Laikraksts: EP komisārs aicina Zviedriju kritizēt Latviju par nepilsoņiem

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Alvaro Hils-Rovless aicinājis Zviedriju stingrāk ietekmēt Latvijas integrācijas politiku un samilzušā nepilsoņu jautājuma veiksmīgu atrisināšanu, jo Zviedrijai Baltijas valstīs esot liela ietekme, ceturtdien vēsta laikraksts «Diena».

«Pieļaujot tik lielas iedzīvotāju daļas palikšanu ārpus politiskās dzīves, Eiropā tiek radīts bīstams precedents. Nepieciešams piešķirt pilsonību vismaz jaundzimušajiem bērniem un ļaut nepilsoņiem vēlēt vietvaras. Latvijai beidzot ir jāsāk uzticēties savas valsts iedzīvotājiem,» Zviedrijas valsts televīzijas (SVT1) raidījumā «Updrag Granskning» otrdienas vakarā teica Hils-Rovless.

Zviedru žurnālisti arī stāstīja par krievu jauniešu protestiem pret skolu reformu. Savukārt Tatjana Ždanoka (PCTVL) intervijā uzsvēra, ka pagaidām protesti esot mierīgi, taču neviens nevarot garantēt, ka pēc kādas «provokācijas» situācija var manīties. «Mēs gribam, lai zviedru politiķi ietekmētu mūsu valstsvīrus. Es ceru, ka eiropieši, zinot, kas notika bijušajā Dienvidslāvijā, uzmanīgi izturas pret citiem etnisko konfliktu punktiem. Latvija ir viens no šādiem punktiem,» teica Ždanoka.

Jau ziņots, ka komisārs pērnruden viesojās Rīgā un pēc vizītes uzrakstīja ziņojumu, kurā konstatēja, ka būtisku cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā nav. Viņš Latvijas žurnālistiem atzina, ka EP ir tikai rekomendējošs raksturs, tomēr ieteica paātrināt naturalizāciju, nepilsoņiem piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības un latviešu valodu mācīt par valsts budžeta naudu.

SVT1 raidījumā žurnālisti kritizēja Zviedrijas valdības pārāk iecietīgo nostāju Latvijas nepilsoņu jautājumā, norādot uz daudz kritiskākajiem Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju ziņojumiem. Ārlietu ministrei Lailai Freivaldei tika pārmesta izvairīšanās no Latvijas kritikas nepilsoņu jautājumā. Televīzijai piesūtītajā Zviedrijas Ārlietu ministrijas sekretāra Hansa Dālgrēna skaidrojumā gan bijis lasāms, ka Zviedrijas valdība piekrīt EDSO nostājai. EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss vēl martā atzina, ka EDSO atbalsta mazākumtautību izglītības reformu un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, taču Latvijai iesaka ratificēt Mazākumtautību konvenciju, kas, viņaprāt, mazinātu spriedzi un starptautiskos pārmetumus. Arī Zviedrija iesaka ratificēt mazākumtautību konvenciju un uzlabot naturalizācijas procedūru.

Latvijas premjerministrs Indulis Emsis (ZZS), atbildot uz jautājumu par Hila-Rovlesa ieteikumiem, Zviedrijas televīzijai teicis, ka padomi no ārpuses nevarot būt pilnībā noderīgi, jo vispirms jāzina valsts vēsture. Integrācijas ministrs Nils Muižnieks (LPP) Zviedrijas televīzijā paskaidrojis, ka tiesības vēlēt pašvaldības izraisītu politisko spēku līdzsvara maiņu Latvijā un ļautu kreisi noskaņotām partijām iegūt politisko varu. Par pilsonību jaundzimušajiem jau vizītē Latvijā integrācijas eksperti viņam izskaidroja, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzimušajiem bērniem piešķir pilsonību, ja viņu vecāki to pieprasa.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu