Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Starptautiskā reitingu aģentūra «Fitch Ratings» ir palielinājusi Latvijas ilgtermiņa kredītreitingu par vienu pakāpi no BBB+ līdz A- pēc tam, kad Eiropas Savienības Ministru padome finanšu un ekonomikas lietās atzinīgi novērtējusi Latvijas konverģences jeb fiskālās stabilitātes programmu. Savukārt īstermiņa reitings Latvijai ir palielināts no F3 līdz F2.
Ilgtermiņa reitingi ir palielināti arī Igaunijai — no A- līdz A, Lietuvai — no BBB+ līdz A-, kā arī Slovēnijai — no AA- līdz A+. Visiem reitingiem noteikta pozitīva attīstības prognoze, kas nozīmē, ka tos nākotnē var palielināt vēl.
Reitingu aģentūra norādīja, ka labās atsauksmes par šo valstu konverģences programmām dod daudz lielāku drošību par eiro ieviešanu.
«Igaunijas, Lietuvas un Slovēnijas paziņojums 28. jūnijā par iestāšanos Valūtas kursa mehānismā II (ERM II), kas ir nopietns starpposms ceļā uz eiro, apstiprina viņu apņemšanos drīzumā ieviest vienoto valūtu. Kaut arī Latvija ir nolēmusi nepievienoties ERM II ātrāk par 2005. gada sākumu, pēc «Fitch» domām, tā ir noteikusi skaidru un īstenojamu politiku un laika grafiku eiro ieviešanai. «Fitch» patiesi nebūs pārsteigts, ja Latvija ieviesīs eiro pirms tās oficiāli izziņotā laika 2008. gada sākumā,» atzinis «Fitch Sovereigns Group» direktors Edvards Pārkers.
Reitingu aģentūras eksperti arī uzskata, ka Baltijas valstis un Slovēnija būs pirmās no jaunajām ES dalībvalstīm, kas ieviesīs eiro 2007. un 2008. gadā. Pēc aģentūras domām, eiro ieviešana uzlabos šo valstu kredītspēju, kā arī samazinās riskus, ko rada nesabalansētā maksājumu bilance un iespējama ārējā ietekme.
Gandarīts par «Fitch» lēmumu ir arī Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. «Mūsu valsts vērtējums ir augstāks nekā vairākām citām ES jaunajām dalībvalstīm, īpaši tādām kā Ungārija, Čehija, kas nereti tiek minētas Latvijai par paraugu. Šis augstais Latvijas vērtējums liecina, ka valdības stingrā fiskālā politika ir pareiza, tā ir guvusi atzinību ES un tā ir jāturpina, jo šis ir arī ceļš, kā piesaistīt ārvalstu investīcijas, lai veicinātu mūsu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju labklājības pieaugumu,» uzskata Spurdziņš, aģentūru BNS informēja Finanšu ministrijā.
Jau vēstīts, ka pārējām jaunajām ES dalībvalstīm — Čehijai, Kiprai, Ungārijai, Maltai, Polijai un Slovākijai — Ministru padome nolēma sākt piemērot pārmērīga deficīta ierobežošanas procedūru, jo to budžeta deficīti pārsniedz Māstrihtas kritērijos noteiktos 3% no iekšzemes kopprodukta, kas jāievēro, lai ieviestu eiro.
Arī Latvija saņēma aizrādījumu par iecerēto budžeta deficīta līmeni un aicinājumu to samazināt. Padome ir norādījusi, ka budžeta deficīta līmenis, kas nākamgad ir iecerēts 2,2% apjomā no iekšzemes kopprodukta, ir par augstu, jo Latvijai ir ļoti strauji attīstības tempi. Latvijas puse tomēr ir norādījusi, ka no budžeta ir nepieciešami arī lieli izdevumi, kas saistīti gan ar integrāciju starptautiskajās institūcijās, gan sociālajiem izdevumiem.
Valdības apstiprinātā Latvijas konverģences programma līdz 2007. gadam paredz, ka Latvija apņemas izpildīt Eiropas Savienības Māstrihtas jeb ekonomiskās stabilitātes kritērijus, tomēr paredzot, ka valsts budžeta deficīta līmenis īpaši nesamazināsies.
Māstrihtas kritēriji noteic, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, valdības parāds nepārsniedz 60% no iekšzemes kopprodukta un inflācijas līmenis vairāk kā par 1,5 procentpunktiem nepārsniedz triju Eiropas Savienības dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju. Šie kritēriji Latvijai būs jāizpilda, lai ieviestu vienoto ES valūtu — eiro.