Pirmdien, piedaloties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) atzina, ka īres maksas «griesti» paaugstinātā apmērā jāsaglabā vienu vai divus gadus, un valstij jāpiešķir līdzfinansējums pašvaldībām sociālo dzīvokļu celtniecībai, kuros varētu izvietot mazturīgos denacionalizēto namu īrniekus.
Emsis uzsvēra, ka valsts subsidētu dzīvokļu celtniecībai visiem denacionalizēto namu īrniekiem, kas savus mitekļus tajos īrēja pirms to atdošanas likumīgajiem īpašniekiem, valsts budžetā nav, turklāt, pēc premjera domām, to sadale pavērtu ceļu korupcijai pašvaldībās.
Ministru prezidents pastāstīja, ka valdība par nākamā gada valsts budžeta aprisēm lems 3. jūnijā, pēc tam arī būs skaidrs, cik lielu summu sociālo dzīvokļu celtniecības līdzfinansēšanai varēs atvēlēt nākamā gada budžetā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs teica, ka īres maksas «griestus» nākamgad nepieciešams paaugstināt līdz 60, bet 2006. gadā — līdz 72 santīmiem par kvadrātmetru, bet no 2007. gada īres maksas «griesti» denacionalizētajos namos būtu atceļami. Radzevičs arī uzskata, ka nākamgad investīciju veidā pašvaldībām jāpiešķir 5 miljoni latu, par kuriem visas Latvijas teritorijā varētu uzbūvēt kopumā 1500 dzīvokļu.
Ministru prezidents uzsvēra, ka valdībai vēl nav vienota viedokļa par to, kā būtu risināma denacionalizēto namu īrnieku aizsardzības problēma pēc 2005. gada 1. janvāra, kad saskaņā ar likuma «Par dzīvojamo telpu īri» pašreizējo redakciju paredzēts atcelt maksimālās īres maksas ierobežojumus. Pagaidām tiek apkopoti ministriju viedokļi, kā arī tiek gaidīti darba grupas priekšlikumi.
Deputāti uzdeva Ministru kabinetam līdz 10. jūnijam iesniegt grozījumu projektu likumā «Par dzīvojamo telpu īri», jo namīpašniekiem īrnieki par īres maksas palielināšanu jāinformē sešus mēnešus iepriekš — līdz 1. jūlijam.
Ministrs Radzevičs atzina, ka pagaidām ne valdības, ne pašvaldību rīcībā nav precīzas informācijas par ģimeņu skaitu, kas dzīvo denacionalizētajos namos ar «vecajiem» īres līgumiem, kā arī par to, kādu īres maksas paaugstinājumu plāno namīpašnieki.
Pirmdien Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja atbalstīja priekšlikumus likuma «Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» grozījumiem, ko pašvaldība plānojusi iesniegt Saeimas komisijai.
Priekšlikuma būtība paredz paplašināt pašvaldības palīdzību vai līdzdalību dzīvojamās telpas īpašuma tiesību vai īres tiesību iegūšanai, gan izmantojot hipotekāro kredītu, gan līzingu. Pašvaldības palīdzība varētu izpausties vienreizēja vai vairākkārtēja pabalsta piešķiršanā, lai apmaksātu iedzīvotājiem pilnīgi vai daļēji sākotnējo iemaksu kredītam vai līzingam vai segtu pamatsummu vai procentus.
Kā norāda domes pārstāvji, pašlaik pašvaldībām ir ļoti ierobežotas likumīgas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā. Pašvaldība drīkst palīdzēt dzīvokļu jautājumu risināšanā mazturīgajiem.
Kā pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa, ar sociālo dzīvokļu piešķiršanu problēma netiks atrisināta. Pašlaik sociālie dzīvokļi tiek piešķirti tikai maznodrošinātajām personām, kuras dzīvo pašvaldības dzīvokļos un kuras vēlas īrēt sociālo dzīvokli, kā arī personas, kuras izliktas no dzīvojamās platības ar tiesas lēmumu, vai arī bāreņi kam nav nodrošināta dzīvojamā platība.
Sociālā dzīvokļa piešķiršana neatrisina problēmas būtību, jo ģimene zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā vairs neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem. Šādas situācijas rodas, bērniem kļūstot pieaugušiem un sākot strādāt u. c. Tādos gadījumos ģimene zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, un tai ir šis dzīvoklis jāpamet.