšanai izmantoto hlora dioksīdu un savus notekūdeņus pēc attīrīšanas ievada Saimas ezerā. Tur daudzu gadu laikā ir uzkrājusies vairāku metru bieza dūņu kārta, ar kuras analīzēm nodarbojas vairāki somu zinātnieki. Šajās dūņās ir smago metālu sastāvdaļas, un ir atrasts pat dzīvsudrabs. Šo notekūdeņu paraugs tika atvests uz Latviju un nodots izanalizēt Rīgas ūdens laboratorijai.

Joutseno rūpnīcā, pēc direktora vietnieka informācijas, notekūdeņus atkārtoti ražošanā pēc attīrīšanas neizmanto, jo tie neesot piemēroti ne pēc krāsas, ne arī ķīmiskā sastāva. Savā laikā Joutseno rūpnīcā vienu notekūdeņu glāzi apmeklētāju priekšā no Padomju Savienības centrālkomitejas un Celulozes un papīra rūpniecības ministrijas esot izdzēris notekūdeņu attīrīšanas ceha priekšnieks. Sekas šai ūdens glāzei ir zināmas — pie Baikāla ezera ar somu palīdzību uzcēla celulozes kombinātu. Un tagad Krievija, kad Baikālā sāka izmirt omuļi, arī pasaules sabiedriskās domas iespaidā, gatavojas šo celulozes rūpnīcu likvidēt.

Pļaviņu ūdenskrātuves tilpums, salīdzinot ar Joutseno celulozes rūpnīcas ietekmējamo Saimas ezera daļu (3,9 miljardi m3 un 500 miljoni m3), ir astoņas reizes mazāks, tātad piesārņojums tajā būs astoņas reizes lielāks un arī dūņas nosēdīsies astoņas reizes biezākā slānī.

Šīs dūņu sastāvdaļas vairāku gadu laikā ar visiem hlororganiskajiem savienojumiem (AOX), t. sk. dioksīniem un furāniem, nokļūs arī Ķeguma un Rīgas ūdenskrātuvē un tālāk — pie Rīgas iedzīvotājiem.

Uzturoties Somijā, tika apmeklēts arī Vides aizsardzības centrs Lapēnrantā, kur tika saņemts Somijas mežu industrijas federācijas vides aizsardzības ziņojums par 2001. gadu, kurā ir uzskaitītas visas Somijas celulozes un papīra ražotnes ar visiem izmešiem, kas nonāk ūdenī un gaisā. Saskaņā ar šajā atskaitē sniegto informāciju Joutseno celulozes kombinātā, ražojot 600 tūkstošu tonnu celulozes gadā, izmeši ūdenī ir: suspendētās vielas — 490 t, fosfora savienojumos P — 18 t, slāpekļa savienojumos N — 160 t, hlororganiskie savienojumi gadā 144 t, ķīmiskais skābekļa patēriņš 16 200 tonnu. Atvestā parauga analīzes iekļaujas šajos skaitļos. Savukārt gaisā izdalītie izmeši gadā sastāda — SO2–340 t, slāpekļa oksīdi 1110 t, ogļskābā gāze ap 200 000 t, putekļveida daļiņas — 160 t.

Visuzskatāmāk šos izmešus var raksturot ar šādu piemēru. Katru dienu rūpnīcā tiks ievesti trīsarpus vilcienu sastāvi ar koksni un dažādām ķimikālijām, bet viens vilciena sastāvs izvests ar gatavo produkciju. Tātad vairāk par diviem vilciena sastāviem izmešu veidā nokļūs ūdenī un gaisā.

Šeit ir jāuzsver, ka Ozolsalas celulozes rūpnīca katru dienu ievadīs Daugavā 43000 m3 notekūdeņu, t. i., minimālajā caurtecē ziemā un vasarā uz katriem 100 gramiem ūdens būs 1 g notekūdeņu. Bagātīgā minerālmēslojuma dēļ strauji vairosies zilaļģes, kuras izdala cilvēkiem kaitīgos toksiskos savienojumus. Jēkabpils atrodas bīstamo plūdu zonā, un, kā šogad ziņo prese, sasalušo vižņu slānis sasniedzis 2,5 m biezumu daudzu upes kilometru garumā. Tā kā jau šogad ir iespējami lieli plūdi, ar notekūdeņu novadīšanu var rasties problēmas.

Būtiski var tikt apdraudēta Rīga un visas lejup no Ozolsalas apdzīvotās vietas avāriju gadījumos, kā tas notika, piemēram, Somijā ar Kaukas celulozes rūpnīcu Lapenrantā 2003. gada jūnijā, kad tur avārijas dēļ Saimas ezerā noplūda lieli neattīrītu notekūdeņu daudzumi. Rūpnīca avārijas dēļ cieta aptuveni divu miljonu eiro zaudējumus.

Latvijas gadījumā ar notekūdeņiem, kas satur dioksīnus un furānus, neskatoties uz Baltic Pulp un tās algoto atbalstītāju maldinošo dezinformāciju, tiks apgādātas arī divas Latvijas zivju mazuļu audzētavas Tomē un pie Rīgas. Ar lašveidīgo mutāciju var notikt tādas pašas parādības kā pie Somijas krastiem Somu līcī, kur no ikriem izšķiļas tikai mātītes, bet tēviņu tur neesot.

Dažādos publiskos paziņojumos pieminētie darba vietu tūkstoši, kas ap Baltic Pulp it kā Jēkabpilī radīšoties rūpnīcas darbības laikā, neatbilst patiesībai. Jēkabpils iedzīvotāji tiek maldināti. Pašā rūpnīcā būs, līdzīgi kā Joutseno rūpnīcā, aptuveni 250 darba vietu. Jēkabpiliešiem un apkārtnes iedzīvotājiem varētu palikt kādas mazāk atalgotas vietas. Pārējās ļoti augsti kvalificēto inženieru vietas aizņems paši somi, var aizņemt arī rīdzinieki un kvalificēti speciālisti no citām apdzīvotām vietām un rajoniem. Un tas arī ir viss.

Nekādu tūkstošu nebūs. Domājams, ka tehnoloģisko iekārtu remontam un apkopei neņems cilvēkus no Jēkabpils. Šo mašīnu un iekārtu remontu un apkopi veiks attiecīgo izgatavotāju rūpnīcu pārstāvji, kā tas notiek visā pasaulē. Sadzīves pakalpojumus nodrošinās esošie Jēkabpils un Pļaviņu meistari un darbinieki.

Strādnieku skaits mežu cirsmās nepalielināsies, jo jau tagad ir sasniegti pieļaujamo cirsmu krāju griesti (12,5 milj. m3 gadā). Drīzāk, pilnveidojoties mehanizācijai, strādnieku skaits samazināsies. Tāpat samazināsies mazo kokzāģētavu skaits, jo daudzas bankrotēs. Arī strādnieku skaits ostās, kuri nodarbojās ar papīrmalkas iekraušanu kuģos, samazināsies.

Somu investorus interesē, pēc viņu pašu vārdiem, divas lietas — Latvijas meži un lētais darbaspēks. Mēs piebildīsim — vēl arī vietas, kur atstāt piesārņojumu.

Somiem rūpnīcā paturot kontrolpaketi, peļņa simtprocentīgi nonāks somu rokās, un jādomā, ka Latvijas valsts no šo 3 milj. m3 koksnes izciršanas iegūs vai nu neko, vai kādu nožēlojamu pametumu. Tātad arī makroekonomisko rādītāju uzlabošanās nenotiks, un apgalvotajiem fantastiskajiem rādītājiem, kuri it kā aplaimošot Latviju, nav pamata. Peļņu investoriem, pārdodot celulozi starptautiskā tirgū, izmantojot plaši attīstīto meitasuzņēmumu sistēmu, ir viegli regulēt un novirzīt turp, kur vēlas peļņas saņēmējs.

Mēs vēršamies Ekonomikas ministrijā ar aicinājumu, lai Latvijas valdība pārņemtu rūpes par celulozes un papīra kombināta celtniecību, iesaistot Latvijas investorus, un domātu par šāda kombināta celtniecību citā vietā.

No a/s Baltic Pulp kā Latvijas interesēm kaitīgas organizācijas pakalpojumiem ir jāatsakās, jo tā pārstāv tikai savas intereses, neņemot vērā ne Latvijas ekonomiskās, ne ekoloģiskās vajadzības, piesārņojot Latvijas likteņupi Daugavu ar kaitīgiem izmešiem, un šī organizācija ir jālikvidē. Visus, kas gan ir maldināti, gan tīši grib kaitēt Daugavai, mēs aicinām: «Rokas nost no Daugavas!\"

Georgs Bagātais, Dr. sc. ing.

Artūrs Boruks, Dr. hab. oec. Dr. agr.

Imants Kaimiņš, Dr. chem.

Elmīra Boikova, Dr. biol.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu