Foto: AFI/Aigars Jansons

Labklājības ministre Dagnija Staķe uzskata: ja no nākamā gada valsts budžetā bērna kopšanas pabalstiem papildus tiek atvēlēti 20 miljoni latu, tad šo pabalstu varētu aprēķināt 70% apmērā no vecāku vidējās bruto algas. Tādējādi pabalsts būtu tik liels, cik viens no vecākiem saņem «uz rokas» laikā, kad strādā.

«Labklājības ministrija pašreiz strādā pie optimālā varianta bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanai, ņemot vērā, ka paredzamā summa nākamajā gadā varētu būt 20 miljoni latu. Pašreiz plānotie 70% no algas, ko persona saņem «uz papīra», reāli atbilst tai algai, kuru cilvēki strādājot saņem «uz rokas». Tādējādi pabalsts pilnā mērā attaisnotu savu kompensējošo raksturu un vecāku dzīves kvalitāte netiktu pazemināta,» norāda labklājības ministre.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments informē, ka vienlaikus varētu tikt noteikts arī strādājošo pabalsta minimālais apmērs (70% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas) un maksimālais — ne vairāk kā piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

Tāpat ministrijas darba variants paredz, ka personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam un nestrādā (nav sociāli apdrošinātas), bērna kopšanas pabalsts varētu tikt noteikts apmēram 55 lati mēnesī. Pēc ministrijas speciālistu aprēķiniem, šī summa atbilst vidējām izmaksām, kas reāli rodas, vecākiem rūpējoties par savu bērniņu pirmajā mūža gadā. Šajā summā ietilpst gan apģērbu, gan autiņbiksīšu, gan citu mazulim ikdienā nepieciešamu preču (piemēram, dažādu higiēnas preču) iegāde, kā arī paredzēti līdzekļi speciālas pārtikas iegādei, ja māmiņai pašai nav piena bērna zīdīšanai.

«Domājot par optimālo risinājumu, jāņem vērā, ka minimālajam bērna kopšanas pabalsta apmēram nevajadzētu būt mazākam kā aprēķinātajiem 55 latiem, lai ikvienam bērnam nodrošinātu pirmajā dzīves gadā nepieciešamo minimumu. Savukārt pārējā summa no bērna kopšanas pabalsta, kas aprēķināta, ņemot vērā viena no vecākiem vidējo iemaksu algu, kompensēs vecāku potenciālos zaudējumus laikā, kad viņi nevar strādāt, jo atrodas mājās ar savu mazuli,» skaidro Staķe. Tādējādi tiktu padomāts, lai visi bērni saņemtu līdzvērtīgu atbalstu, vienlaikus nepasliktinot vecāku dzīves kvalitāti šajā laikā.

Jāņem vērā, ka lielāko daļu bērna dzīves sākumposmā vajadzīgo lietu paredzēts iegādāties par bērna piedzimšanas pabalsta līdzekļiem — tās ietilpst «bērna pūriņā», kas patlaban ir 196 lati. Tomēr labklājības ministre uzsver: «Tiklīdz valdība pieņem lēmumu, ka no 2005. gada bērna piedzimšanas pabalsta apmērs sasniedz 296 latus, Labklājības ministrija ir gatava paaugstināt šo pabalstu, jau sākot ar šā gada oktobri.»

Tādējādi no 2005. gada pamatbudžetā iespējamiem papildus atvēlētiem 20 miljoniem latu, bērnu kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanai vajadzīgi 17,6 miljoni latu, bet bērnu piedzimšanas pabalsta apmēra paaugstināšanai — 2,4 miljoni latu.

Staķe uzsver, ka, piemērojot diferencēto pieeju bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, vistiešākajā mērā tiek domāts par to, lai ieguvējas būtu visas ģimenes, kurās piedzimuši bērniņi.

Atgādinām, ka iepriekšējās valdības apstiprinātā koncepcija «Par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas», sākot ar 2005. gadu, paredzēja palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 296 latiem, kā arī paaugstināt bērna kopšanas pabalstu. Nodarbinātām (sociāli apdrošinātām) personām, kuras kopj bērnu līdz gada vecumam, pabalsta apjomu bija plānots rēķināt, ņemot vērā vidējo algu iepriekšējos 12 mēnešos pirms bērna piedzimšanas. Koncepcijas projekts paredzēja, ka izmaksājamais pabalsts nevarēs būt mazāks par vienu un lielāks par piecām minimālajām mēnešalgām. Nenodarbinātām (sociāli neapdrošinātām) personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, pabalsts bija plānots 90 latu mēnesī.

Personām, kuras kopj bērnu vecumā no viena līdz diviem gadiem, ikmēneša pabalsts tāpat plānots 30 latu apmērā.

Izstrādāto koncepcijas variantu, kas paredz diferencētās pieejas piemērošanu, aprēķinot bērnu kopšanas pabalstu, atbalstījusi arī Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, kā arī Tieslietu ministrija un Valsts cilvēktiesību birojs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp