Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā un Rēzeknē notika Latvijas goda konsulu otrā sanāksme. Valstij tagad ir trīs goda ģenerālkonsuli un 96 goda konsuli dažādās valstīs visos kontinentos.
1940. gada sākumā Latvijai ārvalstīs bija pavisam 186 goda konsulārās pārstāvniecības.
Vairākiem goda konsuliem šī sanāksme bija pirmā plašākā iespēja pašiem iepazīties ar Latvijas politikas veidotājiem, uzņēmējiem, mūsu nodokļu sistēmu, investīciju klimatu un to piesaistīšanas praksi. Programmā bija ietverta arī tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidenta Induļa Emša pieņemšana, Rīgas domes apciemojums un izbrauciens uz Rēzekni. Uz Ārlietu ministrijas rīkoto otro goda konsulu sanāksmi bija ieradušies 57 goda konsuli no 39 valstīm.
Goda konsuls ir cilvēks, kam uzticēts pārstāvēt Latvijas valsts intereses, būt godprātīgam abu pušu starpniekam, nesaņemot nekādu atalgojumu. Vēl vairāk: viņi paši apmaksā telpu uzturēšanu un citus izdevumus. Vispārējās pilnvaras un regulācijas nosaka Vīnes konvencija (1963) un LR Ārlietu ministrijas Nolikums par goda konsuliem (1997).
Parasti goda konsula kandidātu iesaka Latvijas vēstnieki un pēc attiecīgu formalitāšu nokārtošanas apstiprina Ārlietu ministrija. Priekšroka ir materiāli nodrošinātiem uzņēmējiem, juristiem, kultūras darbiniekiem, kuriem ir labi sakari un ietekme savu valstu sabiedrībā. Goda konsuls nedrīkst publiski paust Latvijas valsts ārpolitikas pamatnostādnēm pretējus viedokļus. Viņa pienākumos ir palīdzēt šajā valstī nonākušajiem LR pilsoņiem (pastāvīgajiem iedzīvotājiem), veicināt saimnieciskās, intelektuālās un citas sadarbības formas.
Goda konsulu loma ir īpaši svarīga valstīs, kur Latvijai nav oficiālu diplomātisko pārstāvniecību, — piemēram, Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Elementārs aprēķins rāda, ka tādu valstu ir absolūts vairākums. Vēl nesen Latvijas goda konsuliem Austrālijā un Brazīlijā bija tiesības izsniegt Latvijas vīzas. Tagad, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, noteikta kārtība, ka šajos un vairākos citos goda konsulātos var pieņemt pilsoņu dokumentus, lai nosūtītu tos Latvijas vēstniecībām Pekinā, Parīzē, Londonā vai Lisabonā. Par vīzu lietām liela interese bija goda konsulu otrajā sanāksmē, noklausoties Konsulārā departamenta direktora Hārdija Baumaņa ziņojumu. Pēc viņa teiktā, Šengenas vīza jebkurā gadījumā ļaus paātrināti saņemt Latvijas vīzu. Indijas, Šrilankas un citu tālāku valstu pārstāvji sanāksmē centās noskaidrot, kādas turpmāk šo valstu jauniešiem būs iespējas saņemt diplomus Latvijas augstskolās.
Vairāki goda konsuli kļuvuši par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem. «Man Rīgā ir daudz senu draugu, tāpēc šurp braucu samērā bieži un labprāt,» Neatkarīgajai sacīja pirmais Latvijas goda konsuls Nils Dālmans (Brisele) un šā ordeņa kavalieris.
Goda konsuls no Portu (Portugāle) Augusto F. Mačado, protams, Rīgā interesējās, cik līdzjutēju no Latvijas dosies uz Eiropas futbola čempionāta finālu viņa dzimtenē. (Adrese: mfa.gov.lv)