Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
6. maijā Diagnostikas centrā darbu sāk pirmais konsultatīvais bezmaksas kabinets epilepsijas slimniekiem. Slimnieki varēs apmeklēt sertificētu speciālistu, iepriekš piesakoties Diagnostikas centra reģistratūrā. Tā ir iespēja ikvienam Latvijas epilepsijas slimniekam bez ģimenes ārsta norīkojuma un bez maksas saņemt konsultāciju par slimību.
Epilepsijas kabinets darbosies, sākot no 6. maija, katru ceturtdienu no pulksten 13 līdz 15, pieraksts pa tālruni 7144031.
Adrese: Diagnostikas centrs, Grebenščikova ielā 1, 247. kabinets.
Uz konsultāciju vēlams līdzi ņemt iepriekšējos izmeklējumus — elektroencefalogrammas. Sākotnēji konsultācijas tiks sniegtas tikai pieaugušiem, taču ar laiku plānots piesaistīt arī bērnu neirologus epileptologus un pagarināt pieņemšanas laiku.
Viens no impulsiem šāda kabineta dibināšanai ir ļoti plaši apmeklētās bezmaksas konsultācijas reģionos, kas regulāri pēc Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijas iniciatīvas notikušas pēdējo gadu laikā. Šīs konsultācijas pierādījušas, ka epilepsijas slimnieki kautrējas no savas slimības, tāpēc neapmeklē ģimenes ārstu. Šādos gadījumos bieži vien vieglāk problēmas uzticēt svešam speciālistam.
Dzīves kvalitātes pētījums atklāj satraucošus faktus
Latvijā ar epilepsiju slimo 0,3%, citviet pasaulē 0,4–0,8% iedzīvotāju. Epilepsijas slimnieki un slimo bērnu vecāki nepamatoti cenšas izolēties no sabiedrības un sociālām aktivitātēm, nereti pat atsakoties no vaļasprieka. Slimniekiem ir būtiskas problēmas darbā un darba meklējumos, tādas pašas problēmas ir bērniem gan skolā, gan bērnudārzā. Ģimenēs, kur ir slims bērns, vecāki bieži vien cenšas atrast vainīgo, kas nereti beidzas ar šķiršanos. Taču vecākiem jāsaprot, ka neviens no viņiem nav vainīgs. Kā uzskata speciālisti, sabiedrības acīs epilepsija ir kaut kas līdzīgs spitālībai. Visi to saista ar smagām lēkmēm, kaut gan šī ir tikai viena slimības forma.
Kas ir epilepsija?
Epilepsija ir smadzeņu darbības traucējums — smadzeņu šūnu (neironu) pārmērīgs uzbudinājums bioķīmisku procesu dēļ, kuru izlādes laikā notiek lēkmes. Epilepsijas lēkmes iedalāmas divās galvenās grupās — ģeneralizētās un lokālās; tās var izpausties dažādos diennakts laikos gan miegā, gan nomodā. Lēkmju izpausmes ir dažādas: reibonis, čāpstināšana, ķermeņa daļu raustīšanās, sastingums uz dažām sekundēm utt. Turklāt slimniekam var būt traucēta apziņa, pat bezsamaņa, bet viņš var būt arī pie pilnas apziņas. Tikai vienam no lēkmju veidiem — ģeneralizētajām lēkmēm — raksturīga bezsamaņa, ķermeņa raustīšanās utt. Lēkmes ilgums var būt no dažām sekundēm līdz pat 15–20 minūtēm.
Kas jāzina ikvienam
Epilepsijas lēkmes laikā nozīmīga ir vide, apkārtējo attieksme un palīdzība. Ja kādam sākusies lēkme, galvenais ir saglabāt mieru. Jāatbrīvo slimnieka apģērbs, īpaši ap kaklu, lai viņš varētu vieglāk elpot. Bet galvenais — nevajag mēģināt kaut ko ievietot starp slimnieka zobiem, celt viņu augšā un ierobežot kustības. Ja cilvēks nav atguvis samaņu vai lēkme nepāriet 15 minūšu laikā, tad gan noteikti jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība.