Foto: AFI/Aigars Jansons

Saeima šodien noraidīja Ministru kabineta sagatavotos grozījumus likumā «Par dzīvojamo telpu īri», kas paredzēja vēl uz diviem gadiem saglabāt maksimālo īres maksu, kura 2005. gadā būtu 60 santīmu, bet 2006. gadā — 72 santīmi par kvadrātmetru.

Par šā likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 40 deputāti, pret bija 22, bet 28 balsojumā atturējās. Par balsoja visi Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kā arī apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas pārstāvji. Pret bija visi Tautas partijas frakcijas deputāti. Balsojumā atturējās partijas «Jaunais laiks» (JL) un apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputāti.

Runājot debatēs, deputāte Inguna Rībena (JL) norādīja, ka piedāvātais likumprojekts ir tikai valdības «darbības imitācija», nevis denacionalizēto namu īrnieku problēmas reāls risinājums. Par to, pēc Rībenas domām, liecina arī likumprojekta anotācijā iekļautais norādījums, ka tas neatstās ietekmi uz valsts budžetu. Bez nopietnu valsts investīciju piešķiršanas dzīvojamo māju celtniecībai denacionalizēto namu īrnieku problēmas nevar atrisināt, uzskata deputāte.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs teica, ka tagad Saeimai būs jādomā, ko darīt ar «īres griestiem» un kā aizstāvēt denacionalizēto namu īrnieku intereses. Radzevičs norādīja, ka viņa vadītā ministrija strādās pie jauniem priekšlikumiem, bet, kādi tie būs, viņš šodien vēl nezinot.

Ministrs uzskata, ka seši mēneši, kas atlikuši līdz īres maksas «brīvlaišanai», ir pietiekams laika posms, lai pagūtu izstrādāt jaunus priekšlikumus denacionalizēto namu īrnieku tiesību aizsardzībai.

Savukārt, pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Staņislava Šķestera (ZZS) domām, šīsdienas balsojums nozīmē, ka jautājuma izskatīšana tiek noraidīta vispār.

«Laika ir maz, jo no 1. jūlija namu īpašnieki saskaņā ar pašreizējiem likumiem varēs vērsties pie īrniekiem ar prasību pārslēgt īres līgumu,» sacīja Šķesteris. Ja īrnieki nepārslēgs līgumu, nepiekrītot tajā prasītajai īres maksai, īpašnieki varēs vērsties tiesā ar prasību par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās platības, skaidroja deputāts. Tad pašvaldībām būs jādomā, ko darīt tālāk, piebilda politiķis, uzsverot, ka pašreiz ir apdraudēta denacionalizēto māju īrnieku sociālā aizsardzība.

«20 000 ģimeņu — tas nav joks,» teica deputāts, norādot, ka ar likuma grozījumiem valdība gribēja civilizēti atrisināt šo jautājumu.

Viņš izteica bažas, ka būs vairāki māju īpašnieki, kuri vēlēsies, lai pēc iespējas ātrāk īrnieki izvācas no viņu mājām. Ja līdz šim māju īpašnieki varēja to panākt, vienīgi nosakot, ka tiks veikts kapitālais remonts, tagad to varēšot izdarīt uz īres pamata, piemēram, nosakot, ka īres maksa ir pieci lati par kvadrātmetru. Šķesters informēja, ka komisija, iespējams, tuvākajā laikā nāks klajā ar savu iniciatīvu, kā risināt šo jautājumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputāts Jānis Lagzdiņš atzina, ka viņa pārstāvētā TP frakcija balsoja pret šo likumprojektu, jo tajā ir iekļauta norma, ka pēc 2006. gada 31. decembra īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta tikai, «ievērojot likuma 13. panta 2. daļas noteikumus», respektīvi, tikai tajos gadījumos, ja namīpašniekam izdodas pierādīt īres maksas paaugstināšanas iemeslus un finansiālo pamatojumu, kā arī vienoties par to ar īrnieku. Strīda gadījumos sāktos tiesvedība. Lagzdiņš arī norādīja, ka valdība nav apņēmusies veikt nekādas finansiālas investīcijas dzīvojamo namu celtniecībā, kas atvieglotu denacionalizēto īrnieku problēmas risināšanu.

Savukārt JL frakcijas deputāts Viesturs Šiliņš teica, ka valdības piedāvāto grozījumu pieņemšana «sagrautu vēl vienu tautsaimniecības nozari — dzīvojamo māju celtniecību».

Kā ziņots, pašreiz spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka no nākamā gada īres maksas ierobežojumi tiek atcelti. Līdz šā gada beigām maksimālā īres maksa denacionalizētajos namos īrniekiem, kas savus dzīvokļus tajos īrēja līdz šo namu atdošanai likumīgajiem īpašniekiem, ir 48 santīmi par kvadrātmetru.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes 2003. gada nogalē veiktajam pētījumam denacionalizētajās dzīvojamās mājās izīrēti 40 270 dzīvokļi, kas ir 51% no visiem denacionalizētajiem dzīvokļiem. 29 084 dzīvokļos jeb 72,2% no denacionalizētajiem, kas ir izīrēti, īrnieki dzīvoja pirms denacionalizācijas.

Attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem šie īrnieki ir aptuveni 3%. Rīgā denacionalizētajās dzīvojamajās mājās izīrēti 27 302 dzīvokļi, 20 295 mitekļos īrnieki dzīvoja pirms namīpašuma denacionalizācijas, proti, 69,8% no visiem dzīvokļiem denacionalizētajos namos, kurus īrnieki lietoja līdz nama atdošanai bijušajam īpašniekam, atrodas Rīgas pilsētas teritorijā.

Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Jakāns jau ir solījis, ka namīpašnieki lēmumu, kas neparedzēs «īres griestu» atcelšanu, apstrīdēs Satversmes tiesā. Jakāns uzsvēra, ka «īres griestu» neatcelšana jebkurā gadījumā nozīmē brīvo tirgus attiecību ierobežošanu no trešo personu puses, kas ir pretrunā ar uzņēmējdarbību regulējošiem likumiem. «Mēs, namīpašnieki, pašreiz maksājam īrniekiem sociālos pabalstus, daļēji sedzot viņu īres izdevumus,» teica Jakāns.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp