No 2005. gada 1. janvāra Latvijā jāatceļ tā saucamie īres griesti — tā noteikts likumā «Par dzīvojamo telpu īri». Tādējādi pašlaik valsts noteikto īres cenu — līdz 48 santīmiem par kvadrātmetru — vietā nāktu brīvā tirgus cenas.
Kas notiks, kad «griesti» aizies «debesīs»?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Privāto namu īpašnieki beidzot varētu izīrēt dzīvokļus par cenām, kas nosegtu privātīpašuma uzturēšanu un nestu peļņu. Bet likumā noteiktais termiņš draud ar nopietnām sabiedriskām briesmām tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju — privāto namu dzīvokļu īrnieku.
Cik viņu ir?
Lielai daļai ļaužu, kuri pašlaik dzīvo denacionalizētajos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos dzīvojamajos namos, būs jāizlemj, kā dzīvot turpmāk. Viņiem ir divas iespējas. Pirmā — maksāt tik, cik namīpašnieks prasa. Otrā — meklēt lētāku pajumti citur.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, kopš 1992. gada Latvijā denacionalizēti vai atdoti likumīgajiem īpašniekiem 10 307 dzīvojamie nami, kuros ir 77 828 dzīvokļi, tostarp apmēram 50 000 dzīvokļu ir Rīgā. Pirms namu denacionalizācijas vai atdošanas likumīgajiem īpašniekiem dzīvokļus īrēja 32 651 cilvēks.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā zina, ka tikai aptuveni piektdaļa īrnieku, tostarp lielākā daļa — rocības dēļ, lūguši palīdzību pašvaldībā, vēlēdamies pārcelties uz dzīvokļiem pašvaldību namos.
Toties valsts aģentūrā «Mājokļu aģentūra» teic, ka denacionalizētajos namos ar īres līgumiem, kuri noslēgti pirms namīpašnieku likumīgo tiesību atjaunošanas, pavisam dzīvojot 29 000 ģimeņu, no tām apmēram 20 000 ģimeņu — Rīgā.
Ja rēķina, ka vienā ģimenē caurmērā ir četri cilvēki, iznāk, ka lielas un nepatīkamas pārmaiņas varētu sagaidīt ievērojami lielāku daļu ļaužu.
Astoņreiz dārgāk?!
Nekustamā īpašuma kompānijās izsprieduši, ka, atceļot īres «griestus», piemēram, aptuveni simt kvadrātmetru dzīvokļa īrniekam šogad maksāto 48 latu vietā jau pēc septiņiem mēnešiem būs jāmaksā apmēram 400 latu mēnesī — tik pašlaik maksā simt kvadrātmetru dzīvojamās platības īre dzīvokļos, kurus neskar likumā «Par dzīvojamo telpu īri» noteiktie ierobežojumi.
Ja no 2005. gada 1. janvāra privāto namu īpašnieki prasītu kaut vai latu par kvadrātmetru, ir pilnīgi skaidrs, ka daudzi nespēs maksāt. Jāņem vērā, ka īrniekam par dzīvokli jāmaksā vairāk — klāt nāk rēķini par siltumu, gāzi, ūdeni, elektrību un citiem pakalpojumiem.
Nekustamā īpašuma kompānijā «Latio» spriež, ka dzīvokļu tirgu pārmaiņas ietekmēšot divējādi. Jā, no vienas puses, ievērojami palielināsies īres maksa privāto namu dzīvokļiem. Tas nozīmē, ka Rīgas, Jūrmalas, Liepājas un citu lielpilsētu centru dzīvokļu īrnieki, kuri līdz šim kaut kā savilkuši galus kopā, būs spiesti iet uz nomalēm, mazpilsētām. Vai kur deguns rāda.
No otras puses, palielināsies īres dzīvokļu piedāvājums, kas varētu samazināt pašlaik noteiktās īres cenas.
Īres dzīvokļu pieprasījumā visbiežāk ir tā sauktie mazie — vienas un divu istabu dzīvokļi. Pēc nekustamā īpašuma kompānijas «Latio» ziņām, šā gada aprīlī Rīgas padomju arhitektūras «kārbiņās» vienas istabas dzīvokļu īre svārstījās no 50 līdz 80 latiem mēnesī. Divu istabu dzīvokļiem — no 50 līdz 120 latiem mēnesī.
Drosmīgais Emsis
Premjerministrs Indulis Emsis publiski paudis, ka līdz šā gada beigām valdība varētu palīdzēt pašvaldībām atrisināt mājokļu problēmu. No premjera puses tā izteikties ir bezgala drosmīgi. Par ko atjaunotās Latvijas 14 gados Emša priekšgājēji premjeri pat neiepīkstējās, proti, par mājokļu attīstības programmu un valsts ilgtermiņa politiku pajumtes nodrošināšanā, to Emša kungs dabūs gatavu septiņos mēnešos.
Kādi darbi sekojuši drosmīgajam izteikumam
Re, Labklājības, Ekonomikas un Finanšu ministrijai premjers uzdevis pētīt, vai valdība spētu piedalīties pašvaldību dzīvokļu celtniecībā. Ko izpētīs, to drīz dzirdēsim. Tomēr stipri jāšaubās, vai atlikušajos septiņos mēnešos tiksim tālāk par visnotaļ zinātniskās konferencēs priekšā celtiem virtuāliem projektiem, izdzertiem minerālūdeņu dekalitriem un muldēšanu. Pētījumi kā allaž atdursies pret finansistu atzinumu — Valsts kasē jaunu mājokļu celtniecībai naudas nav. Rīgas Domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kravalis to apstiprina. Šogad Rīgā mikrorajonā «Dreiliņi 2» būs gatavi deviņi daudzstāvu nami ar 654 dzīvokļiem. Celtniecības izdevumi — 11 miljoni latu. Lai Rīgas Dome spētu iedot pajumti pašvaldību namos 25 000 rīdzinieku ģimeņu, kuri pašlaik īrē dzīvokļus privātos namos, vajagot 420 miljonus latu. Tādu naudu, protams, nedabūt.
Sapņi un īstenība
Pērn valsts aģentūrā «Mājokļu aģentūra» ierunājās par tā saucamo ekonomisko ģimenes māju. Aģentūrā domā, ka ekonomiskā ģimenes māja esot no 60 līdz 100 kvadrātmetru liels savrupnams (platība aptuveni atbilst lielo dzīvokļu platībai daudzstāvu namos) ar aptuveni 1200 kvadrātmetru gruntsgabalu, kas pavisam varētu maksāt aptuveni 35 000 latu. Tie esot modē, un tos varot atļauties daudzu Rietumeiropas valstu vidusslāņa pārstāvji. Diemžēl «Mājokļu aģentūras» sapņotāji par ekonomiskām mājām aizmirst dažu ekonomistu drūmās aplēses — aptuveni četras piektdaļas valsts iedzīvotāju ikdienā izjūt trūkumu pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
Turklāt par 35 000 latu, sevišķi Rīgas pievārtē, kaut ko labu vairs neatrast. Izdevīgās un savrupnamu apbūvei izmantojamās vietās, tuvu pilsētai un ar attīstītu infrastruktūru zeme vien var maksāt 35 tūkstošus. Pēc nekustamā īpašuma kompānijas «Latio» ziņām, šā gada aprīlī Mārupes pagastā apbūves zemes kvadrātmetrs vidēji maksājis 32 eiro (21,18 latu), Ķekavas pagastā un Garkalnes pagasta Langstiņos — 22 eiro (14,56 latus), Vecāķos — 50 eiro (33,10 latus). Turklāt «Latio» norāda, ka galvaspilsētai tuvajos pagastos labas apbūves zemes trūkst. Kā trūkst, tam, gluži dabiski, aug cenas.
Pēdējos gados Rīgas pievārtē, Mārupes, Garkalnes, Stopiņu, Babītes un citos pilsētai tuvajos pagastos, privātfirmas būvē namus, kuru cena ir no 50 000 līdz 100 000 latu un dārgāk. Nekustamā īpašuma kompānija «Latio» par ekonomiskām nodēvējusi tādas jaunbūves, kuras maksā no 70 000 līdz 80 000 latu. Tajās, protams, ir viss, kas vajadzīgs cilvēka cienīgai dzīvei, arī apsardze, apzaļumotas ietves un ar bruģakmeņiem klātas ielas, atkritumu izvešana un citi pakalpojumi savrupnamu ciematos. Tikai cik tas maksā? Un kurš to var atļauties?
Jāmeklē cēloņi
Tāpēc jāšaubās, vai tuvākajā nākotnē ne tikai galvaspilsētas, bet arī citu Latvijas pilsētu privāto īres namu iedzīvotāji spēs patstāvīgi atrisināt īres griestu atcelšanas radītās problēmas bez pārdomāta un plānota valsts atbalsta.
Pērn «Mājokļu aģentūra» kopā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» aptuveni 1000 Rīgas pastāvīgajiem daudzstāvu dzīvojamo namu iemītniekiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem jautāja, vai nākotnē viņi vēlētos dzīvot savrupnamos.
Pētot iespējamo hipotekāro kredītu ņēmēju gatavību maksāt vairāk par 200 latiem mēnesī, kas jau varētu būt pietiekami neliela savrupnama iegādei, naudu bankās aizņemtos 5,3% aptaujāto. Tātad tikai aptuveni 50 cilvēku no tūkstoša no mājokļu problēmu purva spētu izķepuroties paši, bez valsts palīdzības.
Spriežot par īres «griestu» atcelšanu, jāatzīst, ka līdz šim valsts nav darījusi neko to iedzīvotāju dzīves problēmu atrisināšanā, kurus drīz varētu skart likumā «Par dzīvojamo telpu īri» noteiktais termiņš. Premjera Emša un dažu Saeimas politkompāniju ierosinājumi pārcelt termiņu uz 2006. gada 1. janvāri vai vēl vēlāk neko neatrisina. Vien pastiprina sirdsklauves un paildzina neziņu privāto namu īrniekiem.
Lai atrisinātu problēmu, jāmeklē cēloņi, kas to radījuši. Viens cēlonis ir nosaukts un sen zināms — trūkums un nabadzība. Tāpēc atrisinājums rodams nevis termiņu izstiepšanā, kas būtībā izkropļo nekustamā īpašuma tirgu, bet trūkuma un nabadzības novēršanā. Lai novērstu to, ar septiņiem mēnešiem nepietiks pat vislielākajam optimistam.