Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Biznesa Jaunumi», lūdzot uzņēmējus vērtēt Latvijas Darba likuma normas, sastapās ar atšķirīgiem viedokļiem. Lielu daļu uzņēmēju likuma prasības apmierina pilnībā, tomēr daudzi, pat tie, kuru praksē nav nekādu sevišķu ar Darba likuma normu neievērošanu saistītu starpgadījumu, atzīst, ka likums ir pārlieku lojāls darba ņēmējam un pārāk maz aizsargā darba devēju intereses.
Nestrādā viss kolektīvs
Vija Kilbloka, SIA «Zvaigzne ABC» prezidente: «Jaunais Darba likums tik ļoti aizstāv darbinieku intereses, ka sniedz lielas priekšrocības pat slinkam un negodprātīgam darbiniekam. Mūsu uzņēmums arī savā praksē ir saskāries ar šādu problēmu. «Zvaigzne ABC» pašlaik veido grāmatu veikalu tīklu visā Latvijā. Vislabprātāk mēs dibinām paši savus uzņēmumus un pieņemam tajos darbiniekus, bet ir arī gadījumi, kad esam pārpirkuši vai daļēji nopirkuši jau esošus grāmatu veikalus. Dažos no tiem tad arī sastopamies ar problēmām.
Kā piemēru varu minēt kādu veikalu Latgalē, kur ir vesels kolektīvs, kas nestrādā, un mēs neko pret šiem cilvēkiem nevaram pasākt — viņi tur ir bijuši, jau pirms veikals nonācis «Zvaigznes» īpašumā, nolaiduši visu līdz kliņķim, bet vērsties pret viņiem saskaņā ar Darba likuma normām ir tikpat kā neiespējami. Turklāt «Zvaigznes» centrālais ofiss atrodas Rīgā, tādēļ izkontrolēt darbiniekus Latgalē ir problemātiski — viņi visi darbā ierodas laikā un pavada tur pilnu darba dienu, tikai savu darbu veic negodprātīgi…
Ilgas stundas esam pavadījušas diskusijās ar mūsu uzņēmuma juristi, kā atrisināt šo situāciju. Darbinieks saskaņā ar Darba likumu drīkst vērsties tiesā jau tūdaļ pēc uzteikuma saņemšanas, turklāt viņam pat nav jāmaksā tiesas nodeva. Zinot šā problemātiskā veikala darbinieku tradīcijas, varam droši prognozēt, ka uzteikuma saņemšanas gadījumā viņi gribēs tiesāties… Tad nu lēmums, pie kura esam nonākuši, ir tāds, ka laikam vajadzēs šo juridisko personu likvidēt, veikt telpās kapitālo remontu un tad dibināt jaunu uzņēmumu. Citas iespējas tikt pie jauniem darbiniekiem mums acīmredzot nebūs.»
Labāks nekā citur Eiropā
Aiva Vīksna, Lietišķās informācijas dienesta izpilddirektore: «Runājot par Darba likumu, jāteic — pirmās lielās neskaidrības, kas bija saistītas ar to, ka atsevišķas šā likuma normas nesaskanēja ar citu likumdošanas aktu normām, nu ir novērstas. Protams, jāatzīmē, ka šis likums vairāk aizstāv darbinieka intereses, bet darba devējam uzliek gandrīz tikai pienākumus, tomēr, ja to salīdzina ar daudzu citu Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem, tad Latvijas likums vēl ir lojāls un saprotams. Kā ļoti pozitīvus vērtēju likuma pantus, kas nosaka dažādus atvieglojumus jaunajām māmiņām un prasību piešķirt studentiem mācību atvaļinājumu, ko izmanto arī mana uzņēmuma darbinieki.
Mūsu uzņēmuma praksē gan ir gadījums, kad likumā noteiktā darbinieku aizsardzība tikusi apzināti nekaunīgi izmantota. Darbinieks sāk staigāt pie ārstiem un citu pēc citas iesniegt slimības lapas, bet tas jau ir arī to dakteru ētikas jautājums, kas šīs slimības lapas raksta. Par laimi, pašlaik ir iespēja gan sazināties ar ģimenes ārstiem, gan pārbaudīt diagnozes. Un jauks punkts Darba likumā ir par darba attiecību pārtraukšanu pēc pušu vienošanās. To šajā konkrētajā gadījumā tad arī izmantojām — pēc diskusijas par ētikas jautājumiem mēs no šā darbinieka šķīrāmies pēc pušu vienošanās…
Tomēr es labi apzinos, ka darba likumdošana nekad nevar būt tāda, kas pilnībā novērstu jebkādas iespējas likuma normas izmantot ļaunprātīgi, tādēļ mani šis Darba likums apmierina.»
Neskaidras nianses
Ingrīda Rone, a/s «Laima» un a/s «Staburadze» personāldaļas vadītāja: «Kopumā varētu teikt, ka ar Darba likumu mēs esam sastrādājušies, arī likumdevējs papildina tā normas atbilstoši uzņēmēju ieteikumiem, tomēr likumā vēl aizvien atrodami atsevišķi termini, kuriem nav skaidrojuma un saistībā ar kuriem nav arī tiesu prakses. Piemēram, likuma 100. panta 5. daļā ir noteikts, ka darbinieks var vienpersoniski uzteikt darba attiecības, par to nebrīdinot darba devēju mēnesi iepriekš, ja tam ir «svarīgs iemesls». Kas ir un kas nav svarīgs iemesls? Tāpat būtu vēlams izskaidrojums tādiem terminiem kā «labi tikumi», «tikumības un taisnprātības apsvērumi» un citi, jo šobrīd tie var būt diskusiju un pārpratumu objekts starp darbinieku un darba devēju, īpaši situācijās, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu.»
Tuvojamies sociālismam
Kārlis Miķelsons, «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs: «Latvijas darba likumdošana arvien līdzinās ES likumu garam, un zināmā mērā notiek tuvošanās sociālismam — darba tirgus elastīgums izzūd ar katru gadu. Piemēram, jau tagad ES ir ārkārtīgi grūti pārvietot darbiniekus vai — objektīvu iemeslu dēļ — atbrīvoties no darbiniekiem, jo viņu tiesības tiek ļoti aizsargātas, krietni ierobežojot darba devēju intereses.
Kopumā arī mūsu valsts Darba likums ir vērsts uz darba ņēmēja aizsardzību. Piemēram, savdabīgs ir tā saucamais pierādīšanas pienākums, tas ir, ja darbinieks uztur prasību, darba devējam jāpierāda, kas tieši neatbilst darbinieka aprakstītajam, nevis otrādi. Arī darba organizācijas jautājumi (piemēram, virsstundu darbs un tā uzskaite) darba devējam rada papildu darba apjomu un apgrūtina plānošanu. Skaidrs ir viens — likumā vairāk uzsvērtas darba ņēmēju tiesības, nevis pienākumi.
Rezultātā ir tā, ka valsts, lai nodrošinātu darba ņēmēja potenciālos riska momentus, uzņēmējus un sabiedrību kopumā apkrauj ar noteikumiem un nodevām. Protams, jebkura papildu aktivitāte atbalsojas ražošanas izmaksās. Rezultātā ES produktam ir risks pasaules tirgū zaudēt konkurētspēju.»
Nākotnes likums
Valentīns Kokorēvičs, SIA «Vivacolor» viceprezidents: «Darba likums, protams, ir ļoti demokrātisks attiecībā pret darba ņēmējiem. Tik demokrātisks, cik vien tas ir iespējams demokrātiskā sabiedrībā. Es pat vēlētos teikt, ka tas ir 90% centrēts uz darba ņēmēju interešu aizstāvību un tikai par 10% aizstāv darba devēja intereses. Un šīs pēdējās izmaiņas likumā, kas tika veiktas pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, ir tikušas izdarītas acīmredzot tikai tādēļ, lai likums atbilstu ES prasībām, — neko būtisku tās nemaina.
Likumā ir ne viena vien norma, kas pašreizējos apstākļos Latvijā nav izpildāma. Nu, kaut vai prasība līdzvērtīgi izmantot darbam gan invalīdus, gan veselos cilvēkus. Pašlaik invalīdiem nav iespējas brīvi piekļūt pat ierēdņiem, jo daudzviet valsts iestādēs nav ratiņu uzbrauktuvju, tāpēc ir pāragri prasīt no uzņēmēja pielāgot darba vietas un veikt ēku pārbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi darba vietai atbilstoši invalīda prasībām. Kā zināms, uzņēmēju rocība Latvijā lielākoties nav visai plaša, turklāt viņš ir pilnīgi neaizsargāts pret mūžīgu tiesāšanos un mūžīgu darbinieku slimošanu…
Pašreizējais Latvijas Darba likums, lai arī ļoti labs, tomēr ir vērtējams kā nākotnes likums, jo darba devējs nespēj to pilnībā izpildīt un arī darba ņēmēji nav spējīgi pieprasīt tā pilnīgu realizāciju. (Tā kā bezdarbs valstī vēl aizvien ir liels, daudzi cilvēki piekrīt strādāt bez darba līgumiem, nemaksājot nodokļus.)
Savukārt ierēdņu vidū ir izplatīta tiesāšanās par nepamatotu atlaišanu no darba, un, kā zināms, tā noris sekmīgi — šie cilvēki ietilpst to darba ņēmēju kategorijā, kas prot izmantot Darba likuma priekšrocības.
Tomēr jebkuram darba devējam joprojām ir iespēja sastādīt tādu darba līgumu, kādu viņš vēlas, arī nepārkāpjot šā darba ņēmējiem lojālā likuma prasības.»
Vajag elastīgākas prasības
Andris Lasmanis, SIA «Andris» valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents: «Es domāju, ka Darba likums ir pietiekami sabalansēts — tas ir izdevīgs gan darba devējam, gan darba ņēmējam, tomēr es vēlētos, lai tas būtu lojālāks tieši darba devējam, jo tieši darba devējs ir tas, kurš vienmēr būs aktīvāks darba vidē. Varētu vēlēties arī, lai likuma prasības attiecībā pret darba devēju nav tik kategoriskas, bet ļauj rīkoties elastīgāk.»