Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8679946t1h4fc4.jpg)
Finanšu ministrijas 2004. gada svarīgākos uzdevumus lūdzām komentēt Latvijas Republikas finanšu ministru Oskaru Spurdziņu.
— Stājoties jaunā amatā, jāapzina, kas pirms tam ir darīts veiksmīgi un kas varbūt ne tik sekmīgi. Kādas, jūsuprāt, ir bijušas jūsu priekšgājēju veiksmes un neveiksmes?
— Zināma revīzija, varbūt ne tik burtiskā izpratnē, tiek veikta. Pirmajās sarunās ar Finanšu ministrijas struktūrvienību vadītājiem esmu lūdzis, pirmkārt, atklātu sarunu par esošajām problēmām, otrkārt, veicamo darbu sarakstu saistībā ar 1. maiju. Iepriekšējā ministra Valda Dombrovska darbu man nav bijis laika vērtēt, un tas varbūt pašlaik nav tas būtiskākais.
To, ka mantojums ir sarežģīts, esmu atzinis ne reizi vien. Ne velti valdība, lai pagūtu pieņemt visus dokumentus laikā, tiekas divas reizes nedēļā. Jāsaka atklāti, ka, strādājot tādā tempā, ir bažas par pieņemto noteikumu kvalitāti, bet pie noteikumiem mēs varam atgriezties vēlāk. Taču, ja mums nebūs šo normatīvo aktu, mums var nākties maksāt sodus, tāpēc to pieņemšanas temps ir tāds, kāds tas ir.
Valdībai būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē prioritātes, kuras iekļaut budžetā un kuras ne. Ja iekļautu visu Saeimā un valdībā sabalsoto, budžetā papildus būtu nepieciešami 600 miljoni, kas radītu milzīgu budžeta deficītu. Protams, būs jāizvērtē gadu no gada atliktā valsts ierēdņu atalgojuma reforma, kuru pilnībā tomēr nevarēsim realizēt. Ar Eiropas naudām saistītajos sektoros katastrofāli trūkst cilvēku. Finanšu ministrija ir palikusi teju bez speciālistiem, nezinu, vai tas iepriekšējā finanšu ministra vai valdības kopējs nopelns. Mums jau akūti pāris mēnešu nav Budžeta departamenta direktora, no viņa ir atkarīga jaunā budžeta veidošana. Tas ir bēdīgi.
— No malas izskatījās, ka tos, kam nebija atbilstīgas partijas piederības, lai gan viņi ilgus gadus bija strādājuši, lēnām izspieda no amatiem.
— Iepriekšējais ministrs ļoti vērtēja darbinieku politisko piederību un ne tik daudz profesionālo darbu. Man personīgi žurnālisti ir izteikuši izbrīnu: kā tad tā, tu esi bijis finanšu ministra padomnieks, teiksim, pie Piebalga, pie A. Počas, pie I. Kreitusa un arī G. Bērziņa un E. Krastiņa, kas it kā būtu saprotams, jo es esmu Tautas partijas biedrs, taču man nav bijušas problēmas strādāt arī ar «Latvijas ceļa» ministriem. Es pieņemu, ka viņi vērtēja manas profesionālās īpašības, nevis partijas piederību. Tāpēc es domāju, ka nevajag politizēt — ja profesionāļi labi strādā un risina jautājumus, viņiem tas ir jādara, jo mums patlaban nav laika.
— Līdz šim finanšu ministrs un premjers bija no vienas partijas, jo abi ir politiski atbildīgi, ja budžetu nepieņem. I. Emša valdībā šos amatus ieņem atšķirīgu partiju biedri. Kā ir strādāt šādos apstākļos?
— Līdzīga situācija bija jau Bērziņa valdības laikā, kad šos amatus ieņēma «Latvijas ceļa» un Tautas partijas pārstāvji. Es tajā laikā biju parlamentārais sekretārs, Saeimā Budžeta komisijā lielas problēmas neredzēju. Arī pašlaik tādu nav. Kaut gan vēl nav pagājis mēnesis, kopš jaunā valdība sākusi darbu, mēs diezgan bieži tiekamies ar I. Emša kungu. Man šķiet, ka mēs varēsim ļoti labi sastrādāties.
— Cik pamatotas ir bažas, ka šogad privātais sektors līdzekļus no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem nesaņems?
— Situāciju es raksturotu kā ļoti saspringtu, ir daudz darba. Faktiski katrā valdības sēdē ir pāris ar šo sfēru saistītu jautājumu. Nav runa par to, labi vai slikti, darbs ir padarīts liels, bet diezgan daudz vēl jāizdara. Man mazliet rada bažas tas, ka cilvēku resursi ir nepietiekami. Pašlaik septiņi astoņi cilvēki strādā tur, kur vajadzīgi 15–20 cilvēki. Šajā darbā nevar pieņemt jebkuru, vajag zināmu pieredzi ES naudas sakarā. Cilvēki rindā nestāv, daudzi ir aizgājuši strādāt privātajās struktūrās un nebūt nedomā atgriezties valsts struktūrā.
Situāciju es raksturotu kā ļoti darbīgu. Nav laika domāt, tiks vai netiks kaut kas. Esmu izvirzījis mērķi — rudenī jātiek pie ES finansējuma. Es pat domās nepieļauju, ka šogad nekas nenotiks. Cita lieta, ka ne visi sektori būs vienādi gatavi paņemt ES naudu. Šobrīd šķiet, ka ministriem nav īpaši jāiejaucas. Ierēdņi savā starpā tos darbus dara. Ir grafiks, kas jāizdara līdz 1. maijam, kas līdz 15. maijam utt. Un, ja tas viss tā īstenosies, mēs pie naudas tiksim.
Darba augļi nav redzami uzreiz
— Latvijas Banka uzskata, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2% no IKP. Kāpēc šie 2% ir izvirzīti kā norma, kāpēc ne 3 vai 3,5%, kas pirms pārejas uz eiro ļautu amortizēt cenu kāpuma izraisīto sociālo spriedzi?
— Man bija gara un profesionāla saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu. Faktiski mūsu viedokļi sakrita, ideāls bezdeficīta budžets nav iespējams. Uz to gan būtu jātiecas katrai valdībai un katram finanšu ministram.
Atsakoties no 3% liela budžeta deficīta, zaudējam daudzas kompensācijas iespējas. Ja mēs, teiksim, novelkam robežu 2% apmērā, mums tomēr pastāv iespēja atkāpties uz kādu lielāku ciparu. Mans viedoklis ir tāds, ka to galējo robežu nevajadzētu definēt jau pašā sākumā, lai paliek šī nosacīti spēles iespēja.
Ja budžeta deficīts ir 2% robežās, būtu pieļaujams pieaugums vēl par 1%, jo mums ir nepieciešami apmēram 100 miljoni latu, lai apgūtu ES fondu līdzekļus. Tas ir vienīgais iemesls budžeta deficīta palielināšanai.
— Vai nevar būt tā, ka, ieviešot stingru taupības politiku, jūs sagatavojat augsni tiem, kuri valdībā varētu nākt pēc jums, proti, viņiem būtu iespējas šo naudu tērēt?
— Ne jau uzreiz var redzēt finanšu ministra darba rezultātus. Protams, ja valdība strādā ilgāk, tā var izbaudīt sava sākotnējā darba augļus, bet šobrīd ir tā, ka faktiski katras valdības izdarītais vai neizdarītais tiek nākamajai. Es to apzinos, bet domāju, ka tas ir nepieciešams valstij.
— Refinansēšanas likmes paaugstināšana vismaz Latvijā nav uztverta ar entuziasmu, tā ir pirmā reize, kad gan dažādu nozaru, gan banku pārstāvji kritizē Latvijas Banku.
— Tas ir viens no bankas instrumentiem, diemžēl tas ir panācis pretēju efektu. Acīmredzot mums kopīgi jāmeklē kādi citi instrumenti. I. Rimšēvičs gan teica, ka situācija nav tik kritiska, bet, ja tas process turpināsies, pārkaršana var draudēt. Latvijas Banka uzmanīgi seko līdzi notiekošajam, viņi arī diezgan pamatīgi nodrošinās. Es domāju, ka bažas šobrīd nav tik lielas, bet viņu tiesības ir šos instrumentus darbināt.
— Kritiku Latvijas Banka izpelnījusies arī par lata piesaisti SDR grozam, kur dominējošais ir ASV dolārs. Pašlaik 60% ārējās tirdzniecības darījumu tiek veikti eiro, līdz ar to ir nemitīgs valūtas risks. Vai nevajadzētu jau tagad pieskaņoties reālajai situācijai, nevis gaidīt 2008. gadu?
— Par to ir saņemti priekšlikumi no Latvijas Bankas. Ir atjaunota tradīcija tikties Latvijas Bankas prezidentam, finanšu ministram un Ministru prezidentam. Viena tikšanās ir notikusi. Tur mēs runājām arī par lata piesaisti. Viens no I. Rimšēviča argumentiem — ASV dolārs varētu pieaugt sakarā ar ASV prezidenta vēlēšanām. Šis jautājums nav dogma. Mēs sagaidām iniciatīvu no Latvijas Bankas.
— Kā jūs rīkotos, ja jums būtu iespēja lemt par sodu Vācijai un Francijai par Māstrihtas līguma prasību neizpildi?
— Grūts jautājums. Vienmēr jau gribas kā mazam sunītim iekost un pateikt: kāpēc tad mums jāievēro visi kritēriji, kāpēc tas lielais suns to nedara? Bet, no otras puses, es saprotu arī savu priekšgājēju V. Dombrovska kungu — Latvijai ir grūti paust viedokli par lielām valstīm, mums drīzāk ir jāmeklē sadarbība Baltijas valstīs vai Baltijas jūras reģiona valstīs. Latvijas vienai balsij nav nekādas nozīmes. Rīgā gaidāms Baltijas valstu finanšu ministru saiets — tādā veidā mēs varam bloķēties un savus risinājumus pretstatīt lielvalstīm.
Nodokļi jāsamazina piesardzīgi
— Vai attiecībā uz 40% atlaidi lielajām investīcijām saglabāsies līdzšinējā prakse vai gaidāmas izmaiņas?
— Bija arī Ārvalstu investoru padomes sēde, kur izskatīja šo jautājumu, bet viņi vairāk runāja par to, ka iepriekšējā valdība ir diezgan subjektīvi šo normu piemērojusi. Nav domāts šajā sakarā kaut ko īpaši mainīt, taču, ja reiz kritēriji izpildīti, tā jāpiemēro. Nevar būt tā, ka kaut kādas subjektīvas attieksmes dēļ tie netiek piemēroti. Ir jābūt pilnīgi skaidriem spēles noteikumiem. Manuprāt, investorus vairāk varētu interesēt uzņēmumu ienākuma nodoklis nekā 40% atlaide lielajām investīcijām. Es, protams, esmu par ienākuma nodokļa samazinājumu, jo nauda veido un rada biznesu, bet kā finanšu ministrs es tomēr esmu piesardzīgs. Es piedāvātu ļoti uzmanīgi izvērtēt un pārrunāt, kādu iespaidu atstās uz budžetu uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums līdz 12,5% vai 10%, un jebkurā gadījumā rīkoties pakāpeniski.
Tiesa, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokli, parādās nevienlīdzīga konkurence starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atkarībā no īpašuma formas. Individuālie uzņēmēji, kas atbild ar savu personīgo mantu, faktiski maksā dubultnodokli un ir daudz sliktākā pozīcijā nekā sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pēc 1. maija esmu gatavs pie šīs diskusijas atgriezties.
— Vai sociālais nodoklis tiks palielināts?
— Nē, patlaban tas ir 33,09% un par likmes mainīšanu netiek runāts. Esmu dzirdējis, ka uzņēmēji gribētu to samazināt. Bet sociālā spriedze, it sevišķi cenu kāpuma dēļ, ir tik liela, ka labāk to neaiztikt. Arī diskusija par tās palielināšanu nav aktuāla.
— Kad plānots palielināt neapliekamo minimumu?
— Protams, to ir plānots palielināt.
— To palielinot, pamatcietēji varētu būt pašvaldības…
— Viņi tā saka, bet Tirgotāju asociācijas priekšsēdis Henriks Danusēvičs teicis, ka Pašvaldību savienības prasības nav pamatotas. Viņiem ir diezgan privileģēts pieaugums, ar to es domāju iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paliek viņu rīcībā. Tā būs diskusija ar pašvaldībām, bet, tā kā politiski arī Tautas partija šo ir rosinājusi, es domāju, no tā mēs neatteiksimies un kopā ar koalīcijas partneriem virzīsim šo jautājumu uz priekšu.
— Kā būs ar skandalozo uzņēmējdarbības riska nodevu?
— Tas gan īsti nav Finanšu ministrijas kompetencē.
— To iekasē Valsts ieņēmumu dienests, kas ir Finanšu ministrijas pakļautībā. Uzņēmēji uzskata, ka tā ir nodeva ierēdņu piebarošanai.
— Es zinu, tā ir problēma, bet tikai trīs nedēļas ir nostrādātas, un par to vēl nav nopietni domāts. Šī diskusija būtu jāuztur un jādomā, lai šā nodokļa administrēšana būtu samērīga. Nodeva pēc būtības saglabāsies, bet jāpārskata tās administrēšana.
Pārmaiņas pirms un pēc 1. maija
— Vai ir iecerēta kadru maiņa, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta vadībā?
— Tiesas procesi, kuros cits pēc cita cilvēki uzvar, — K. Bricis, Kalvis Vītoliņš, Andrejs Sončiks — ir problēma, kas faktiski nav manis iniciēta. Demokrātiskā valstī tiesas lēmumi ir jāizpilda — bijušās amatpersonas jāatjauno amatā vai jāpanāk mierizlīgumi. Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāju K. Brici mēs atjaunojām amatā, ar Kalvi Vītoliņu noris pārrunas, piedāvājot viņam vietu muitas sistēmā vai Valsts ieņēmumu dienestā, viņš neuzstāj uz atjaunošanu muitas priekšnieka amatā.
Galvenās muitas pārvaldes direktora Mārtiņa Tola padarītos vai nepadarītos darbus rādīs 1. maijs, kas būs tāda kā robežlīnija, tad arī varēs izvērtēt viņa darbu. Patlaban arī muitai ir ļoti daudz uzdevumu saistībā ar Eiropas Savienību. Lai viņi strādā, man nav vaļas nodarboties ar vainīgo meklēšanu brīdī, kad tie darbi ir jāpadara.
— Muitas dēļ nav uzcelti veterinārās robežkontroles punkti, līdz ar to valstij tiks radīti neatgriezeniski zaudējumi, jo kravu pārvadātāji būs spiesti tranzītam izvēlēties citas valstis.
— Tas nav muitas dēļ. Tā ir Valsts sanitārās inspekcijas problēma. Bija divi iespējamie risinājumi: punktus valsts varēja uzreiz uzbūvēt par savu naudu, vai arī to varēja darīt kāda privāta struktūra, un tad valsts no tās šos punktus nomātu.
Mēs gaidījām PHARE līdzekļus, process ievilkās. Iespējams, lielā mērā tāpēc, ka starp resoriem nenotika komunikācija, arī strīds starp bijušo premjeru Einaru Repši un Rīgas brīvostu. Pašlaik notiek dienesta izmeklēšana. Celtnieki strādā divās maiņās un solījuši muitas punktu Rīgas brīvostā nodot augustā.
Taču kravu plūsma var pārtrūkt no 1. maija, un atjaunot to Latvijā ir diezgan nereāli. No savas puses es varu darīt visu, lai netiktu iekavēta darba samaksa celtniekiem. Tiesa, celtnieki atklājuši, ka ekoloģiskās izpētes veicēji atskaitē nav norādījuši uz kūdras slāni, kas sarežģī un sadārdzina par vairākiem simtiem tūkstošu latu celtniecības darbus. Bet tā ir tikai Rīgas brīvostas problēma.
Vēl ir Ventspils osta, vēl ir dzelzceļa punkti, kur jāseko līdzi. Katru nedēļu es pārrunāju ar muitas vadību, vai darbi notiek saskaņā ar grafiku.
— No 1. maija muitu skars būtiskas pārmaiņas. Vai plānota darbinieku atlaišana, kas notiks ar tiem muitniekiem, kas strādā uz Latvijas un Lietuvas un Igaunijas robežas?
— Jā, jo iekšzemes muitas vairs nebūs. Rezultātā darbu varētu zaudēt 280 cilvēku. Cik es esmu informēts, daļa muitnieku pēc zināšanu pārbaudes varētu pāriet uz dažādām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām. Daļa Zemgales muitas darbinieku varētu iesaistīties Latgales muitas darbā, bet ir jāpēta viņu iespējas izbraukāt šos attālumus. Vislielākie sarežģījumi ir ar Kurzemes muitas reģionālās pārvaldes cilvēkiem, kas līdz šim strādāja uz Latvijas un Lietuvas robežas. Daļa, kā jau es teicu, turpinās darbu Valsts ieņēmumu dienestā. Bet, jo agrāk cilvēki tiks skaidrībā, kas ar viņiem notiks, jo labāk. Esmu mudinājis Valsts ieņēmumu dienestu ātrāk risināt šo jautājumu, tas jāizskaidro, lai nav iekšējo nemieru. Ja to visu izdodas realizēt pakāpeniski, kā pašreiz plānots, es pieņemu, katram cilvēkam tiks atrasta piemērota darbavieta.
— Pēc 1. maija brauc, teiksim, uz Lietuvu, iepērcies, cik gribi, ved uz Latviju, nekādu ierobežojumu nav?
— Jā. Limiti saglabājas tikai uz ārējās robežas. Bet jāņem vērā spēkā esošās attiecīgo valstu regulas. Muita jau vairs nepastāv. Robežsargs pārbaudīs, vai ir pareizā pase un vai neved aizliegtās lietas. Muitas režīms pilnā mērā būs tikai uz Krievijas un Baltkrievijas robežas. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka pēc ES prasību izpildes, teiksim, Igaunijā lēto mantu, ko izdevīgi vest uz Latviju, vairs nav.
— Cik liela ietekme ir finanšu ministram nodokļu lietu regulēšanā? Kuras jomas pēc 1. maija varēs regulēt un kuras ne?
— Pēc 1. maija finanšu ministra loma nepaliks mazāka, varbūt mainīsies funkcijas. Latvijai kā ES dalībvalstij būs jāizstrādā Eiropas finanšu perspektīva. Finanšu ministrijas ierēdņu uzdevums ir aizstāvēt Latviju un mūsu viedokli, kad tiks spriests par ES budžetu. Tā loma varbūt nepaliks mazāka, bet būs citāda — ne tik daudz uz iekšzemi vērsta, cik uz Briseli, darot tai zināmu mūsu pozīciju. Varbūt to fiziski nedarīs Finanšu ministrija, bet tā koordinēs šo darbu.
Nodokļu slēpšanas shēmas būs
— Kādas izmaiņas ir plānotas zemu un beznodokļu valstu sarakstā (Ministru kabineta noteikumi nr. 276)? Vai Kipra paliks šajā sarakstā arī pēc 1. maija?
— Tas saraksts acīmredzot īpaši netiks mainīts, izņemot Kipru.
— Kā jūs centīsieties neitralizēt starptautiskās nodokļu minimizēšanas shēmas, kas tiks iedarbinātas pēc 1. maija?
— VID jau ir zināma pieredze šo shēmu atmaskošanā. Šo shēmu darbību starpvalstu līmenī varētu palīdzēt atklāt informācijas apmaiņa starp valstīm. Bažas, ka šādas shēmas tiks izmantotas, pastāv, bet tādas tās ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Informācija būs, un pēc 1. maija Latvijas sadarbība ar ES valstīm šo shēmu atklāšanā notiks jau partneru līmenī. Tiesa gan, biznesa partnerus pārbaudīt nebūt nav tik viegli ne uzņēmējiem, ne valsts institūcijām, jo nav sistēmas, ka aptvertu visas 26 ES dalībvalstis. Varētu būt visādi brīnumi, bet negribētos, ka cieš godīgi uzņēmēji.
— Patlaban daudzi likumi tiek pieņemti lielā steigā, tas nozīmē, ka kļūdas ir neizbēgamas. Kur var vērsties uzņēmēji, kas pamanījuši defektus likumos, lai tos operatīvi novērstu?
— Es nedomāju radīt kādu īpašu sistēmu. Katrā ziņā dienestiem jābūt atvērtiem un jāraugās, lai defekti ātri tiktu novērsti. Es lūgtu uzņēmējus operatīvi ziņot par nepieciešamajiem labojumiem attiecīgos dienestus, un mēs no savas puses darīsim, ko varēsim.