Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga lūgusi Rīgas mēru Gundaru Bojāru (LSDSP) sniegt precīzu informāciju, cik daudz iedzīvotāju nespētu segt īres maksu pēc īres «griestu» atcelšanas, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Jūnija vidū Rīgas Domes priekšsēdētājs nosūtīja vēstuli Valsts prezidentei ar lūgumu izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības, lai Saeima vēlreiz izskatītu Ministru kabineta sagatavotos grozījumus likumā «Par dzīvojamo telpu īri», kas paredz vēl uz diviem gadiem saglabāt maksimālo īres maksu.
Lai prezidente varētu rūpīgi izvērtēt Bojāra lūgumu, viņai būtu vajadzīga precīza un pilnīga informācija, cik liela iedzīvotāju grupa nespētu segt īres maksu pēc īres «griestu» atcelšanas, norādīja prezidentes preses sekretāre. Valsts prezidenta kanceleja lūdz iesniegt informāciju arī par to, kāda apjoma palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā pašvaldība būs spējīga sniegt ar 2005. gadu, lai nepieļautu iedzīvotāju izlikšanu no dzīvokļiem.
Valsts prezidenta kanceleja lūdz Rīgas Domi aktīvi iesaistīties reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vadītās darba grupas darbā un informēt prezidenti par visām šīs problēmas risināšanas iespējām.
Atbildes vēstulē Bojāram Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka prezidente un viņas padomnieki jau vairāku gadu gaitā seko līdzi īrnieku problēmu risināšanai, valsts vadītāja vairākkārt arī pati iesaistījusies ar to saistītajā likumdošanā.
Piemēram, 2001. gada 13. jūnijā prezidente atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā «Par dzīvojamo telpu īri». Tolaik prezidente vēstulē Saeimas priekšsēdētājam norādīja, ka, ņemot vērā iedzīvotāju ienākumu līmeni, valstij un pašvaldībām jāuzņemas solidāras rūpes par dzīvojamā fonda palielināšanu un atjaunošanu.
Prezidente pirms trim gadiem lūdza noteikt konkrētu valsts līdzdalību un sadarbību ar pašvaldību mājokļu politikas īstenošanā, paredzot iespēju izmantot valsts īpašumā esošo nekustamā īpašuma fondu, kā arī kredītresursus, lai pašvaldības spētu iespējami ātrākā laikā palielināt savu dzīvojamo fondu.
Vīķe-Freiberga atkārtoti vērsa Saeimas uzmanību uz šiem jautājumiem pagājušā gada 22. aprīlī, lūdzot otrreiz caurlūkot grozījumus likumā «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā».
Valsts prezidenta kanceleja ar nožēlu atzīst, ka joprojām, kad līdz īres «griestu» atcelšanai ir palikuši mazāk nekā seši mēneši, nav skaidrs jautājums par pašvaldību iespējām saņemt kredītresursus jaunu mājokļu celtniecībai.
Prezidentes pārstāvji norāda, ka turpmāk pašvaldību palīdzības nodrošināšanai būs vajadzīgas ievērojamas pašvaldību investīcijas, pašvaldībai būs jāveido savas dzīvojamās platības fonds. Tādēļ būtiski, kā notiek citu pašvaldības nekustamo īpašumu objektu atsavināšana, proti, vai pašvaldība, pieņemot lēmumus par dažādu ekskluzīvu nekustamo īpašumu objektu privatizēšanu, pārdošanu vai iznomāšanu, gūst no tā arī atbilstošus ieņēmumus, kurus būtu iespējams ieguldīt mājokļu problēmas risināšanā.