Lai gan starptautiskās institūcijas vairākkārt aicinājušas Latviju ratificēt jau 1995. gadā parakstīto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un arī atsevišķas Latvijas amatpersonas publiski paudušas atbalstu konvencijas ratifikācijai, koalīcija vienojusies noraidīt kreisās opozīcijas iesniegto priekšlikumu par konvencijas ratifikāciju.

Koalīcijas partijas, kā arī lielākā opozīcijas frakcija «Jaunais laiks» (JL) ceturtdien nolēmušas noraidīt kreiso spēku apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» ratificēšanai Saeimā iesniegto un sabiedrībā un politiķu vidū plaši apspriesto konvenciju.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks trešdien gan atzina, ka viņš personīgi un arī viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija atbalsta konvencijas ratifikāciju, un solīja, ka jau vistuvākajā laikā aicinās jautājumu par konvencijas ratifikāciju izskatīt koalīcijas padomē.

Muižnieks atzina, ka konvencijas noraidīšanai parlamentā starptautiski varētu būt negatīva rezonanse, taču uzsvēra, ka «tāda ir Latvijas politiskā prakse — neatbalstīt opozīcijas iniciatīvas».

Pārāk liela ažiotāža

PCTVL deputāti konvencijas anotācijā norāda, ka «Latvija šobrīd ir vienīgā no jaunajām ES dalībvalstīm, kas nav ratificējusi šo konvenciju». «Tas ir bezprecedenta gadījums, it sevišķi, ja ņem vērā faktu, ka apmēram 40% no Latvijas iedzīvotājiem ir mazākumtautības,» vēstī konvencijas iesniedzēji.

Muižnieks pauda pārliecību, ka sabiedrībā ažiotāža ap šo konvenciju sacelta pārāk liela. «Manuprāt, latvieši pārāk baidās no šīs konvencijas, savukārt nelatvieši no tās pārāk daudz cer sagaidīt, konvencijas nozīme ir pārspīlēta,» atzina Muižnieks. Viņš pauda pārliecību, ka Latvijai nav nekādu juridisku šķēršļu konvenciju ratificēt, jo mazākumtautību tiesības Latvijā tiek ievērotas. Viņš gan sacīja, ka viena atruna Latvijai tomēr būtu jāpieņem — jautājumā, kas skar vietvārdu un ielu nosaukumu rakstību mazākumtautību valodā, kur dzīvo daudz mazākumtautību pārstāvju.

Paredz plašāku minoritāšu valodas lietošanu

PCTVL deputāti konvencijas anotācijā uzsver, ka «līdz ar konvencijas ratifikāciju valstij būs jānodrošina katrai pie nacionālās minoritātes piederošajai personai tiesības uz vārda brīvību, uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas minoritātes valodā, bez iejaukšanās no valsts valsts institūciju puses».

PCTVL deputāti norāda, ka «konvencija paredz minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp personām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo pie minoritātēm piederošas personas».

«Konvencija arī paredz tiesības izmantot savu uzvārdu un vārdu minoritātes valodā un tiesības uz to oficiālu izmantošanu, paredz tiesības tajās teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai, minoritātes valodā, ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm,» vēstī konvencijas iesniedzēji.

Viņi informē, ka «pietiekama pieprasījuma gadījumos valstij būs jānodrošina pie nacionālajām minoritātēm piederošām personām iespēja apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā».

Gatavo grozījumus konvencijā

Pārsteigumu par PCTVL iniciatīvu jau iepriekš pauda Saeimas Sabiedrības integrācijas apakškomisijas vadītāja Ina Druviete. Viņa uzsvēra, ka viņas vadītā apakškomisija jau tagad aktīvi strādā pie jautājuma par konvencijas ratifikāciju. Viņa teica, ka apakškomisija jau iepazinusies ar vadošo amatpersonu viedokli šajā jautājumā un tagad gatavo iespējamos grozījumus konvencijā, lai Latvija to varētu ratificēt.

«Šajā apakškomisijā strādā arī PCTVL pārstāvji, un esmu pārsteigta par to, ka viņi pēkšņi nākuši klajā ar šādu ierosinājumu, jo līdz šim neviens nav teicis, ka šī konvencija jāratificē nekavējoties un šīs iniciatīvas dēļ darbs steidzināts netiks, jo gribas panākt vislabāko iespējamo risinājumu,» sacīja Druviete.

Diskusija par Vispārējās mazākumtautību konvencijas ratifikāciju Latvijā notiek jau vairākus gadus.

Prezidente neuzskata, ka Latvijai ir nopietnas problēmas ar mazākumtautību jautājumu

Pagājušajā gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka šīs konvencijas ratifikāciju neuzskata par steidzamu jautājumu, jo Latvijā ir visa likumiskā bāze minoritāšu aizsardzībai un Latvijai nav nopietnu problēmu šajā sakarā. Savukārt Muižnieks pērnā gada februārī pauda pārliecību, ka gada laikā konvencija tiks ratificēta, taču tas joprojām nav noticis, arī toreizējais premjers Einars Repše pauda atbalstu konvencijas ratifikācijai, taču tikai ar dažām Latvijai izdevīgām pārmaiņām starptautiskā līguma saturā.

Amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka Latvijai nav pieņemama konvencijas norma, kas paredz iespējas vietu un ielu nosaukumus rakstīt vēl kādā citā valodā, izņemot valsts valodu.

Uz nepieciešamību šo dokumentu ratificēt Latvijai vairākkārt norādījuši starptautiskie eksperti. Konvencija jau ratificēta Igaunijā un Lietuvā, kā arī vairumā Eiropas valstu. Pret Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizstāvības konvencijas neratificēšanu asi iestājas Krievija.

Konvencija minoritātēm paredz tiesības iegūt arī vidējo izglītību nacionālajā valodā, saglabājot cittautiešu vidusskolas. Konvencija nosaka citus pienākumus, kā arī naudas izdevumus, kuriem, kā norāda Latvijas amatpersonas, Latvija šobrīd vēl nav gatava.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp