Šizofrēnija ir pati smagākā psihiskā slimība. Latvijā šobrīd ir 17 000 šizofrēnijas slimnieku, no kuriem 182 ir bērni, stāsta RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītāja, profesore Raisa Andrēziņa. Slimības cēloņi ir bioloģiski, taču nevar noliegt arī sociālos un psiholoģiskos iemeslus.
Latvijas Psihiatru Asociācijas prezidente docente Biruta Kupča uzsver šizofrēnijas slimnieku sociālo stāvokli — tie pārsvarā ir cilvēki no sociāli nelabvēlīgas vides, bieži ar minimālo iztikas minimumu, vientuļi. 8% šizofrēnijas slimnieku ir bezpajumtnieki. 35% slimnieku ir darba nespējīgi, taču invaliditātes pabalsti ir zem iztikas minimuma, atzīmēja B. Kupča. Šizofrēnijas slimnieki Latvijā nesaņem īpaši sagatavota psihologa palīdzību, kas vēl jo vairāk pastiprina plaisu starp sabiedrību un pacientiem. Ārstējoties šie cilvēki var adaptēties sabiedrībā, pat strādāt. Sabiedrībai jāizprot šās slimības diagnoze.
Šizofrēnijas cēloņi līdz šim nav pilnīgi noskaidroti. «Psihes šķelšanās» atspoguļo šīs slimības raksturīgāko īpašību. Ar šizofrēniju parasti saslimst vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Raksturīga šizofrēnijas īpatnība ir arī intereses zudums pret apkārtējo dzīvi, norobežošanās no sabiedrības. Slimnieki ir noslēgti un meklē vientulību. Šizofrēnijas sākuma pazīmes ir dažādas. Saslimušie bieži žēlojas par nogurumu, galvas sāpēm, nepatīkamām sajūtām ķermenī, miega traucējumiem. Slimie sūdzas, ka viņiem nepadodas mācības, grūti saprast izlasīto vai teikto. Viņi kļūst nesabiedriski, naidīgi, agresīvi. Šizofrēnijai ir tendence ar laiku padziļināties.
Šizofrēnijai ir dažādas formas, un tās norise var būt vai nu nepārtraukta, vai periodiska. Pirmā gadījumā slimība l–2 gadu laikā var radīt izteiktu gara vājumu, ko raksturo domāšanas šķelšanās un emocionāls trulums. Citos gadījumos nepārtrauktais process attīstās lēni, pakāpeniski, un tikai pēc daudziem gadiem izdodas atrast krasi izteiktas apātiskā gara vājuma iezīmes
Šizofrēnijas diagnosticēšana un ārstēšana ir ļoti komplicēta. Līdz šim šizofrēnijas slimnieki tika ārstēti ar klasiskiem preparātiem, taču tiem bija izteiktas blaknes — miegainība, muskuļu vājums, reibonis, sirdsdarbības traucējumi, pazemināts asinsspiediens. Turklāt šie preparāti bija pieejami tablešu un kapsulu formā, kurus nereti akūtiem pacientiem bija grūti ievadīt, jo, viņi, piemēram, atteicās tās ieņemt sakot, ka viņus grib noindēt. Tagad Latvijā ir pieejami jaunākās paaudzes medikamenti, ko var ievadīt intravenozi, kam ir arī mazāk blakņu. Diemžēl medikamenti šizofrēnijas ārstēšanai nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā.