Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/11/8681275t1hc1d7.jpg)
Jūrmalas pilsētas tiesa otrdien pilnībā attaisnoja un atzina par nevainīgiem tā saucamajā Puķu ielas krimināllietā apsūdzētās amatpersonas: Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) bijušo priekšsēdētāju Ziedoni Ziediņu, Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) bijušo ģenerāldirektoru Māri Ēlertu un Valsts zemes dienesta Jūrmalas filiāles bijušo darbinieku Kasparu Hermani.
Pēc tiesas sprieduma pasludināšanas prokuratūras pārstāve Sigita Priede žurnālistiem sacīja, ka spriedumu pārsūdzēs. Savukārt neviens no apsūdzētajiem, kurus vainoja par ļaunprātīgu valsts amatpersonas dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, nododot privatizācijai LAA atpūtas bāzi Jūrmalā, Puķu ielā, sev labvēlīgo spriedumu komentēt nevēlējās.
Tiesa paziņoja, ka atbilstoši lietā esošajiem materiāliem un dokumentiem LAA atpūtas bāze savulaik tika uzbūvēta kā dzīvojamo ēku komplekss, tāpēc to izīrēšana un vēlāka privatizācija ir notikusi likumīgi. Savukārt Valsts kontroles revidentu atzinumā minētais, ka Puķu ielas komplekss nav dzīvojamās ēkas, bet atpūtas bāze, balstījies uz patiesībai neatbilstošu ierakstu inventarizācijas lietā. Turklāt Valsts kontroles revidents objektu arī nebija apskatījis uz vietas, secināja tiesa.
Tiesa atzina par nepamatotu arī Valsts zemes dienesta veikto novērtējumu, atbilstoši kuram tika noteikta iespējamā atpūtas bāzes izsoles cena — 330 tūkstoši latu, kas arī tika pieņemta kā minimālie valstij nodarītie zaudējumi, ēkas nepārdodot izsolē.
Tiesa arī atzina, ka apsūdzība kopumā ir nepamatota un balstīta uz pieņēmumiem, bet prokuratūras notikumu izklāsts neatbilst dokumentāriem pierādījumiem. Par nepierādītu tiesa atzina arī prokuratūras argumentu, ka apsūdzētie darbojušies grupā mantkārīgā nolūkā.
Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Viktors Ratniks iepriekš tiesājamos lūdza sodīt ar nosacītu brīvības atņemšanu. Prokurors lūdza Ziediņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, nosakot pārbaudes laiku uz trim gadiem. LAA bijušo ģenerāldirektoru Ēlertu prokurors lūdza notiesāt uz trim gadiem, nosakot pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Savukārt Valsts zemes dienesta Jūrmalas filiāles bijušo darbinieku Kasparu Hermani lūdza notiesāt uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Ja pārbaudes laikā sodītie izdarītu atkārtotu pārkāpumu, viņiem atlikušais soda laiks būtu jāizcieš cietumā.
Tiesājamie pēdējā vārdā neatzina savu vainu viņiem inkriminētajos likumpārkāpumos un lūdza viņus attaisnot. Tiesa krimināllietas izskatīšanas laikā nopratināja vairāk nekā 80 liecinieku no uzaicinātajiem aptuveni 100 lieciniekiem.
Atbilstoši apsūdzības rakstam LAA vadība 1999. gadā piedāvājusi Ekonomikas ministrijai, Privatizācijas aģentūrai, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijai izstrādāt sarakstus ar personām, ar kurām noslēgt īres līgumus par LAA atpūtas bāzes Jūrmalā, Puķu ielā, izmantošanu 2000. gadā. Balstoties uz šo institūciju iesniegtajiem sarakstiem, 1999. gada beigās Ēlerts un viņa vietnieks noslēdzis īres līgumus ar 76 cilvēkiem par atpūtas bāzes izmantošanu uz vienu diviem gadiem.
Prokurors uzskata, ka šādus līgumus nemaz nevarēja noslēgt, jo atpūtas bāzes telpas nebija paredzētas pastāvīgai dzīvošanai, bet tie noslēgti, lai vēlāk varētu telpas nelikumīgi privatizēt. Nākamais solis, pēc prokuratūras norādītā, bijusi šīs atpūtas bāzes nelikumīga iekļaušana privatizējamo dzīvojamo māju sarakstā, jo amatpersonas skaidri apzinājušās, ka LAA atpūtas bāzei nav dzīvojamo ēku statusa.
Valdība 2000. gada 8. martā apstiprināja privatizējamo objektu sarakstu, kurā bija iekļauta atpūtas bāze. Prokurors tiesu debatēs atsaucās uz liecinieku, viņu vidū Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Kaspara Gerharda un ministrijas Juridiskā departamenta bijušās direktores Māras Līdumnieces, liecībām. Atbilstoši Līdumnieces liecībām 1999. gada septembrī LAA un valsts sekretāram bijusi saruna, ko darīt ar LAA atpūtas bāzi Puķu ielā Mellužos, jo LAA ir apgrūtināta tās uzturēšana. Gerhards liecinājis, ka LAA pārstāvjiem licis kontaktēties ar ministrijas Juridisko departamentu. Savukārt ministrijas Juridiskais departaments 1999. gada septembra beigās nosūtījis vēstuli CDzMPK ar lūgumu valdības lēmumprojektā par privatizācijai nododamajiem objektiem iekļaut arī atpūtas bāzi Puķu ielā.
Līdumniece liecinājusi, ka paļāvusies uz LAA, kuras rīcībā ir visa juridiskā dokumentācija par atpūtas bāzi. Savukārt CDzMPK nosūtītajā vēstulē ministrija bija atsaukusies uz Jūrmalas Domes lēmumu, kurā bija teikts, ka uz zemes, kur atrodas atpūtas bāze, ir atsevišķas dzīvojamās ēkas. Līdumniece arī norādījusi, ka par objekta iekļaušanu sarakstā atbildējusi CDzMPK. Ministrijas bijusī darbiniece, kura pašlaik pilda Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektores pienākumus, tiesā arī liecinājusi, ka par iespēju privatizēt dzīvojamo telpu Puķu ielā, ko viņa bija izīrējusi no LAA, uzzinājusi pēc valdības 2000. gada 8. marta lēmuma pieņemšanas, pēc kura viņa uzrakstījusi CDzMPK attiecīgu iesniegumu un par 104 privatizācijas sertifikātiem privatizējusi mitekli atpūtas bāzē.
Vairāki liecinieki arī liecinājuši, ka LAA 1999. gadā viņiem vairs nav pagarinājusi līgumus par atpūtas bāzes telpu izmantošanu, tā vietā slēdzot līgumus ar citām personām, galvenokārt Ekonomikas ministrijas un tai pakļauto iestāžu darbiniekiem, viņu radiniekiem vai arī paziņām. Daži Puķu ielas mitekļu īrnieki, kuriem LAA tos izīrēja 1999. gada nogalē un kuri tos vēlāk privatizējuši, atzina, ka neesot nekad bijuši šajās atpūtas bāzes telpās. Pēc privatizācijas vairāki mitekļi pārdoti tālāk par naudu.
Prokuratūra norādīja, ka pēc valdības lēmuma pieņemšanas Hermans, pēc Ziediņa mutiska lūguma, nelikumīgi veicis izmaiņas atpūtas bāzes telpu tehniskās inventarizācijas lietās, padarot to par LAA īpašumu (iepriekš tā atradās LAA valdījumā) un mainot to izmantošanas statusu pret dzīvojamām telpām. Viņš par šo darbu arī saņēmis papildu piemaksas pie algas.
Kad atpūtas bāze nonāca CDzMPK rīcībā, Ziediņš, ņemot vērā cilvēku iesniegumus, nodrošinājis, ka atpūtas bāzes telpas 2000. gadā par privatizācijas sertifikātiem īpašumā iegūst 76 cilvēki. Tādējādi atpūtas bāze privatizēta par 7043 privatizācijas sertifikātiem, kuru tirgus vērtība tobrīd bijusi 1,54 lati par sertifikātu. Savukārt, pēc prokurora aplēsēm, atpūtas bāzes tirgus vērtība bijusi vismaz 330 tūkstoši latu, bet, pārdodot atpūtas bāzes telpas atklātā izsolē, valsts varētu iegūt vēl lielākus līdzekļus par šo īpašumu.
Krimināllietu par Latvijas Attīstības aģentūras dzīvokļu lietu ierosināja jau 2000. gada 1. septembrī. Lietu ierosināja Ģenerālprokuratūra, un tajā izvērtēja gan Latvijas Attīstības aģentūras, gan CDzMPK amatpersonu rīcības atbilstību likumam. Prokuratūra pārbaudi par Latvijas Attīstības aģentūras izīrētajiem mitekļiem Jūrmalā sāka, kad presē parādījās ziņas, ka vasarnīcas un dzīvokļi izīrēti Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kā arī Privatizācijas aģentūras darbiniekiem, kuri par velti iegūtos mitekļus likumā paredzētajā kārtībā var privatizēt.
Valdība 2002. gada sākumā apmierināja prokuratūras protestu un atcēla lēmumu par atpūtas kompleksa ēku statusa maiņu, kas ļāva tās privatizēt šādi. Tiesa gan, valdība uzreiz pieņēmusi lēmumu par atpūtas bāzes Puķu ielā sagatavošanu privatizācijai.
Pašlaik Ziediņš ir valsts aģentūras «Mājokļu aģentūra» direktora vietnieks, Ēlerts strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, bet Hermans — kompānijā «Universālās vadības sistēmas». Tiesā Ēlerta intereses aizstāv zvērināts advokāts Uldis Cakars, Ziediņu — zvērināts advokāts Aivars Ludvigs, bet Hermanu — zvērināta advokāte Valda Ligere.