Rundālē atklās F. B. Rastrelli iecerēto Zaļo teātri

Zaļais teātris

Pateicoties Rundāles pils saimnieka Imanta Lancmaņa tālredzībai, atjaunošanas plānā savulaik iekļāva arī Zaļo teātri — īpašu uzvedumiem, muzicēšanai un izrādēm paredzētu vietu baroka stila regulārajā parkā.

Zaļā teātra projektu, pamatojoties uz Rundāles pils arhitekta F. B. Rastrelli risinājumiem, izstrādāja jau 1977. gadā. Astoņdesmitajos sāka veidot pašu Zaļo teātri — stādīt skābaržus, liepas, eglītes. Pērn rudenī ķērās pie skatuves izbūves, raka padziļinājumu orķestrim un meliorācijas akām. Pusloka formas skatuves laukumu veido ar zāli apaudzis paaugstinājums. Skatuve ir universāla, jo nepieciešamības gadījumā laukumā var uzstādīt arī pārvietojamu grīdu. Zaļais teātris un parka dārznieka māja atrodas uz vienas simetriskas ass. Uz pašu teātri ved ar vīnogulājiem apvīta pergola jeb vieglas konstrukcijas arka, kuru uzbūvēja 1999. gadā. Kulises veido skābaržu dzīvžogi, bet aiz tiem puslokā slejas egles. Šāds paņēmiens izmantots skaņas ierobežošanai, lai tā koncentrētos spēles laukumā un būtu labi uztverama. Izveidots arī amfiteātris un uzstādītas apgaismes laternas. Blakus skatuvei nākotnē atradīsies arī divi simetriski novietoti parka paviljoni, kuru būvē patlaban piedalās Rundāles pils muzeja meistari. Arī pašu Zaļo teātri, kurā būs vieta 700 skatītājiem, veido par Rundāles pils muzeja līdzekļiem. Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis saka:

— Pati Rundāles pils ir internacionāls mākslas monuments, kura pasūtītājs un tēlnieki bija vācieši, arhitekts un gleznotāji — itālieši, bet daudzo amatnieku un strādnieku vidū krievi, vācieši, latvieši. 18. gadsimta galma kultūra bija elitāra un izolēta no plašas sabiedrības, bet patlaban uz skatuves darbojas arī Rundāles pagasta bērni, to paaudžu pēcnācēji, kas pirms 250 gadiem bija izslēgti no kultūras vērtību radīšanas un baudīšanas. Eiropas vēsture, cilvēki, likteņi savīsies šajā simboliskajā pasākumā šosvētdien, kad Rundāles pils Zaļais teātris vērs priekškaru.

Vācijas dāvana

Pirmajai izrādei Zaļajā teātrī ir virkne ietekmīgu atbalstītāju — Vācijas Ārlietu ministrija, «Deutsche Bank AG», «Akademie Musiktheater Heute», Latvijas Kultūrkapitāla fonds, «Vereinsbank», «Nord/LB», «Latvijas gāze», «Siemens», «Hotel de Rome».

Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds sacīja:

— «Rinaldo» uzvedums Rundālē ir Vācijas dāvana Latvijai. 1. maijā sācies jauns posms jūsu valsts vēsturē un ar šo kultūras notikumu Rundālē mēs apsveicam Latviju kā jaunu partneri Eiropas Savienībā. Operas «Rinaldo» iestudējums ir mūsu abu valstu projekts. Par inscenējumu atbild vācu — latviešu ģimenē augusī režisore Kristina Vuss, muzikālā vadība ir rīdzinieka Andra Veismaņa rokās. No Latvijas nāk lieliskie dziedātāji, orķestra mūziķi, dejotāji, koris, kā arī visi aiz dabas kulisēm aizņemtie cilvēki.

Izrādes režisore Kristina Vuss pieder kara vēju pasaulē aizrauto latviešu atvašu paaudzei. Kristina vienādi brīvi runā vāciski un latviski. Dzimusi Potsdamā, Berlīnes mūzikas augstskolā ieguvusi režisores un pianistes izglītību. Vācijā iestudējusi gan operas, gan bijusi arī jauniešu teātra direktore Leipcigā. Savu pirmo iestudējumu Latvijā veidojusi tieši pirms desmit gadiem. 1994. gadā Jaunajā Rīgas teātrī viņa bija režisore izrādei «Voicehs». No mūsu Baltā nama pēdējā laika iestudējumiem inscenējusi operas «Dons Žuans» un «Alčīna», pēc kuras panākumiem arī viesizrādēs radusies ideja ķerties pie vēl vienas Hendeļa operas — «Rinaldo». Kristina Vuss teic:

— Ļoti jauki, ka izrāde notiek ārpus Rīgas, kur jau tāpat visa kā papilnam. Bet nu mēs dodam iespēju arī lauku jauniešiem iepazīt un izbaudīt novada kultūras mantojumu. Man patīk, ka izrādē piedalās Rundāles pagasta teātris «Savējie», deju kolektīva un Rundāles sieviešu un Jelgavas Sv. Annas baznīcas jauktā kora dalībnieki, horeogrāfa Agra Daņiļeviča deju grupa «Dzirnas» un seno tradīciju kopēji.

Vaicāta, vai ir atšķirība sadarbībā ar dziedātājiem citās valstīs un Latvijā, Kristina tūliņ min vienu: Vācijā, piemēram, konkurence māksliniekiem ir ļoti liela. Lai no mūzikas augstskolas tiktu uz lielo operu skatuvēm, ļoti, ļoti jācīnās. — Tur ceļi uz Balto namu neved tik vienkārši kā še, Latvijā, — piebilst viešņa.

Šķiet, vienkārši neklājas arī režisoriem. Kā teic Kristina, viņa uzturoties vairākās vietās, jo režisors dzīvojot tur, kur viņš strādā. Patlaban, piemēram, viņai ir darbs arī teātrī Šveicē.

Īstu rožu tērpā

Kā saka operas diriģents Andrejs Veismanis, Hendeļa mūzika, kura savā jomā pārstāv Eiropas kultūras esenci, reizē pārsteidz ar mūsdienīgumu. Patlaban tā ir populāra visā pasaulē. Kamēr mūsu Baltajā namā «Rinaldo» vēl tikai top, ar latviešu dziedātājiem opera jau ieskanējusi Eiropā. Egils Siliņš to dzied Minhenē.

Operu «Rinaldo», kuru Hendelis pats uzskatījis par vienu no savām labākajām, viņš sacerējis 14 dienās, būdams 25 gadus vecs. Starp citu, tieši tikpat jauns tagad ir Rinaldo lomas izpildītājs Sergejs Jēgers. Viņam tā būs pirmā lielā titulloma. Kā izteicās mākslinieks, sākumā bijis bail no lielā apjoma — jādzied daudz; kad nav jādzied, tad jādejo vai jādzied un jādejo… Jaunajam mūziķim priekšā vēl viens nozīmīgs notikums — viņš papildināsies Šveicē, jo izturējis konkursu un uzņemts Bāzeles Senās mūzikas akadēmijā.

Solistei Kristīnei Gailītei karaļa meitas Almineras loma būs pirmā sastapšanās uz skatuves ar Hendeļa darbiem. Viņas varones raksturs līdzīgs Žannai d'Arkai un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka dziedātāju tērpusi bruņās.

Sonora Vaice savā varonē — karalienē un burvē — saskatījusi ko līdzīgu cilvēka un kaķa krustojumam. Protams, runa ir par raksturu. Kā teica māksliniece, «astes man nebūs». Toties būs rozes — tikai no tām, dzīvām un sarkanām, viņai ģērbu darinājis Iecavas ziedu salons «Avēnija». Krāšņa solās būt arī visa izrāde.

Lūgto viesu vidū ir arī Rundāles pils cēlāja, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona pēcnācēji.