Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts birojs atzinumā par jaunās celulozes rūpnīcas būvniecību ir konstatējis, ka vides aizsardzības ziņā ražotnei ir neveiksmīgi izvēlēta vieta. Tādēļ, ja Krustpils pagasta padome un valdība atļaus rūpnīcas būvi, būs jānosaka papildu vides aizsardzības prasības.

Birojs atzinumā norādījis, ka akciju sabiedrība «Baltic Pulp», kas vēlas būvēt rūpnīcu, apņēmusies izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ko prasa Eiropas Savienība, samazinot piesārņojumu.

Tajā pašā laikā birojs ir secinājis, ka negatīvā ietekme pārsniegs rūpnīcas un atsevišķos gadījumos arī Krustpils pagasta robežas. Turklāt atbilstoši «Baltic Pulp» izvēlētajai balināšanas metodei celulozes rūpnīcas notekūdeņos būs vairākas piesārņojošas vielas, arī hlororganiskie savienojumi. Tā kā notekūdeņus paredzēts novadīt Daugavā, tas var traucēt kvalitatīva dzeramā ūdens sagatavošanu Rīgas ūdensapgādei, kā arī mazūdens periodos kaitēt zivju resursiem. Tādēļ birojs ir noteicis, ka rūpnīcā būs aizliegts izmantot celulozes balināšanas metodes, kurās izmanto hlora dioksīdu.

Jāpilnveido gaisa attīrīšanas risinājumi

Ja rūpnīcu būvēs, būs jāpilnveido notekūdeņu un gaisa attīrīšanas risinājumi, kā arī birojs noteicis vēl vairākas prasības, kas jāizpilda, ja rūpnīcas būvniecība tiek akceptēta.

IVN valsts biroja atzinumā rekomendēts lēmuma pieņēmējiem — Krustpils pagasta padomei un Ministru kabinetam —, lemjot par atļauju būvēt rūpnīcu, izvērtēt valsts tautsaimniecības iespējamos ekonomiskos ieguvumus salīdzinājumā ar zaudējumiem videi, kuri radīsies rūpnīcas darbības dēļ.

Kopumā IVN valsts birojā iesniegti 61 dažādas institūcijas, zinātniski pētnieciskās iestādes un pašvaldības atzinums, kā arī 34 sabiedrības pārstāvju atsauksmes ar gandrīz 10 000 iedzīvotāju parakstiem, tostarp četras atbalsta vēstules un 31 noraidījuma vēstule.

Lielākais investīciju projekts Latvijā

«Baltic Pulp» projektu sekretārs Grigorijs Rozentāls pagaidām biroja atzinumu komentēt atteicās un sacīja, ka «Baltic Pulp» savu viedokli paudīs pirmdien pēcpusdienā.

Kopējais investīciju apjoms celulozes rūpnīcas celtniecībā ir aptuveni 900 miljoni eiro, un tas būtu līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā. Rūpnīcas kopējā jauda plānota 600 tūkstoši tonnu celulozes gadā. Rūpnīca nodrošinās darbu 350 cilvēkiem, bet tās celtniecība un darbība sekmēs jaunu darba vietu rašanos arī citās nozarēs.

Sākotnējais projekta potenciālais investors — Zviedrijas «Sodra» — nolēma izstāties no projekta, tāpēc 33% tā «Baltic Pulp» akciju pārņēma otrs projekta ārvalstu investors — Somijas «Metsaliitto», kam pieder 34%. Latvijai joprojām pieder 33% akciju, taču Latvija plāno no projekta izstāties, ļaujot «Metsaliitto» projektu realizēt vienam.