Namīpašnieki vēlas vairākkārt paaugstināt īres maksu un atcelt īres griestus, jo tādējādi viņi varēs savest kārtībā kritiskā stāvoklī esošās ēkas. Savukārt pašvaldība īrniekiem, kuri nespēs samaksāt lielo īres maksu, pēc diviem gadiem sola lētus kredītus jaunu mitekļu iegādei.
Rīgas Namīpašnieku sabiedrības vadītājs Pauls Klēbahs uzskata, ka pēc īres griestu atcelšanas maksa par īri varētu būt no viena līdz pusotram latam par kvadrātmetru. Tas, protams, neattiektos uz ekskluzīviem namiem pilsētas centrā, piebilst Klēbahs.
Namsaimnieki īrniekus izvēlēsies «pēc deguna»
Viņaprāt, namsaimnieki īres maksu noteiks ne tikai pēc tirgus cenām, bet arī izvērtējot katru gadījumu individuāli, jo ir gan vēlamie, gan nevēlamie īrnieki. Piemēram, īpašnieks par nevēlamu var atzīt iedzīvotāju, kurš neremontē savu dzīvokli, ar savu uzvedību traucē kaimiņus vai arī «paklusām ieriebj namsaimniekam». Jau tagad daži saimnieki šādiem īrniekiem pieprasa maksāt piecus latus par kvadrātmetru.
Praktiski tas nozīmē, ka nākotnē īpašnieks mājas iemītniekus varēs nokomplektēt pēc saviem subjektīviem ieskatiem, nevis pēc maksātspējas. Par labākajiem īrniekiem P. Klēbahs dēvē pensionārus, kuri dzīvo godīgi un nerīko skandālus, tikai ir viena bēda — vecajiem ļaudīm nav pietiekami daudz naudas. Ja dome namsaimniekiem piemaksātu par pensionāru izmitināšanu, viņi labprāt savus dzīvokļus atvēlētu maznodrošinātajiem.
Pēc īres griestu atcelšanas denacionalizētajos namos dzīvokļi tukši nestāvēs, apgalvo Klēbahs. Apmēram 30% dzīvokļu tirgus veido tā saucamie nelegālie izīrētāji, kuri izīrē pašvaldības namos privatizētos dzīvokļus. Paredzams, ka pēc tam, kad namsaimnieki būs atbrīvojušies no «nevēlamiem īrniekiem», viņu vietu ieņems «nelegālo izīrētāju» klienti, jo denacionalizētajos namos dzīvošana būs lētāka.
Piemēram, rīdziniece Inga Kasnariete par 70 latiem mēnesī īrē divistabu dzīvokli Imantā. Ja namsaimnieks viņai piedāvātu dzīvot ēkā, kur būtu jāmaksā tikai lats kvadrātmetrā, viņa nešaubīgi pārvāktos uz turieni, klāsta Kasnariete.
Lēti dzīvokļi — pēc diviem gadiem
Īres maksas palielināšana nepieciešama, lai varētu garantēt mājas uzturēšanu kārtībā un veikt nepieciešamos kapitālremontus, saka Klēbahs. Namu pārvaldes «Vecmīlgrāvis» direktors Māris Laibīns teica, ka trīs gadu laikā var iekrāt naudu ēkas kapitālremontam, ja īpašnieks iekasē desmitreiz lielāku īres maksu nekā pašvaldība. Laibīns īres griestu brīvlaišanu atbalsta tikai kritiskā stāvoklī esošajos namos. Pēc tam, kad ēkas tiks savestas kārtībā, atkal vajadzētu ieviest valsts noteikto īres maksas limitu, jo pretējā gadījumā iedzīvotāji nespēs samaksāt augsto īres maksu.
Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs skaidro, ka Rīgā denacionalizētajos namos ir 57 206 dzīvokļi un apmēram 20 000 ģimenēm pēc īres griestu atcelšanas radīsies problēmas samaksāt par mitekli. Karpovičs klāsta, ka vairākums namīpašnieku no īrniekiem turpmāk vēlēsies saņemt nevis pusotru latu par kvadrātmetru, bet gan vismaz divreiz lielāku maksu. Lai cilvēki nepaliktu bez jumta virs galvas, jābūvē jauni nami. Tāpēc Karpovičs vēlas īres griestus saglabāt līdz 2006. gadam, lai pašvaldība sagatavotos jaunu ēku celtniecībai. Paredzēts, ka divu gadu laikā pašvaldība kopā ar bankām un valdību varēs izveidot izdevīgu kreditēšanas sistēmu, kas iedzīvotājiem piedāvās lētus kredītus dzīvokļu pirkšanai. Savukārt uzņēmums «Rīgas pilsētbūvnieks» uzsāks lētu mitekļu celtniecību par apmēram 157 latiem kvadrātmetrā, kas ir lētāk nekā privātfirmu piedāvājums.