Jānis Karpovičs, Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs uzskata, ka arī valstij ir jāuzņemas atbildība par denacionalizēto dzīvokļu īrniekiem.
Jānis Karpovičs stāsta par «īres griestiem»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējo nedēļu laikā, apspriežot iespējamo «īres griestu» brīvlaišanu, vairākas valsts augstākās amatpersonas, arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (24. maija laikraksta «Rīgas Balss» intervijā «Septiņas aktualitātes kopā ar prezidenti»), paudušas atbalstu brīvā tirgus ekonomikas principiem un namīpašnieku privātīpašuma neaizskaramības un rīcības brīvības svētumam.
Gribu atgādināt, ka savulaik mūsu Saeima, pieņemot likumus «Par namīpašumu denacionalizāciju» un «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem», nekādā veidā neparūpējās par šajās ēkās dzīvojošo īrnieku aizsardzību. Privātīpašuma neaizskaramības apmāti, deputāti nobalsoja par to, ka bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem pa neskaitāmajām sānu līnijām par baltu velti atdodami, faktiski uzdāvināmi, arī visi ieķīlātie namīpašumi. Taču atbildība par šajos namos dzīvojošajiem īrniekiem tika uzvelta vienīgi uz pašvaldību pleciem, jo Saeima veikli pamanījās likumu «Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā» aizstāt ar likumu «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā».
Gribu uzsvērt, ka cilvēkiem savulaik netika dota iespēja izvēlēties, kurā pilsētas rajonā īrēt dzīvokli. Diez vai par «priekšrocībām» var nosaukt iespēju īrēt istabiņas Centra rajona komunālajos dzīvokļos. Es kā 60 gadus sociālisma palieku laiku izbaudījušais cilvēks labi zinu, ka šo komunālo istabiņu īre bija tas labākais, uz ko varēja cerēt tie politiski represētie, kuriem izdevās dzīviem atgriezties Dzimtenē pēc Sibīrijā pavadītajiem izsūtījuma gadiem.
Arī noniecinātajos sociālisma gados valsts un pašvaldība atvēlēja līdzekļus dzīvojamo namu uzturēšanai un uzlabošanai. Daudzos šodien namīpašniekiem atdotajos namos tika izbūvēta centrālapkure, ūdensvads un kanalizācija. Tāpat cilvēki, kas četrdesmit un vairāk gadus īrēja šos dzīvokļus, ieguldīja savus līdzekļus un darbu, remontējot šīs dzīvojamās platības. Pie manis katru dienu nāk cienījama vecuma cilvēki, kas tagad baidās palikt uz ielas, jo nespēs samaksāt pieprasīto tirgus likumiem atbilstošo īres maksu.
Nav tiesa, ka Rīgā denacionalizētos un likumīgajiem īpašniekiem atdotos namos kopumā ir tikai aptuveni 20 tūkstoši dzīvokļu, kā to medijiem norādījusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Rīgas pašvaldības rajonu (priekšpilsētu) izpilddirekcijas ļoti rūpīgi pārskaitīja denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto dzīvokļu skaitu. No denacionalizācijas sākuma kopumā denacionalizēti vai likumīgajiem īpašniekiem atdoti 57 206 dzīvokļi. Tikai vienā Latgales priekšpilsētā atrodas 19 781 denacionalizēts dzīvoklis, Centra rajonā — 10 469, Vidzemes priekšpilsētā — 9 978, Zemgales priekšpilsētā — 7 216, Ziemeļu rajonā — 5 617 un Kurzemes rajonā — 4 145 denacionalizēti dzīvokļi.
Rīgas Dome ir aplēsusi, ka, pieļaujot «īres griestu» atcelšanu, Rīgā problēmas ar īres maksas segšanu var rasties 25 tūkstošiem ģimeņu. Lai triju gadu laikā tās apgādātu ar dzīvokļiem, nepieciešami 420 miljoni latu. Atgādināšu, ka Rīgas pilsētas budžets ir aptuveni 200 miljoni latu. Jau vairākus gadus Rīgas pašvaldība nodarbojas ar sociālo dzīvojamo namu būvniecību, diemžēl maznodrošināto iedzīvotāju skaits, kas pretendē uz pašvaldības palīdzību, pateicoties mūsu valsts «dāsnajai» pensiju un pabalstu politikai, aizvien pieaug.
Rīgas Domi uztrauc arī tā saukto vidusmēra ģimeņu iespējas tikt pie savas dzīvojamās platības. Mēs esam gatavi atvēlēt finanšu līdzekļus jaunu dzīvojamo namu būvniecībai, ja arī valsts ar saviem finanšu līdzekļiem tajā piedalīsies. Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja ir sagatavojusi kārtējos priekšlikumus dzīvokļu problēmas risināšanai, kuros kā vienu no palīdzības sniegšanas veidiem iesakām valsts garantētu kredītu sniegšanu. To iedzīvotāju, kuri dzīvo denacionalizētos namos, aptauja liecina, ka daļa no viņiem ir gatavi piedalīties sava dzīvokļa līdzfinansēšanā. Taču šobrīd spēkā esošie normatīvie akti neļauj izmantot šādas iespējas, jo celtniecība jāveic 100% apmērā par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tā rezultātā pašvaldība nevar efektīvi risināt dzīvokļu jautājumus personām, kuras tikai ar saviem līdzekļiem nevar atrisināt dzīvokļa jautājumu, bet ir gatavas daļēji finansēt dzīvokļa iegādi. Izdarot attiecīgus grozījumus likumos, tiktu samazināta gan rinda uz dzīvokļiem, gan atrisinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas, gan tiktu ietaupīti pašvaldības līdzekļi.
Rīgas Dome prognozē, ka, sākot ar 2005. gadu, varētu nodot ekspluatācijā katru gadu 1000 dzīvokļus ar šādiem nosacījumiem: 250 dzīvokļu izmaksas, kas tiks izīrēti maznodrošinātām ģimenēm, sedz Rīgas Dome no budžeta; vēl 750 dzīvokļu izmaksas sedz arī valsts, dotējot iedzīvotājiem līdz 25% no pamatkredīta summas, bet pārējo daļu maksā jaunie dzīvokļu īrnieki.
Jāatzīmē, ka piedāvātais risinājums ir teorētisks, jo vēl nav pieņemts Rīgas Domes budžets 2005. gadam, kā arī nevar precīzi prognozēt situāciju pēc 2005. gada 1. janvāra. Lai pašvaldība varētu realizēt iepriekš minēto programmu, jāizdara attiecīgi grozījumi vairākos likumos, kam vajadzīgi aptuveni divi gadi. Tādējādi būtu nepieciešams vismaz uz diviem gadiem «iesaldēt īres griestus».