Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA) ir lūgusi kultūras ministri Helēnu Demakovu apturēt Ministru kabineta noteikumu par autoratlīdzību iekasēšanu izpildi, aģentūru LETA informēja LDTA izpilddirektors Dzintars Zariņš.
LDTA uzsver, ka ir vairākkārt vērsusies pie Kultūras ministrijas (KM) ar iniciatīvu piedalīties atbilstošu normatīvo dokumentu izstrādē. «Diemžēl attiecīgie valdības noteikumi tika pieņemti, neņemot vērā LDTA viedokli,» teikts asociācijas paziņojumā presei.
«LDTA darba grupa konstatēja, ka noteikumi pašreizējā redakcijā ir absurdi, bet vietām pat komiski un demonstrē rakstītāju neizpratni par IT produktu importa un eksporta procedūrām. Neprofesionāli sagatavotais noteikumu teksts draud viest haosu IT preču plūsmā, nodarot milzīgus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, jo uzņēmēji būs spiesti meklēt valstis ar Eiropas Savienības tirgum labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi,» norāda asociācijas pārstāvji.
LDTA izceļ dažus, viņuprāt, nesaprātīgākos noteikumu punktus. Piemēram, nesēja atlīdzības aprēķinu metodoloģija esot ļoti sarežģīta, tāpēc esot neiespējami izkontrolēt tās ieviešanu, radot augsni negodīgai konkurencei, turklāt nav saprotama tarifu lieluma izcelsme un pamatojums.
«Tukšo datu nesēju realizācijas noteikumu punkts, kas paredz katram tukšam datu nesējam pievienot speciālu apliecību, ir nesaprātīgs un praktiski neizpildāms, kas norāda, ka noteikumu rakstītājiem nav reāla priekšstata par datu nesēju reālo izskatu, lietojumu un tirdzniecības īpatnībām,» teikts paziņojumā.
Noteikumos paredzēts, ka atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, taču nav definēti citi šīs vai citas organizācijas pienākumi, piemēram, kontroles funkcijas, kas novērstu negodīgu konkurenci, ja kāds nemaksā vispār, kā arī organizācijas tehniskā spēja veikt atlīdzības iekasēšanu un administrēšanu atbilstoši normālām komercijas prasībām, uzskata uzņēmēji. «Pēc mūsu informācijas, Latvijā pašlaik nav organizācijas, kas spētu veikt šādas funkcijas, atskaitot muitu,» norāda LDTA pārstāvji.
Viņuprāt, redzams, ka noteikumu rakstītāji nav veikuši aprēķinus, kādas summas, kas būs milzīgas, papildus būtu jāparedz valsts budžetā valsts IT infrastruktūras projektu realizācijai, ja atlīdzību rēķinās pēc noteikumos minētās metodikas.
Piemēram, vidēja valsts datu reģistra datu bāze parasti ir ar aptuveni 10 000 gigabaitu ietilpību, kas ir nodrošināta ar 20 000 gigabaitu ietilpības rezerves kopēšanas sistēmu. Pēc noteikumos minētās metodoloģijas, «teorētiski» var ierakstīt videoinformāciju 12 500 stundu jeb pusotra gada garumā, par ko ir jāmaksā autoratlīdzība. To maksās valsts pakalpojumu saņēmēji — nodokļu maksātāji, uzsver asociācijas speciālisti.
Ņemot vērā šos argumentus, LDTA ir vērsusies pie kultūras ministres ar lūgumu darīt visu iespējamo, lai nekavējoties apturētu noteikumu darbību šādā redakcijā un veicinātu visu ieinteresēto pušu lietpratēju kopīgu aktivitāšu sākšanu, lai pēc iespējas ātrāk uzrakstītu loģiskus, saprotamus un praktiski realizējamus noteikumus.