Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dīzeļdegvielas sadārdzinājums varētu rosināt Latvijas uzņēmējus aizvien vairāk pievērsties biodīzeļdegvielas ražošanai un izmantošanai automašīnu dzinējos. Biodīzelis maksā lētāk, to patlaban nepietiekamā daudzumā ražo no Latvijā audzēta rapša un izmantotās pārtikas eļļas.
Sadārdzinājums lielāks nekā kompensācija
Dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenas salīdzinājums (izmantotas četru vairumtirgotāju SIA «Kurši degviela», SIA «Vexoil», SIA «Lukoil» un «Seko» cenas) šā gada 10. augustā pret aizvadītā gada 11. augustu liecina par 11,8 līdz 13,5 santīmu lielu cenas kāpumu. Šā gada 1. maijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai pieauga no 10 līdz 14,8 santīmiem, pieskaitot klāt pievienotās vērtības nodokli 1,8 santīmi, iegūstam 6,4 santīmus. Ja rīkojamies, kā saka tirgotāji, un vēl dažus santīmus pie cenas pieliekam obligāto rezervju veidošanai, tad tīrais vairumtirdzniecības sadārdzinājums iznāk četri pieci santīmi. Parastie pircēji maksā arī mazumtirdzniecības uzcenojumu. Ja braucējs mēnesī veic 200 kilometrus, tad viņam šis sadārdzinājums papildus nozīmē 8–10 latus no maciņa.
Nedaudz atšķirīga situācija ir lauksaimniekiem, kuri pērn un līdz šā gada 1. maijam par 100 litriem un vienu lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru saņēma 10, bet patlaban 14,8 santīmus lielu kompensāciju. Vislielākie ieguvēji ir saimnieki, kuri dīzeļdegvielu var pirkt vairumā. Saimnieki, kas darbojas atšķirīgās nozarēs, teic, ka ar 100 litriem pietiek graudu audzētājiem un piena ražotājiem. Ja šie audzētāji izmanto modernu tehniku, tad vairāki desmiti litru degvielas vēl paliek pāri. Lielākā daļa saimnieku gan vēl nav paspējuši nopirkt jaunus, rietumvalstīs ražotus traktorus. Savukārt cukurbiešu, dārzeņu, tostarp kartupeļu audzētāji uzskata — 100 litru kompensācija ir nepietiekama. Piemēram, kartupeļu audzēšanā vajadzētu kompensēt vismaz 130 litru lielu dīzeļdegvielas patēriņu.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības politikas departamenta speciāliste Ausma Zunde teic, ka valsts dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa kompensācijai šajā gadā ir piešķīrusi Ls 9 milj. — par Ls 3,5 milj. vairāk, nekā saimnieki saņēma pērn. Ar šo naudu vajadzētu pietikt, tomēr satrauc tas, ka šo kompensāciju pieprasa 10 633 saimnieki, kas apstrādā vien 0,48 milj. ha jeb 22,9% (2003. gada ziņas) no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Var piekrist, ka mazajām saimniecībām ir neizdevīgi kārtot dokumentus kompensācijas saņemšanai, tomēr tās saņēmējiem vajadzēja būt vairāk. Šā brīža skaitlis liek domāt, ka lauksaimnieki pērk arī nezināmas izcelsmes dīzeļdegvielu. A. Zunde atzīst, ka Zemkopības ministrijas un valsts rīcībā nav naudas degvielas sadārdzinājuma kompensēšanai.
Lietuvā un Igaunijā cita kārtība
Lietuvā par vienu litru dīzeļdegvielas lauksaimnieki saņem 16,6 santīmus lielu kompensāciju, turklāt tā tiek maksāta, rēķinot 120 litrus lielu degvielas patēriņu uz vienu hektāru. Panevēžas rajona dārzeņu audzētāja Milda Mikelonene teic, ka kaimiņvalstī dārzeņu audzētāji cīnoties par kompensācijas dažādošanu. Piemēram, dārzeņu audzētāji 120 litru vietā gribot trīs reizes lielāku daudzumu. Lietuvā atšķirībā no Latvijas kompensāciju nemaksā, bet aprēķina. Saimnieki pērk iekrāsotu degvielu, no kuras cenas ir atrēķināts akcīzes nodoklis. Šī kārtība esot labāka nekā kompensāciju saņemšana bankas kontā. Lietuvas saimnieki arī stāsta, ka viņiem, nerēķinot akcīzes nodokļa kāpumu, dīzeļdegviela patlaban maksā aptuveni 6,4 santīmus dārgāk nekā gadu iepriekš. Tātad sadārdzinājums ir aptuveni tikpat liels kā Latvijā.
Igaunijā dažādās nozarēs darbojošies saimnieki saņem atšķirīgu kompensāciju. Turklāt maksājuma lielums ir aprēķināts uz vienu hektāru. Vispārējā kompensācija ir gandrīz Ls 10 uz vienu hektāru, bet, piemēram, graudu audzētājiem tā ir vairāk nekā trīs reizes lielāka.
Glābiņš — biodīzelis?
Daudznozaru SIA «Mežrozīte» jau trīs mēnešus savu tehnikas parku — KAMAZ automašīnas, traktorus, džipu un citus transporta līdzekļus, nodrošina ar pašu ražotu biodīzeļdegvielu. Tās koncentrācija ir 100 procenti. Uzņēmuma direktors Jānis Galvanovskis teic, ka tiek pirkts un pārstrādāts Latvijā audzēts rapsis un izmantota jauna, patlaban vēl nepatentēta biodīzeļdegvielas ražošanas iekārta. Šī iekārta turklāt palīdz risināt vēl vienu Latvijā līdz šim neatrisinātu samezglojumu — cepšanas procesā izmantoto pārtikas eļļu savākšanu. Šajās pārtikas eļļās pēc cepšanas atrodas cilvēku veselībai kaitīgais dioksīns, tās nedrīkst nonākt arī kanalizācijas tīklā, jo aizķep caurules un filtri. Arī attīrīšanas iekārtas netiek galā ar eļļām, jo tajās atrodas tauki, kurus ir ļoti grūti sašķelt.
«Mežrozīte» šo izlietoto eļļu pērk no visu trīs Baltijas valstu ātrās ēdināšanas iestādēm «Mc Donald's». Gadā aptuveni 100 tonnas lielu daudzumu. Daudzas kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes par izlietotās eļļas vākšanu maksā atkritumu vākšanas firmām, tie ir papildu izdevumi, tāpēc šīs eļļas izmantošana biodīzeļdegvielas ražošanā ir valstij un dabas aizsardzībai ļoti svarīgs darbs.
J. Galvanovskis teic, ka viņa uzņēmumam pašu ražotās biodīzeļdegvielas izmantošana samazinājusi transporta izdevumus par 30 procentiem. Uzņēmējs paredz, ka pēc iekārtas sertifikācijas un patentēšanas (patlaban netiek atklāti izgudrojuma autori) šādas iekārtas maksās lētāk un tās varēs pirkt arī citi Latvijas uzņēmēji. Bizness būšot izdevīgs gan pircējam, gan arī pārdevējam. Tas nozīmē, ka ir atrasta metode cīņai pret dīzeļdegvielas sadārdzinājumu. Jāņem gan vērā, ka biodīzeļdegviela nebūs brīnumlīdzeklis. Ļoti lielā salā to izmantot nevar.
Tirgotājs: dīzeļdegviela nebūs lētāka
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis norāda uz, iespējams, nezināmas izcelsmes degvielas izmantošanu lauksaimniecībā: — Uz visu Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes daudzumu akcīzes nodokļa kompensācijai būtu jābūt vismaz 12, nevis kā patlaban deviņi miljoni lati. Tātad saimnieki neprasa nodokļa kompensāciju. Patlaban nav pazīmju, kas liecinātu par dīzeļdegvielas cenas kāpuma apstāšanos. Cena kāps pa santīmam vien, precīzu prognozi neviens nepateiks. Daudzās Eiropas Savienības valstīs dīzeļdegviela ir dārgāka par benzīnu, mums patlaban vēl nav. Attiecībā uz biodegvielu lauksaimiekiem ir jāņem vērā, ka par 100 procentu biodegvielas izmantošanu kompensāciju nemaksās.