FOTO: AFI/Gatis Dieziņš

Ja Krustpils pagasta Ozolsalā tiks uzbūvēta celulozes rūpnīca, mainīsies Latvijas meža nozares eksporta struktūra, teikts celulozes rūpnīcas projektu īstenotāja — AS «Baltic Pulp» noslēguma ziņojumā par ietekmi uz vidi.

«Baltic Pulp» eksperti prognozē, ka gadījumā, ja celulozes rūpnīca tiks uzbūvēta, samazināsies neapstrādātās koksnes, papīrmalkas un šķeldu eksports. Savukārt celulozes eksports dotu meža nozares eksporta kopvērtības pieaugumu par 170 līdz 200 miljoniem latu, teikts ziņojumā.

Tiek prognozēts meža nozares eksporta kopvērtības pieaugums līdz 750–800 miljoniem latu.

Neskatoties uz lielo rūpnīcas jaudu un nepieciešamo koksnes apjomu, rūpnīcas būvētāji savā ziņojumā norāda, ka paredzamā celulozes rūpnīca neietekmēs Latvijas zāģmateriālu un citu preču eksportu.

Savukārt apaļkoksnes īpatsvars meža nozares eksportā samazināsies no 15% līdz 6%, bet celulozes eksports veidos 20–25% no meža nozares eksporta kopvērtības.

Projekta īstenotāji prognozē, ka celulozes rūpnīcas darbības rezultātā līdz 2015. gadam tieši vai netieši tiks radītas aptuveni 3700 jaunas darbavietas, tai skaitā 600 — rūpnīcas darbības reģionā.

Jau ziņots, ka 2000. gadā tika izveidota AS «Baltic Pulp» ar mērķi sagatavot celulozes rūpnīcas projektu realizēšanai. Tika plānots, ka celulozes rūpnīca Jēkabpils rajona Ozolsalā ražošanu varētu sākt 2007. gadā. Valstij pieder 33% jeb 65 300 «Baltic Pulp» akciju, bet pārējie 67% akciju ir «Metsaliitto Group» īpašumā. Kopējais «Baltic Pulp» pamatkapitāla apjoms — 197 885 lati.

Valdība pagājušajā gadā nolēma, ka celulozes rūpnīcas projektam īpašu valsts atbalstu nevajadzētu sniegt.

Jaunais Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) jau paziņojis, ka neatbalsta celulozes rūpnīcas būvniecību.