Zobu pastu ķīmija

Pasaulē katru gadu tiek izlietoti 5 miljardi zobu pastu tūbiņu. Daļai patērētāju pat prātā neienāk, ka ne visas zobu pastas ir tik veselīgas, kā sola ražotāji.

Zobu pastu iedalījums

Bērniem un pieaugušajiem ir atšķirīgas zobu pastas, ko arī vajadzētu ievērot, tīrot zobus. Bērnam piedzimstot, mutē baciļu nav. Jo viņš aug lielāks, jo viņa mutē mikrobu kļūst vairāk. Bērniem līdz divu gadu vecumam neiesaka lietot fluorīdus saturošas zobu pastas, jo pētījumi liecina, ka 60% bērnu šajā vecumā norij 70–100% zobu pastas, kas uzlikta uz zobu birstītes. Ieteicams vienā reizē lietot zobu pastas daudzumu zirņa lielumā, ko ierīvē zobu birstes sariņos. Fluorīdus saturošu zobu pastu lietošana ir īpaši nozīmīga bērniem zobu mineralizācijas (minerālvielu apmaiņa starp zobiem un siekalām) laikā.

Vairums pieaugušiem paredzēto zobu pastu aizsargā zobus pret kariesu, iekaisumiem, zobakmens un smaganu slimībām. Piemēram, lai veicinātu iekaisuma dzīšanu, vēlams izvēlēties zobu pastas ar antibakteriālām sastāvdaļām (triklozānu u. c.). Lai kavētu zobakmens veidošanos, ieteicamas zobu pastas, kuras satur pirofosfātu — tas nomāc zobu pārkaļķošanos. Viena no jaunākajām zobu pastām ir viss vienā — tā spēj iedarboties uz zobu vairākos veidos — mazina zobakmens veidošanos, uzlabo smaganu veselību, kavē kariesa veidošanos.

Pretkariozās zobu pastas. Galvenās aktīvās vielas ir fluorīdi, kas stiprina zobu emalju.

Pretiekaisuma zobu pastas. To sastāvā ir ārstniecisko augu ekstrakti (arnika, salvija, kumelītes, mirres, kliņģerītes, melisa, rozmarīns u. c.), vitamīni, jūras sāls, fermenti.

Zobu pastas, kas kavē zobakmens veidošanos. Aktīvās vielas, kas kavē zobakmens veidošanos, ir pirofosfāts, cinka citrāts, difosfāts, triklozāns. Šīs vielas kavē kalcija fosfāta nogulsnēšanos uz zobu virsmas un zobu aplikuma mineralizāciju.Vienlaicīgi tiek nomākta dabīgā zobu mineralizācija, tāpēc bērniem un pusaudžiem vajadzētu atturēties no šo pastu lietošanas.

Zobu pastas, kas mazina zobu jutīgumu. Ar gadiem smaganas var atkāpties no zoba saknes, radot tur ļoti jutīgu un nereti sāpīgu vietu. Sajūtas pastiprinās, ēdot karstu vai aukstu ēdienu. Aktīvās vielas, kas palīdz, ir fluorīdu savienojumi, kālija nitrāts, stroncija hlorīds, kalcija hlorīds.

Baltinošās zobu pastas. Zobi tiek padarīti spožāki, tīrāki, tiek noņemts pigments, ko radījušas pārtikas krāsvielas. Baltinošo efektu nodrošina fermenti jeb enzīmi, kā arī soda.

Balinošās zobu pastas. Aktīvās vielas ir ūdeņraža peroksīds, fermenti un abrazīvās vielas. Skābe (visbiežāk peroksīds jeb ūdeņraža pārskābe) izrauj no emaljas tumšās daļiņas, zobu padarot porainu, krītbaltu, nespodru un drupanu. Var novērot blakusparādības — zobu jutīgumu un smaganu iekaisumu. Ja zobus ar balinošu pastu sāk tīrīt katru dienu, var panākt pretēju efektu — emalja kļūst poraina, tajā var sākt ķerties aplikums, un zobi kļūst pelēki.

Zobu pastas smēķētājiem, tējas un kafijas cienītājiem Cilvēkiem, kuri smēķē, novērojami darvas iekrāsojušies zobi. Šīs pastas satur ļoti abrazīvas vielas. Nereti, lai mazinātu nepatīkamo krāsu, zobi tiek pārlieku berzti, tā ar mazajām abrazīvajām daļiņām kairinot zoba kakliņu.

Homeopātiskās zobu pastas. Satur dabiskos augu valsts produktus.

Šīs pastas atpazīst pēc uzraksta «natural» (angliski — dabisks), kas liecina, ka tā satur dabiskus augu ekstraktus un eļļas, piemēram, ingvera eļļu, jūraszāļu ekstraktu, propolisu u. c. Viens no trūkumiem šajās zobu pastās — reizēm tām pietrūkst abrazivitātes.

Ko zobu pastas satur?

Labai zobu pastai vajadzētu saturēt abrazīvās un mitrinošās vielas, saistvielas, tīrošos elementus, smaržvielas, konservantus un ārstnieciskas sastāvdaļas. Daļa no šiem komponentiem lielā daudzumā var būt kaitīgi cilvēka veselībai, taču ir noteiktas normas, kas zobu pastu ražotājiem ir jāievēro.

Abrazīvās vielas. Zobu pastā pieļaujamas 10–40% apjomā. Sastāvdaļa, kas palīdz notīrīt dažādus plankumus un nedaudz kavē zobakmens veidošanos. Krīts (kalcija karbonāts), fosfāti, alumīnija savienojumi, dikalcija fosfāts, nātrija metafosfāts, nātrija bikarbonāts, kalcija karbonāts, silīcija dioksīds, kalcija fosfāts u. c. 

Aktīvās vielas. Pieļaujamas 0,2–1,5% apjomā. Aktīvajām sastāvdaļām ir tieša ietekme uz zobiem vai smaganām. Biežākie komponenti:

• fluorīds — novērš zobu bojāšano; fluorīdu daudzums pieaugušo zobu pastās 0,6–1,1%, bērnu pastās ne vairāk par 0,6%;
• ksilitols — mazina zobu bojāšanos un palielina remineralizāciju;
• triklozāns, soda, cinka citrāta trihidrāts, polifenols, vara fluorīds, dabiskās eļļas — iedarbojas antibakteriāli;
• Tretrasodium Pyrophosphate, Gantrez S-70, nātrija tripolifosfāts — novērš zobakmens veidošanos;
• laktoperoksidāze, lizocīms — enzīmi, kas palielina siekalu izdalīšanos (siekalām piemīt antibakteriālas īpašības);
• kālija nitrāts — samazina nervu šķiedru uzbudināmību;
• stroncija hlorīds — samazina zobu jutīgumu, noslēdzot dentīna (kaulveida audi, kas ir zoba galvenā sastāvdaļa) kanāliņus;
• nātrija citrāts — mazina zobu jutību.

Tīrošās sastāvdaļas. Pieļaujamas 0,5–3% apjomā. Putojošas un virsmas tīrošas sastāvdaļas, darbojas līdzīgi ziepēm. Palīdz aktīvās vielas izplatīt pa visu muti, mazināt aplikumu un radušos dzeltenīgumu zobu virsmām. Atpazīst pēc sekojošiem nosaukumiem: nātrija lauretsulfāts (SLS), Sodium N-lauryl Sarcosinate u. c.

Smaržvielas un garšvielas. Pieļaujamas 0,8–1,5%. Nomāc nepatīkamo tīrošo vielu smaržas. Viena no iecienītākajām ir piparmētru smarža, īpaši kombinēta ar mentolu. Mentols satur eļļas, kas iztvaiko siltajā mutes dobumā. Populārs ir arī kanēlis, fenhelis u. c.

Mitrinošās vielas. Pieļaujamas 15–30%. Piesaista ūdeni un palīdz saglabāt pastai nepieciešamo konsistenci, nepieļaujot šķidruma un cietvielu atdalīšanos. Dažos gadījumos mitrinošās vielas var ietekmēt zobu pastas smaržu, garšu un dzestrumu jeb vēsumu, kas rodas zobu tīrīšanas laikā. Mitrinošās vielas ir sorbīts, glicerols, glicerīns, propilēnglikols, polietilēna glikols, ūdens, ksilitols, PEG 8, PPG.

Biezinātājs. Pieļaujams 0,4–2%. Veido zobu pastas struktūru, var būt: Carrageenan, celulozes gumija, celulozes ēteri, nātrija algināts, silīcija biezinātājs u. c.

Konservanti. Pieļaujami 0,05–0,5%. Aizsargā pret  mikroorganismu vairošanos zobu mazgāšanas līdzeklī. Alkohols, formaldehīds u. c.

Saldinātāji. Saldinātāji nodrošina zobu pastas garšīgumu. Galvenokārt pievieno sorbītu vai glicerīnu, kas vienlaikus darbojas kā saldas mitrinošās vielas. Apmēram 50% gadījumu izmanto parasto galda cukuru. Bieži izmanto kalcija vai nātrija saharīnu, aspartāmu u. c.

5 kaitīgākās sastāvdaļas zobu pastās

Mutes higiēnas līdzekļi, kas tiek lietoti ikdienā, var būt indīgi gan pieaugušajiem, gan bērniem. Kaitīgās vielas sastāv no ļoti mazām molekulām, kuras caur mutes gļotādu var iesūkties audos, tālāk asinīs, kas apgādā aknas, nieres, plaušas, sirdi un pārējos ķermeņa orgānus. Kuras ir biežāk lietotās un indīgākās zobu pastu sastāvdaļas, kas pārmērīgā daudzumā var radīt bēdīgus rezultātus?

Nātrija fluorīds. Kavē caurumu veidošanos zobos. Taču der zināt, ka apmēram 100 g fluorīda var būt nāvējošs daudzums bērnam. Bērniem un jauniešiem pat minimāla fluorīdu uzņemšanas normas pārsniegšana var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, sāpes pakrūtē un caureju. Lielas nātrija fluorīda devas var radīt paralīzi, muskuļu nespēku un krampjus, kam seko elpošanas un sirdsdarbības traucējumi. Nātrija fluorīds bieži ir galvenā sastāvdaļa anestezējošos līdzekļos, psihiatrisko slimību ārstēšanas medikamentos, arī nervu gāzē.

Nātrija lauretsulfāts (SLS). Ļoti bīstama sastāvdaļa. Tās putojošās īpašības maldīgi rāda, ka ar zobu pastu viss ir pilnīgā kārtībā. Tomēr ASV Toksikoloģijas koledžas speciālisti ir atklājuši arī SLS postošās īpašības, saskaroties ar ādas audiem. Šī sastāvdaļa bieži tiek izmantota arī grīdu un automašīnu mazgājamos līdzekļos, kā arī bērnu matu šampūnos ar uzrakstu «bez asarām». SLS molekulas var iekļūt acī, smadzenēs, sirdī un aknās ar lielu iespējamību, ka tās savu graujošo darbību veic lēni un ilglaicīgi.

Triklozāns. Savu antibakteriālo īpašību dēļ tiek ļoti plaši lietots ne tikai zobu pastās vien. Tā ķīmiskā formula un ir ļoti vienkārša, tomēr triklozāns ir viena no indīgākām vielām pasaulē. ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) triklozānu ir reģistrējusi kā pašu indīgāko pesticīdu (līdzeklis dažādu nevēlamu organismu iznīcināšanai), jo tā var radīt būtiskus zaudējumus gan cilvēka veselībai, gan videi. Triklozāns ir hlorfenols, kas pieder ķīmisko vielu grupai, kura, iespējams, izraisa vēzi. Triklozāns var radīt bojājumus aknās, nierēs, sirdī un plaušās, nelabvēlīgi iedarboties uz imūnsistēmu un graut hormonālo sistēmu organismā.

Hydrated Silica. Zobu balinātājs, kas bojā zobu emalju. Visvairāk atrodams abrazīvo zobu pastu sastāvā. Gatavots no kristalizēta kvarca, smilts un krama maisījuma. Zobu emalja katru dienu ar siekalām remineralizējas no kalcija jonu krājumiem un fosfora. Zoba virsmas skrāpēšana ar abrazīvām pastām aizkavē šo procesu. Nobela prēmijas laureāts Samuels Epsteins savā grāmatā 1998. gadā rakstīja: «Zobu pastu radītais kairinājums neiedarbojas tikai uz zobu emalju vien. Cieš arī visa mutes gļotāda, mēle un smaganas.»

FD un C grupu zilās krāsvielas. Mākslīgās krāsvielas bieži sastopamas zobu pastās un citos mutes higiēnas produktos.  Pēdējie pētījumi rāda, ka šo krāsvielu klātbūtne organismā var izraisīt spēcīgas alerģiskas reakcijas, astmas lēkmes, galvassāpes, sliktu dūšu, nogurumu, nervozitāti, koncentrēšanās traucējumus u. c. Šīs krāsvielas sintezē no naftas. Gatavo no akmeņogļu darvas eļļas, smirdīgiem darvas pārstrādes produktiem un naftas tvaikiem. Lielākā daļa šo izejvielu ir stipri indīgas. Tāpēc daļai cilvēku, kuri lietot zobu pastas ar šīm krāsvielām, var rasties dedzināšanas sajūta mutē. Caur muti indīgās vielas nonāk tālāk organismā.