Pašlaik valstij nav aktuālāka uzdevuma par šo, ja tiešām gribam apturēt demogrāfisko katastrofu. Ministrs ir pārliecināts, ka te nevar runāt par jebkāda veida diskrimināciju, jo diferencētie pabalsti būtiski uzlabotu arī tieši trūcīgāko ģimeņu situāciju — bērna kopšanas pabalsts tām pieaugs trīs reizes (no 30 līdz 90 latiem). Savukārt strādājošām, sociāli aktīvām un labvēlīgām ģimenēm valsts palīdz nodrošināt tādus pašus dzīves apstākļus kā līdz bērna piedzimšanai.
Ja šie cilvēki ir mācījušies, ņēmuši tam kredītu, aktīvi strādājuši, lai paaugstinātu savas dzīves kvalitāti, būs tikai taisnīgi, ja valsts sniegs šo atbalstu. Ja ne — tikpat labi varam runāt arī par sociāli labvēlīgāko ģimeņu diskrimināciju, norāda ministrs.
Jāatceras arī, ka šie pabalsti nodrošina gan bērnu, gan bērna kopēju un šīs lietas nevar skatīt atrauti. Atšķirība dzīves kvalitātē rodas bērna kopēja iepriekš saņemto iztikas līdzekļu samazināšanās dēļ. Sabiedrības lielākā daļa atbalsta diferencētos pabalstus — to apliecina gan aptaujas, gan vēstules, ko katru dienu saņem gan valdība, gan Bērnu un ģimenes lietu ministrija, gan vecāku parakstu vākšanas akcija visā Latvijā.