Nobadināts un sists amerikāņu buldogs; bažas, ka nāksies amputēt asti

TVNET
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET lasītāji

«Kādā jūnija dienā saņēmām saucienu pēc palīdzības: saimnieki sit un nebaro suni. Pirmā doma - kaimiņu strīds (ir bijuši vairāki gadījumi), bet, ieraugot foto, acīs sariešas asaras. Suns ir jāglābj! Feličita-Čitiņa-Felīte pie mums ir kopš 30.jūnija vakara, kad saimnieki kārtējo reizi savu suni izlaida ārpus sētas, lai paskraida. Mums piezvanīja kaimiņi, un sākās cīņa par dzīvību,» paziņojumā raksta dzīvnieku aizsardzības biedrība «Ķepu-Ķepā».

Feličita pie mums atceļoja no Limbažu novada ciemata Vārzas, saimnieki ir zināmi. Gatavojam materiālus policijai, cerot uz sodu un pārējo dzīvnieku konfiskāciju.

Šī ģimene suņus ņem kā rotaļlietas. Paņem jaunu un veco nebaro.

Aizbraucot pakaļ sunim, sastapām viņu guļam zem koka. Sākumā likās, ka Čitiņa nespēs paiet, bet piecēlās un nāca. Saulīte jau norietējusi, bet pat krēslā var redzēt, cik ļoti izspiedušies kauli. Suņa kažoka smaka ir neaprakstāma, no austiņām tek strutaina masa. Kamēr nokļūstam mājās, jau ir divi naktī. Iekārtojam meiteni, pabarojam, iešpricējam vitamīnus, jo klīnika būs vaļā tikai 10 no rīta...

Asaru plūdi pār maniem vaigiem nespēja rimties: kā pasaule spēj nest šādu cietsirdību, nodevību... Spētu vēl «sagremot», ja būtu nabadzīgi un atdotu pēdējo kreklu, bet nē taču. Dzīvo privātmājā, pēc kaimiņu teiktā, ir gana situēti cilvēki. Feličita tagad ir drošībā, bet kā ar diviem pārējiem suņiem? Vai varas iestādes atvērs savas acis un sirdis? Vai atkal tikai dzirdēsim frāzi «tas taču tikai suns»? Sāp sirds.

Foto: TVNET lasītāji

Esam cēlušās 6 no rīta. Čitiņa saņem vistas filejiņu (vakariņu gatavošanai laika nepietika), kuras apēšanas paradumi teju saīsināja manu pirkstu garumu.

Dodamies ceļā. 9.50 jau esam pie klīnikas. Meiteņu pirmais jautājums: «Izmesta vai nobadināta? Jūs taču neatdosiet viņu saimniekiem?» Nē, mēs cīnīsimies, tiesāsimies. Kad asins analīzes noņemtas, ķeramies klāt ausīm: vidusauss iekaisums ar strutām. Tiem, kas nezina, cik ļoti tas sāp, varu paskaidrot: kad man bija vidusauss iekaisums, gulēju slimnīcā divas nedēļas. No sāpēm nespēju pat normāli runāt, jo, kustinot galvu, liekas, ka pārplīsīs. Un man bija vienkārši vidusauss iekaisums: neielaists, bez sastrutojumiem.

Čitiņa turas braši, cenšas staigāt, kaut gan vestibulārais aparāts šobrīd nestrādā kā nākas.

Viņa nečīkst, neīd, viņa pacieš visas manipulācijas ar klusu, visu izsakošu acu skatu.

Suns - cilvēka labākais draugs, kas nekad mūs nenodos, bet cilvēks ieslēdz suni uz aptuveni mēnesi, pārvērš viņa dzīvi neprāta ciešanās... Un nekas - varbūt saņem administratīvo sodu 10 līdz 70 eiro apmērā. Ārstēšanas izdevumi? Vai tad tie jāsedz «saimniekam»? Saskatu līdzību ar vēsturiskiem sadistiem - Hitleru, Staļinu, nekas jau nemainās, tikai dzīvības citas. Vai tāpēc mazsvarīgākas?

Foto: TVNET lasītāji

Parakstīta ārstēšana: antibiotikas, probiotiķi, pilieni, vitamīni u.c. Analīzes norāda uz anēmiju un aknu bojājumiem. Šai situācijā nekas labāks arī nebija gaidāms. Lielas tārpu invāzijas, uz ko saimniekiem novelt vainu par suņa veselības stāvokli nav - tikai melnais blusu tūkstotis, kā armija iekož un atlec. Feličitas āda ir sivēnrozā krāsā - nozīmēta mazgāšana ik pa trīs dienām (nepatīk šī procedūra). Bet stāv godam un izcieš ārstnieciskā šampūna smaku.

Foto: TVNET lasītāji

Paldies Dievam, kritiskās dienas ir garām, tagad tik sāksies īstā cīņa. Puncis, kas jāsaved pie jēgas, mums nozīmēta gaļas diēta pa 1 kg katru dienu, 200 grami porcijā un ik 3-4 stundas. Lai organisms pierod pie pārtikas pamazām. Austiņas vairs tik traki nesmird, bet sāpes ir nežēlīgas -

joprojām Čitiņa staigā kā piedzērusies, jo sāpju dēļ nespēj normāli pārvietoties. Astīte arī sakosta un sastrutojusi, kaut tik nenāktos amputēt.

Tajos brīžos, kad mums ar mammu nepietiek finanšu, lai glābtu dzīvību, metam kaunu pie malas un lūdzam Tevi: palīdzi! Viņai nepieciešams atbalsts. Ikdienā uzturot vidēji 65 suņus un 45 minkas, katrs atbalsts ir zelta vērts. Mēs neesam patversme, esam biedrība, kas tiek uzturēta no mūsu algas un ziedojumiem.

Nauda ikdienas tēriņiem - barībai, smiltiņām, vitamīniem, medikamentiem vecīšiem kūst vēja spārniem. Citreiz savelkam jostas un izturam, bet šoreiz, lai kā arī pievilktu jostas, tikko klīnikā atstājām 100 eiro, palikām parādā, jo nepietika naudas. Mazminkām vajag speciālos konservus, jārēķina dienas līdz algai, lai pietiktu visiem pārtikas (cik labi ka mums ir draugi, kas atved gaļiņas suņiem un kaķiem, kaimiņi, kas iesaistās un sarunā vietu, kur ņemt atgriezumus un kaulus, - tikai pašiem jābrauc pakaļ). Žēl, ka mums nav naudas koka, pie kura vajadzības gadījumā aiziet un noplēst gabaliņu minčiem, gabaliņu suņiem, medicīnai.

Mums atliek lūgt jūsu palīdzību, jo naudas koka mums nav. Čitai jāārstējas būs vēl ilgi, uzturā jālieto speciāla pārtika visu mūžu. Starp citu viņa ir tikai 3-5 gadus veca. Kad Čita būs vesela, viņa būs ideāls suns kompanjons, ģimenes draugs, uzticības persona. Jūs teiksiet: mēs nevaram izglābt visu pasauli, bet viņai mēs esam visa pasaule. Ieskaties viņas acīs, ko Tu tur redzi? Sāpes, nodevību, izmisumu, bet viņa nekad nenodos, kā cilvēks ir nodevis viņu. Viņa grūtā brīdī nepametīs un darīs visu, ko viena suņa sirds var darīt, lai Tev būtu labāk! Bet Tu? (Man kauns par cilvēkiem.) Cilvēks viņu nodeva, atstāja ieslēgtu, nebaroja un nepievērsa uzmanību viņas sāpēm.

Palīdzi mums palīdzēt viņai. Šobrīd no amerikāņu buldogiem raksturīgās vitalitātes nav ne miņas: Čitiņa tikai guļ, ēd un iziet uz tualeti.

Atnāk samīļoties un ieliek galvu klēpī, tik uzticami, it kā viņa nebūtu nodota.

Viņa tic, ka mēs nepaliksim vienaldzīgi un turpināsim ārstēšanas kursu. Sniegsim viņai iespēju mīlēt un mīlētai būt. Es zinu, kopā mēs varam. Es ticu brīnumiem, ka kādreiz lasīšu viņas laimīgo stāstu tāpat, kā Džesiņai, kas Skrīveros bija pakārta, un aiz prieka man ritēs asara, jo katra dzīvība ir vērtība, katra dzīvība ir no zelta.

Nepaliec vienaldzīgs, atver savu sirdi, ieskaties viņai acīs. Paldies, ka atbalsti mūs šai cīņā ar vienaldzību, cīņā par dzīvību.

Dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepu-Ķepā
Reģistrācijas numurs 40008176673
Ziedojuma konts LV37HABA0551030617983
BIC/swift kods HABALV22
Mērķis - Feličita

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu