Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8682951t1h97ce.jpg)
Pastāv diezgan liela atšķirība, kā sievietes uztver komplimentus pie mums, Latvijā, un ārzemēs.
Šejienietes pašsaprotami pieņem arī tos komplimentus, kas patiesībā nav komplimenti, bet gan izteikumi ar diezgan aizvainojošu (seksuālu) nokrāsu. Taču otrā galējībā krīt tās sievietes, kas jebkuru komplimentu uztver kā aizvainojumu.
Sevi cienošas un vērtējošas sievietes uz vīrieša komplimentiem, kuriem cauri spraucas viņa problēmas, atbildēs asi. Vīrietis no šādas atbildes varētu būt pilnīgi apdullis un uzskatīt sievieti par traku, kā atbildi uzskaitot visas viņas problēmas, bieži vien tās «pievilkdams aiz matiem».
Tās sievietes, kas jūtas nevērtīgākas par vīriešiem, viņiem velta slavinošus komplimentus, jo viņš taču ir stiprāks, svarīgāks, jā, arī bīstamāks. Savukārt komplimentos otrai sievietei dominē doma «Kas nu mēs esam, tikai divi nevērtīgi un atstumti cilvēki».
Kaut gan vajadzētu būt citādi, jo sievietes ir tās, kurām daudz vieglāk runāt par to, kas viņām patīk. Bet tā rīkojas sievietes, kurām neklibo pašvērtība.
Komplimenti mīļotajam
Cilvēkā notiek krietni vien daudzpusīgāki un bagātāki procesi, nekā spējam izteikt vārdos. Tas, ko izpaužam neverbāli, ir tuvāk reālai patiesībai.
Diemžēl vārdi ir vienīgais veids, kā otram saprotamā veidā nodot savas emocijas. Ja cilvēks nemēdz runāt par savām izjūtām, partnerim nerodas pārliecinoša skaidrība, vai otrs patiešām domā un jūtas labi.
Jābūt ļoti tuvām attiecībām, lai pietiekami skaidri un nepārprotami varētu uztvert verbāli neapstiprinātas lietas. Tomēr arī šādai tuvībai ik pa laikam vajadzīgs vārdisks apstiprinājums. Varam no otra saņemt emocijas, bet vārdi savā ziņā ir sertifikāts vai apliecinājums tām.
Dažkārt pāra attiecībās viens no partneriem (parasti — vīrietis) nekad (vai ļoti reti) otram nesaka neko labu, jo uzskata, ka tas taču ir pats par sevi saprotams vai arī «vienreiz jau es to pateicu, kāpēc būtu jāatkārto».
Taču sievietes gaida, lai vīrieši viņām atkārtotu atzinīgus vārdus. Vārdiskais sertifikāts ir jāatjauno — ja pret partneri jūti ko pozitīvu, ir vērts to arī pateikt.
Pozitīvu jūtu saglabāšana savstarpējās attiecībās prasa darbu, un sarunas ir viens no veidiem, kā tās uzturēt. Tajā pašā laikā bieži atkārtota viltota sajūsma īpaši tuvās attiecībās pārvēršas pretmetā, jo ar laiku otrs pamana, ka tā ir neīsta.
Tāpat jāmācās izrunāt negatīvo, kas uzkrājies pret otru, citādi negatīvais piesārņo arī komunikāciju pozitīvajos jautājumos. Atbrīvojoties no negatīvā, paveras ceļš pozitīvajam.
(Konsultējis psihoterapeits Māris Siliņš.)
Turpmāk vēl.