Nekustamā īpašuma apdrošināšanas labirintos

«Diemžēl Latvijā nekustamā īpašuma apdrošināšanu cilvēki izvēlas lielākoties piespiedu kārtā. Tāpēc, ka banka vai līzinga sabiedrība to pieprasa, jo dzīvoklis vai māja iegādāts, ņemot kredītu. Jāatzīst gan, ka arī brīvprātīgi polises katru gadu iegādājas tomēr arvien vairāk. Kopējais apdrošināšanas tirgus gadā pieaug par 20%, bet tas, pateicoties KASKO un OCTA, jo nekustamā īpašuma apdrošināšana pieaug salīdzinoši lēni — pāris procenti gadā,» atzīst «IF Latvia» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Arita Bērziņa.

Lētākais nebūs labākais

Apdrošinot īpašumu, jāzina ne viens vien knifs, lai par polisi tērētā nauda nebūtu velti izmesta. Privātpersonas apdrošina vai nu dzīvokļus, vai mājas, kas var būt koka, jaukta tipa, pilnībā mūra vai ķieģeļu. Vadoties no tā, apdrošinātājs aprēķina prēmijas apjomu no īpašuma kopējās vērtības. Bērziņa norāda, ka privātpersonu īpašumam prēmija var būt no 0,15 līdz 0,74% no kopējās īpašuma vērtības. Atšķirība milzīga, bet 0,15% būs, piemēram, par mūra ēku bez iekšējās apdares, savukārt 0,74% būs par koka māju ar krāsns apkuri, bez signalizācijas un dūmu detektora. «Tarifu tabula ir diezgan sarežģīta un svarīgs katrs sīkums. Galvenā atšķirība starp apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumu veidojas pēc tā, kā kurš rēķina. Viens apdrošinātājs visiem lieto līdzīgākus tarifus, cits rēķina atkarībā no riskiem. Mums tarifu atšķirība tik liela ir tāpēc, ka katrs klients maksā tikai par to, kas viņam pieder,» saka «IF Latvia» pārstāve.

Lai arī, ejot pie apdrošinātāja, loģisks ir pirmais jautājums, cik tas maksās, tomēr nebūtu pareizi apdrošinātāju izvēlēties, vadoties tikai pēc piedāvātās cenas. Lai, notiekot nelaimei, nebūtu vilšanās, jāizvēlas vajadzībām atbilstoši apdrošināšanas nosacījumi un segumi. Līgumus vēlams slēgt uz gadu. Uz ilgāku laiku nebūtu prātīgi, jo nekustamā īpašuma vērtība aug un mainās diezgan strauji. Tā kā īpašuma iegāde izmaksā ievērojamu naudu un bieži vien apdrošināšanai naudas vairs nepietiek, apdrošinātāji piedāvā arī dalīto maksājumu — piemēram, maksāt reizi ceturksnī.

Zemapdrošināšana un virsapdrošināšana

Apdrošinātāji atzīst, ka tipiskākā kļūda, slēdzot līgumu un vadoties tikai pēc «banka prasa apdrošināšanu», ir zemapdrošināšana. Tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir virsapdrošināšana un zemapdrošināšana. Ja cilvēks dodas uz banku pēc 15 000 latu liela kredīta, banka pieprasa apdrošināt kredītsaistības. Tipiski, ka klients apdrošinātājam tad arī saka, ka vēlas nekustamo īpašumu apdrošināt par 15 000 latiem. «Bet, ja kaut kas patiešām notiks, un tā ir, piemēram, 1975. gadā Berģos celta māja, tad tās vērtība ir krietni, krietni vairāk par 15 000 latu! Kāda tad jēga apdrošināšanai, ja apdrošinājuma summa ir ievērojami mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību? Tad cilvēks ir sarūgtināts un neizpratnē, jo viņam esot polise un apdrošināšana, bet neko nesaņem… «IF Latvia» ir kategoriski pret zemapdrošināšanu un mēģinām klientus pārliecināt, ka tā nevajadzētu,» norāda Bērziņa. Atsevišķas apdrošināšanas sabiedrības zemapdrošināšanas līgumus tomēr slēdzot.

Virsapdrošināšanas gadījumā apdrošinājuma summa ir atkal lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību. Bērziņa norāda, ka uz virsapdrošināšanu apdrošinātāji skatās aizdomīgi: «Labi izremontēts 3 istabu dzīvoklis Staļina laika mājā Teikā maksā ap 40 000 latu. Īpašnieks to vēlas apdrošināt, piemēram, par 80 000 latu. Ja notiek nelaime, apdrošinātājs tik un tā vairāk par dzīvokļa vērtību nemaksās! Kāda tad jēga maksāt procentus no 80 000 latu?» Dzīvokļus ne, bet mājas cilvēki mēdzot virsapdrošināt cerībā, ka kaut kas notiks un tad lielā peļņa būs rokā.

Neizmaksā naudu, bet būvē no jauna

Daudzi atlīdzību par nekustamā īpašuma apdrošināšanu vēlas saņemt naudā, taču apdrošinātāji piekopj politiku «naudu neizmaksājam». Agrāk pēc nelaimes gadījumiem naudu izmaksāja biežāk, bet tagad apdrošinātāji cenšas pirkt jaunu, atjaunot, jo apdrošināšanas būtība ir nodrošināt cilvēkiem līdzvērtīgu situāciju, kāda bija pirms nelaimes. Bērziņa: «Naudu izmaksā tikai īpašas vienošanās gadījumos, bet panākt šādu vienošanos nav vienkārši. Mūsu politika ir nemaksāt naudu, bet atjaunot un pirkt vietā par tādu pašu vērtību kā pirms nelaimes. Neatceros nevienu gadījumu, kad «IF Latvia» būtu izmaksājis naudu.»

Ir bijis gana daudz negatīvo piemēru, lai cilvēkiem rastos aizdomas, ka apdrošinātājs nesamaksās, bet uzcels sliktāku māju. «IF Latvia» pārstāve gan mierina, ka klients izvēlas, kas un no kādiem materiāliem cels māju: «Nav tā, ka mēs iesmērējam savus materiālus, savus meistarus, kur lētāk u. tml. Izvēlas klients.» Ja apdrošinātais īpašums iegādāts par bankas vai citas kredītiestādes līdzekļiem, labuma guvējs būs kredītiestāde. Turklāt nevarat apdrošināt savu īpašumu vienā apdrošināšanas sabiedrībā par labu bankai un otrā — par labu sev.

Jāiedziļinās noteikumos

Būvniecības un rekonstrukcijas laikā obligāti jāpērk jauna polise, taču to ļoti daudzi cilvēki neizdarot. Ja to neizdara, tad klasiskā īpašuma apdrošināšanas polise nesegs zaudējumus, kas radušies būvniecības procesā veikto darbu dēļ.

Var arī apdrošināt dzīvokli kapitālā remonta laikā. Prēmija svārstās no 0,2 līdz 0,9% no kopējās apdrošinājuma summas.

Cilvēki bieži vien arī neapzinās, ka par katru kaitējumu kāds ir atbildīgs, bet cietušajam ir tiesības prasīt kompensāciju. Un vainīgā lomā varam nonākt arī paši, piemēram, applūdinot kaimiņu dzīvokli. Tādā gadījumā bez tiesas risinājums ir civiltiesiskā apdrošināšana. Tas nav īpaši dārgi. Piemēram, dzīvokļa īpašnieks savu dzīvokļa īpašnieka civiltiesisko atbildību var apdrošināt par padsmit latiem gadā. Mājas īpašniekam, kuram ir suns, tas būs nedaudz dārgāk.

«Lielākā kļūda, slēdzot apdrošināšanas līgumus, ir tā, ka cilvēki līdz galam neiedziļinās noteikumos. Pret kādiem riskiem apdrošina, par kādu summu un kādi ir izņēmumi. Šīs trīs lietas ir obligāti jāzina! Katram apdrošināšanas produktam ir izņēmumi,» brīdina Bērziņa.

Īpatsvars tirgū 2004. gada 1. ceturksnī

Avots: Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija