/nginx/o/2018/07/11/8681454t1h07ae.jpg)
No rīta, pirms stundu sākuma, Valda Zālīša pamatskolas skolotāju istabā sapulcējušies gandrīz visi skolas pedagogi un daudzi bērnu vecāki. Viņi visi ir noraizējušies gan par savu, gan bērnu turpmāko likteni, jo sākumskolā noris pārmaiņas, kuras ir grūti ietekmēt, — par skolas direktori ir plānots apstiprināt viņiem nepieņemamu pedagoģi.
Šā gada martā Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments rīkoja konkursu par Rīgas Valda Zālīša pamatskolas direktora amata kandidātu. Konkurss notika pilnīgā slepenībā, par to netika informēti ne skolas skolotāji, ne bērnu vecāki.
«Centra rajona izglītības nodaļas vadītāja Zigrīda Kozlovska tikšanās reizē ar skolas pašpārvaldi solīja, ka skolas pārstāvji varēs piedalīties konkursā, bet neviens skolā netika informēts par konkursa norisi, netika iepazīstināts ar amata pretendentiem,» «Vakara Ziņām» atklāj skolotāja Mārīte Gerharde.
«Arī uz telefoniskiem jautājumiem par to, kas ir izvirzīts par direktora kandidātu, Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta personāla daļā atteicās nosaukt vārdu un uzvārdu, bet uz jautājumu, vai var saņemt sēdes protokola kopiju, tika saņemta noraidoša atbilde.»
Negrib strādāt ar skolotāju, kas sit bērnus
Nesaņemot oficiālu atbildi, no citu cilvēku atstāstiem skolotājiem izdevās uzzināt, ka par skolas direktora amata pretendenti ir izvēlēta Rīgas Poļu sākumskolas vadītāja Inga Gudēviča, kas nav sveša daudziem Zālīša skolas pedagogiem un vecākiem, jo savulaik ir strādājusi šajā skolā par svešvalodas skolotāju.
«Ar šo skolotāju esmu strādājusi kopā vairākus gadus. Tajā laikā nereti nācās saskarties ar Gudēvičas rakstura īpašībām, kas nav savienojamas ar skolas direktora darbu,» savu sašutumu neslēpj skolotāja Dzintra Otlāne.
«Viņa atļāvās būt nesavaldīga ne tikai ar skolotājiem, bet arī sarunās ar bērniem, tas pat robežojās ar rupjību.» Kā spilgtu piemēru tam skolotāja Otlāne min pļauku, ko Gudēviča klases priekšā iesitusi kādam savas audzināmās klases skolēnam. «Pēc tam to komentējot, skolotāja sevi attaisnoja, ka ir tikai cilvēks,» piebilst Otlāne.
«Domāju, ka skolas direktora amats prasa ne tikai kvalifikāciju, bet arī cilvēciskas īpašības.»
Nils Idžons, kas Zālīša pamatskolā mācījies, kad viņa klases audzinātāja bija Gudēviča, uzskata, ka viņas pedagoģiskās metodes un attieksme pret bērniem nav direktora amata cienīga. Kā spilgtāko piemēru, kurš Nilam palicis atmiņā līdz pat šai dienai, viņš min gadījumu, kad klasē visi kopīgi svinējuši klasesbiedra jubileju.
«Visi bērni dziedāja apsveikuma dziesmu jubilāram, bet es svilpoju līdzi melodiju,» atceras Nils.
«Tas, iespējams, sadusmoja skolotāju, jo viņa man iesita pa seju ar cepuri, kas atradās uz mana galda. Es uzreiz izskrēju no klases, bet, kad pēc stundām gāju uz garderobi, viņa pienāca man klāt, sagrāba aiz apkakles un vēlreiz man iesita. Šā incidenta liecinieki bija arī mani klasesbiedri.»
Rīgas Poļu sākumskolas skolotāja Vida Legzdiņa, kura strādā kopā ar Ingu Gudēviču kopš 1999. gada, kategoriski nepiekrīt apgalvojumam, ka viņa slikti izturas pret bērniem. «Es direktori redzu ik dienas, viņa nekad nav situsi nevienu bērnu,» apgalvo Legzdiņa. «Mūsu skolā nekad nav bijuši bērnu tiesību pārkāpumi.»
Jaunā direktore ir instruments skolas ēkas iegūšanai
Valda Zālīša pamatskolas audzēkņu vecāki un pedagogi izveidojušās situācijas skaidrojumam raduši dziļākas saknes. «Mums jau ir negatīva pieredze ar Centra rajona skolu daļas vadītāju Kozlovsku, kura gribēja mūsu skolu pārcelt uz blakus esošo «Rīdzi»,» visu klātesošo viedokli atklāti pauž Ainārs Modāns.
«Tāpēc mums ir pamatotas bažas, ka Gudēvičas uzspiešana skolas direktora amatā varētu būt jauns stratēģisks solis Kozlovskas ieceru realizācijas virzienā.»
Modāns piebilst, ka šādā veidā var iegūt skolas ēku, kuru, visticamāk, kāro daudzi.
«Bet visā šajā jūklī neviens neaizdomājas par bērniem, kuri arī ir noraizējušies par savas skolas likteni,» teic Modāns. «Viņi jau redz un dzird, kas visapkārt notiek.»
Tāpat ir zināms, ka daudzi skolotāji būs spiesti pamest darbu Zālīša skolā, ja tiks apstiprināta direktore, ar kuru viņi jau iepriekš nav varējuši sastrādāties.
«Cietīs jau bērni, jo mūsu skola nav elitāra kaut kādu materiālo vērtību, bet gan pedagogu dēļ, kuri ir panākuši to, ka bērni labprāt mācās un ciena ne tikai materiālās vērtības,» nosaka Modāns.
Centra rajona skolu daļas vadītāja Zigrīda Kozlovska bažas par skolas pārcelšanu uzskata par nepamatotām.
«Ja tuvākajā laikā būtu tādi plāni, neviens neizsludinātu konkursu par direktora amata kandidātu,» viņa skaidro. «Un arī tajā brīdī, kad šī doma izskanēja, neviens ar varu viņus nespieda apvienoties, bet uzdeva jautājumu, vai skolotāji un vecāki atbalsta šo ideju, kaut gan mēs varējām, nevienam neprasot, bērnu interesēs skolu pārcelt.»
Uz jautājumu, kā šādā apvienošanā tiktu aizstāvētas bērnu intereses, Kozlovska piebilst, ka blakus esošā skola ir daudz lielāka un ērtāka par Valda Zālīša skolu, kurā savukārt varētu mācīties krievu bērni, kuru skaits ir mazāks.
«Šis jautājums jau sen ir izskatīts, un vairs neviens negrasās skolas apvienot,» Kozlovska smaidot nosaka.