Ekspremjera Einara Repšes finanšu darījumus izmeklējošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā minētos faktus pārbaudīs gan Ģenerālprokuratūra, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska.
Viņa pavēstīja, ka pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesnieguma saņemšanas Ģenerālprokuratūrā nolemts veikt starpziņojumā minēto faktu pārbaudi kopīgi ar KNAB atbilstoši katra kompetencei. Ģenerālprokuratūra jau uzdevusi KNAB veikt šo faktu pārbaudi, un tā arī kontrolēs KNAB darbību un pieņemto lēmumu likumību, paziņoja Šubrovska.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā norādīts uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem Repšes finanšu darījumos. Starpziņojumā teikts, ka bijušais Ministru prezidents pieņēmis ziedojumus no personām, par kurām kā bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents pieņēmis lēmumus, kā arī paustas aizdomas, ka Repše nav samaksājis visus likumā noteiktos nodokļus un, iespējams, ietekmējis atsevišķu pašvaldību amatpersonu lēmumus attiecībā uz viņa iegādātās zemes lietošanas mērķu noteikšanu.
Kritizē KNAB veikto pārbaudi
«Komisija uzskata, ka KNAB veiktā pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālai mazspējai.. KNAB nav sniedzis tiesisku vērtējumu Repšes finansiālajām darbībām, nav analizējis saistību starp saņemtajiem labumiem un viņa kā augstas valsts amatpersonas rīcību, nav kritiski vērtējis no kredītiestādēm saņemto informāciju. Pārbaude nav veikta vispusīgi, bet aprobežota vienīgi ar jautājumu par kredītu procentu likmju apjomu,» teikts starpziņojumā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā sacīts, ka «vairāk nekā 90% no Repšes saņemtās naudas kopsummas [partijas «Jaunais laiks» veidošanas laikā] viņa kontā iemaksājušas apmēram 60 fiziskas un juridiskas personas, no kurām vairākas ir savstarpēji saistītas».
«Šo personu skaitā bija gan Repšes pārraugāmo kredītiestāžu īpašnieki, gan amatpersonas, gan arī uzņēmumu amatpersonas, kas piedalījušās valsts iepirkumos LB vajadzībām, un arī tādu uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas.» Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Repšem, izpildot likumā noteiktos ierobežojumus kā bijušajam LB prezidentam, bija tiesības pieņemt naudu no sarakstā minētajām personām agrāk nekā 2003. gada 20. decembrī un vai viņš nav pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
Deputāti norāda, ka atbilstoši likumam šīs summas ir piekritīgas valstij. Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Repše kredītu iegūšanai ir likumīgi saņēmis galvojumu no fiziskas personas — bijušā LB darbinieka Ulda Mārtiņa Klausa, kurš savulaik bijis LB ieceltais akciju sabiedrības «Banka «Baltija» administrators un attiecībā uz kuru Repše realizēja kontroles funkcijas.
Repšes rīcību uzskata par neētisku
«Komisija uzskata par vismaz neētisku Repšes rīcību vēl iepriekš LB prezidenta amatā, jo viņš bija saņēmis no Klausa kredītu vismaz 23 tūkstošu latu apjomā.» Starpziņojumā arī minēts, ka pēc Repšes apstiprināšanas premjera amatā viņš piedalījies «administratīvu aktu izdošanā, kas attiecas uz juridiskajām personām, kuru naudu viņš ir pieņēmis 2002. gada aprīlī». Informācija par ziedojumiem liecina, ka 2000 eiro un 1500 dolāru Repše saņēmis no SIA «Vincents», savukārt 2003. gada nogalē ar valdības lēmumu tika grozīta Rīgas brīvostas teritorijas robeža, tā atvieglojot SIA «Vincents» iecerētā būvniecības projekta realizāciju.
Komisija norāda, ka par neētisku uzskata Repšes rīcību, augstos politiskos valsts vai saimnieciskos amatos virzot personas, kas viņam devušas naudu. Šo personu vidū ir Grigorijs Krupņikovs, Kārlis Šadurskis, Pāvels Redenoks un citi. «Par klaju interešu konfliktu, pēc komisijas domām, uzskatāms Repšes atbalsts Viļa Vītola, kura kompetenci komisijai nav pamata apšaubīt, iecelšanai amatos valsts akciju sabiedrībās, jo, būdams premjers, Repše saņēmis Vītolam piederošajā bankā kredītus — 116 406 eiro un 75 239 dolārus.»
Aprēķināti Repšes zaudējumi, nodarbojoties ar vērtspapīriem
«2002. gada 31. decembrī Repšes aktīvu tīrā vērtība atbilstoši viņa iesniegtajai deklarācijai bija aptuveni 105 150 latu, tātad viena gada laikā Repše bija zaudējis vismaz 30 tūkstošus latu savas mantas, ko nespēja segt pat viņa kā premjera alga un ienākumi no mantas pārdošanas.» Komisija norāda, ka «augstas valsts amatpersonas atkarība no riskantu darījumu veiksmes var apdraudēt valsts pārvaldības kvalitāti». Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Repše nav pārkāpis likumu, pieņemot aizdevumus no «Nord LB Latvija» — 75 996 dolārus un 269 234 eiro, kā arī no Hansabankas — 259 300 eiro.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti vērš uzmanību uz to, ka Hansabanka sāka 259 300 eiro kredīta izsniegšanu Repšem pērnā gada 10. septembrī, nosakot, ka visa ā kredīta pamatsumma jāatmaksā «vienā paņēmienā, proti, 2008. gada 10. septembrī, visu šo periodu maksājot vien procentus par kredītu».
«Kredīta atmaksas grafiks neļauj pienācīgi kontrolēt maksājuma disciplīnu, neļauj gūt pārliecību, ka Repšes rīcībā būs pietiekami līdzekļi kredīta pamatsummas atmaksai.. Vienlaikus komisija pauž bažas, ka abas komercbankas parasti būtu piešķīrušas šādus kredītus, zinot, ka Repše vienlaikus ir saņēmis vairākus simtus tūkstošu naudas vienību lielus kredīti citās bankās un no ASV vērtspapīru tirgus brokeriem.» Komisija konstatē, ka KNAB secinājums par kredītprocentu likmēm banku sektorā neatbilst LB publicētajai oficiālajai statistikai. Izmeklēšanas komisija vēstī, ka Repše daudzkārt izmantojis Ministru kabineta telpas savu biznesa darījumu kārtošanai.
Publisko ziņas par iespējamu amatpersonu ietekmēšanu
Komisijas ziņojumā publiskotas ziņas par atsevišķiem Repšes darījumiem, kuros izmeklēšanas komisijas pārstāvji saskata iespējamus likuma pārkāpumus un pašvaldību amatpersonu lēmumu iespējamu ietekmēšanu. Ziņojumā norādīts, ka Kolkas pagasta padome pērn 2. septembrī atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz zemi, par kuras īpašnieku vēlāk kļuva Repše. Vienlaikus padome bija lēmusi par šā zemesgabala zemes lietošanas mērķu maiņu, nosakot, ka tur var būvēt ģimeņu māju. Ziņojumā uzsvērts, ka zeme atrodas Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. Uz līdzīgu gadījumu komisija norāda saistībā ar Repšes nekustamā īpašuma iegādi Istras pagastā, kur arī padome lēma par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām.
«Komisija uzskata, ka Repšes ieguldījumi zemes īpašumos varēja radīt interešu konfliktu gadījumos, kad viņš vai viņa ietekmē esošas amatpersonas lemtu par zemes lietošanas mērķiem gan Slīteres parka ainavu aizsardzības zonā, gan Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegumā, gan attiecībā uz tiešo maksājumu apjomu par zemes platībām lauku apvidos, jo šādi lēmumi būtiski ietekmētu Repšes īpašumu vērtību,» teikts ziņojumā.