Ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima ceturtdien noraidīja kreisās opozīcijas iesniegto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ko Latvija parakstīja jau 1995. gadā, taču joprojām nav ratificējusi.
Par konvencijas nodošanu komisijām balsoja 20 kreisās opozīcijas pārstāvji, savukārt pret balsoja 59 parlamentārieši, bet atturējās desmit. Pret bija visa valdošā koalīcija, izņemot Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS), kas balsojumā atturējās. Tāpat pret balsoja opozīcijā esošais «Jaunais laiks» un nacionāli noskaņotie «tēvzemieši». Līdz ar Saeimas priekšsēdētāju atturējās deviņi Latvijas Pirmās partijas pārstāvji.
Debates par konvenciju bija īsas, jo par nodošanu komisijām var debatēt tikai divi parlamentārieši — viens par, otrs pret.
Pret konvencijas nodošanu komisijām uzstājās «tēvzemietis» Pēteris Tabūns. Viņš sacīja, ka «bezprecedenta gadījums ir nevis tas, ka Latvija šo konvenciju nav ratificējusi, bet gan tas, ka Latvijā dzīvo 40% iebraucēju». Viņš uzsvēra, ka Latvija atrodas īpašā situācijā, jo pārdzīvo okupācijas sekas. Tabūns atgādināja: «Mēs visi atceramies, ka deviņdesmito gadu sākumā aizkrāsojām krieviski rakstītos ielu nosaukumus. Vai tagad mēs tos atjaunosim? Laikam jau nāksies, ja mēs šo konvenciju ratificēsim.» Tabūns uzsvēra, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm nevar piemērot vienu mērauklu, jo katru ietekmējuši atšķirīgi vēsturiskie notikumi.
Atbalstīt konvencijas nodošanu komisijām aicināja kreiso spēku apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners, kas atgādināja, ka tikai pirms piecām dienām Saeimas deputāti svinīgi atzīmēja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pliners uzsvēra, ka Eiropas Savienības institūcijas vairākkārt aicinājušas konvenciju ratificēt. «Vairāki politiķi ar dziesmām un asarām acīs svinēja šo notikumu, taču tagad ir pienācis laiks paskatīties uz nepadarītajiem darbiem.. Mazākumtautību aizsardzības konvencija ir neatņemama tiesiskas Latvijas sastāvdaļa,» viņš teica.
Diskusija par Vispārējās mazākumtautību konvencijas ratifikāciju Latvijā notiek jau vairākus gadus. Latvijas amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka Latvijai nav pieņemama konvencijas norma, kas paredz iespējas vietu un ielu nosaukumus rakstīt vēl kādā citā valodā, izņemot valsts valodu.
Uz nepieciešamību šo dokumentu ratificēt Latvijai vairākkārt norādījuši starptautiskie eksperti. Konvencija jau ratificēta Igaunijā un Lietuvā, kā arī vairākumā Eiropas valstu. Pret Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizstāvības konvencijas neratificēšanu asi iestājas Krievija.
Konvencija minoritātēm paredz tiesības iegūt arī vidējo izglītību nacionālajā valodā, saglabājot cittautiešu vidusskolas. Konvencija nosaka citus pienākumus, kā arī naudas izdevumus, kuriem, kā norāda Latvijas amatpersonas, Latvija patlaban vēl nav gatava.
Pagājušajā gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka šīs konvencijas ratifikāciju neuzskata par steidzamu jautājumu, jo Latvijā ir visa likumiskā bāze minoritāšu aizsardzībai un Latvijai nav nopietnu problēmu šajā sakarā.
PCTVL deputāti konvencijas anotācijā norādīja, ka «Latvija šobrīd ir vienīgā no jaunajām ES dalībvalstīm, kas nav ratificējusi šo konvenciju». «Tas ir bezprecedenta gadījums, it sevišķi, ja ņem vērā faktu, ka apmēram 40% no Latvijas iedzīvotājiem ir mazākumtautības,» vēstī konvencijas iesniedzēji.