Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautājums: Analīzes uzrādīja, ka man ir Epšteina–Barra vīruss. Diemžēl daktere neko daudz nevarēja pateikt par šo vīrusu. Vai jūs, lūdzu, varētu kaut ko pastāstīt par Epšteina–Barra vīrusu? Kā to var ārstēt, un vai tas ir ļoti kaitīgs veselībai?
Epšteina–Barra vīruss pieder herpesvīrusu dzimtai un ir bieži sastopams. Šis vīruss izplatīts visā pasaulē, un lielākā daļa iedzīvotāju kādreiz mūžā ar to inficējas. Parasti šo vīrusinfekciju pārslimo bērnībā, bet, tā kā simptomi ir nespecifiski un raksturīgi arī citām bērnu slimībām, Epšteina–Barra vīruss nemaz netiek konstatēts. Ja šī vīrusinfekcija nav pārslimota bērnībā, pieaugušais var saslimt ar infekciozo mononukleozi. Diagnoze tiek noteikta, balstoties uz simptomiem un laboratoriskiem izmeklējumiem.
Slimības simptomi: drudzis, iekaisis kakls, palielināti limfmezgli, nogurums. Dažreiz var būt palielināta liesa vai aknas un novirzes aknu funkcionālos testos. Sirdsdarbības un centrālās nervu sistēmas traucējumus novēro ļoti reti, un slimība nav letāla.
Slimība ir pašlimitējoša. Simptomi parasti pazūd 1–2 mēnešu laikā, bet dažos gadījumos atveseļošanās var būt ilgāka. Vīruss var palikt dažās šūnās apslēpts (kaklā, asinīs) visu atlikušo mūžu.
Infekcijas pārnešanas ceļš: infekciju pārnes ar siekalām. Transmisija ar gaisu vai asinīm nav novērota.
Inkubācijas periods: 4–7 nedēļas.
Inficētā persona vīrusu var izplatīt vairākas nedēļas, bet izolācijas pasākumi nav ieteikti, jo vīrusu bieži var atrast arī vesela cilvēka siekalās.
Inficēšanās risks. Lielākā daļa cilvēku jau iepriekš ir saskārušies ar Epšteina–Barra vīrusu, un viņiem nepastāv infekciozās mononukleozes attīstības risks.
Ārstēšana: Simptomātiska. Šai infekcijas slimībai nav nedz specifiskas terapijas, nedz arī vakcīnas pret to.