Valdība piekrīt vēl divus gadus neatcelt īres griestus

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Foto:AFI/Gatis Dieziņš

Valdība otrdien atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājumu īres griestus neatcelt vēl divus gadus, taču 2005. un 2006. gadā palielināt maksimālo īres maksu denacionalizēto namu īrniekiem.

Valdības atbalstītie grozījumi telpu īres likumā paredz, ka īres griesti vairs nebūs spēkā nevis no nākamā gada, kā paredzēts pašlaik, bet no 2007. gada.

Tomēr nākamgad īres griesti būs jāpalielina līdz 60 santīmiem par kvadrātmetru, bet 2006. gadā denacionalizēto namu īrniekiem noteiktā maksimālā īre nevarētu pārsniegt 72 santīmus par kvadrātmetru.

Tāpat grozījumi paredz, ja starp īrnieku un izīrētāju nav panākta vienošanās par īres maksas apjomu pēc īres griestu atcelšanas, namīpašniekam ir pienākums līdz 2006. gada 1. februārim nosūtīt īrniekam rakstisku paziņojumu par īres maksu pēc 2007. gada 1. janvāra. Turklāt būs jānorāda īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Tagad par valdības atbalstītajiem grozījumiem likumā būs jālemj Saeimai.

Arī Ministru prezidents Indulis Emsis iepriekš atzina, ka īres griestu atcelšana pašlaik nebūtu pieņemama. Taču arī ilgstoši īres griestus nevajadzētu saglabāt.

Viņš sacīja, ka iespējamais risinājums būtu uz gadu vai diviem saglabāt īres griestus, taču tos vienlaikus palielināt. Šajā laikā vajadzētu arī sākt vairāku dzīvojamo namu celtniecību, kuros varētu izmitināt īrniekus, kas pēc īres griestu atcelšanas nebūs spējīgi samaksāt par dzīvi denacionalizētajos namos.

Savukārt namīpašnieku organizācijas iebilst pret valdības apstiprinātajiem grozījumiem likumā un, ja Saeima tos pieņems un Valsts prezidente — izsludinās, ir gatavas vērsties Satversmes tiesā par minēto grozījumu atcelšanu. «Tas ir mūsu tiesību pārkāpums .. kaut kādas sociālisma paliekas brīvā tirgus apstākļos, kas ierobežo mājokļu tirgus attīstību. Mūsu mērķis jau nav īrnieku izlikšana, bet gan attīstība, spēja piedāvāt tirgū normālus pakalpojumus saviem lietotājiem,» sacīja Latvijas Namīpašnieku asociācijas viceprezidents Dmitrijs Trofimovs.

Viņš teica, ka asociācija tagad gaidīs, vai Valsts prezidente parakstīs minētos grozījumus, ko Saeima, visticamāk, apstiprinās. «Ja prezidente tos parakstīs, mēs un citas namīpašnieku organizācijas vērsīsimies Satversmes tiesā,» sacīja Trofimovs. Viņš minēja, ka Rīgas namīpašnieku biedrība jau nosūtījusi Valsts prezidentei aicinājumu neizsludināt valdības pieņemtos grozījumus. Trofimovs sacīja, ka Rīgas namīpašnieku biedrības izteiktajam lūgumam pievienojas arī asociācija.

Daļai pašvaldību, tostarp Rīgai, nav precīzu datu par denacionalizēto namu īrnieku skaitu, kuri dzīvojuši saimnieka mājā pirms denacionalizācijas un lieto dzīvokli joprojām.

Pašlaik likums par telpu īri paredz, ka nākamgad beidz darboties pārejas noteikumi, kas denacionalizēto namu jaunajiem īpašniekiem liedza noteikt nekontrolēti augstu īres maksu iedzīvotājiem, kas šajos namos mitinājās arī pirms to denacionalizācijas.

Īres griestus katru gadu palielina, un šogad tie ir 0,48 lati par kvadrātmetru. Savukārt nākamgad visus ierobežojumus paredzēts atcelt, kas radījis bažas, ka uz ielas nonāks daudz ģimeņu, kuras nevarēs samaksāt augstāko īri.

Savukārt namīpašnieki sūdzas, ka īres griestu saglabāšana neļauj iegūt pietiekami daudz līdzekļu namu uzturēšanai un remontiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu