/nginx/o/2018/07/11/8688592t1h5379.jpg)
Šādu solījumu var dzirdēt no TV ekrāniem priekšvēlēšanu reklāmās. Patiesībā tā ir laba ideja, tikai ar vienu noteikumu — ja cenas varētu samazināt visā Eiropā. Laikā, kad pievienojamies kopējai Eiropas telpai, Latvijai pāri veļas dārgo cenu vilnis. Vai tas mūs pacels līdz pārējo Eiropas valstu līmenim vai noslīcinās, atkarīgs vien no mums pašiem.
Arī medicīnas sistēma nonākusi krustcelēs. Tas ir laiks, kad mūsu slimnīcas reāli nokļuvušas konkurences apstākļos ar Rietumu kolēģiem. Jau tagad jebkurš Latvijas iedzīvotājs var izņemt E veidlapu, nopirkt autobusa biļeti par 40 latiem un doties, piemēram, uz Hamburgu un ārstēties jebkurā klīnikā. Tur nav kvotu un diez vai ārstējošais ārsts prasīs naudas aploksni. Savukārt Latvijas valsts no Vācijas saņems pa pastu pienākošu aploksni, kurā būs rēķins — ar vismaz par vienu nulli vairāk nekā tad, ja ārstēšana būtu notikusi kādā no Latvijas slimnīcām. Piemēram, žultsakmeņu operācijas gadījumā ārstēšana Latvijas slimnīcās maksā 388 latus, bet vismaz 3800 latu, ja tā veikta kādas Rietumeiropas valsts klīnikā.
Šādi apstākļi varētu padarīt sausu mūsu veselības budžetu trīs mēnešos, bet, liekas, gana veicinātu autobusu kompāniju biznesu.
Arī mediķu algu atšķirība saistīta ar to, ka parasti algai klāt ir viena nulle. Tas rada reālu risku zaudēt jaunos un spējīgos mediķus, jo jau tagad ārstu profesionālajos žurnālos parādās arvien vairāk ārzemju klīniku piedāvājumu.
Ja vēlamies saglabāt medicīnu Latvijā, mums ir tikai divas iespējas: vai nu samazināt medicīnas pakalpojumu cenas visā Eiropā, vai pakāpeniski tuvināt cenas Eiropas līmenim. Tas jādara pietiekami īsā laikā.
Daži, kas lasa šo rakstu, domā: šīs problēmas uz mani īpaši neattiecas, esmu vesels, bet, ja saslimšu, iedošu ārstam aploksni un gan jau mani izārstēs. Bet, neko nedarot, var pienākt laiks, kad, lai cik bieza ar būtu aploksne, to nebūs kam iedot.