Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes aizliegums Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā uzstādīt pieminekli Latvijas pretošanās kustībai un Konstantīnam Čakstem «ir bezatbildīgs» un liecina par atsevišķu Rīgas Domes (RD) amatpersonu vēlmi šajā vietā redzēt pieminekli Pēterim I. Šādu viedokli pauda K. Čakstes pieminekļa iniciatīvas grupas pārstāvis, advokāts Andris Grūtups.
Portālam «Apollo» Grūtups paziņoja, ka ir sašutis par divu cilvēku bezatbildīgo lēmumu, un teica, ka šis lēmums tiks pārsūdzēts Kultūras ministrijā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā.
Grūtups atgādināja, ka Dome lēmumu par K. Čakstes pieminekļa celtniecību Rīgā, Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, pieņēma 1992. gada 17. decembrī, bet lēmums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes izveidi tika pieņemts 2003. gada 26. jūnijā, padomi izveidojot 2003. gada 21. oktobrī. Līdz ar to šīs konsultatīvās padomes lēmumam nav atpakaļejoša spēka, norādīja jurists.
Kā ziņots, trešdien Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome nolēma neatbalstīt tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa piedāvātā Konstantīna Čakstes pieminekļa novietošanu liepu alejā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā. Kā atzina padomes locekļi, Brīvības bulvārī izveidotā liepu aleja ir pilsētbūvniecības piemineklis, kuras pārveidošana nebūtu pieļaujama. Padomes locekļi kategoriski iebilda pret plānoto sešu liepu nociršanu.
Kā norādīja padomes loceklis arhitekts Jānis Krastiņš, liepu aleja ir stādīta 1860. gadā, atzīmējot Rīgas tapšanu par lielpilsētu, un par pieminekli uzskatāms katrs koks. Viņš pauda viedokli, ka piedāvātais risinājums K. Čakstes piemineklim «ir klasiski neprofesionāls» un tā novietošana izvēlētajā vietā nav pieļaujama. Viņš ieteica pieminekļa veidotājiem apsvērt iespēju skulptūru novietot Esplanādē pie Kalpaka bulvāra.
Pieminekļa autori savukārt norādīja, ka Elizabetes un Brīvības ielas krustojums piemineklim tika paredzēts jau tad, kad tika rīkots konkurss par tā risinājumu, kurā uzvarējis Veidemaņa un Pateļejeva projekts.
Padomes sēdē pieminekļa novietošana Brīvības bulvāra liepu alejā tika noraidīta, diviem padomes locekļiem balsojot «pret» ieceri, vienam «par» un četriem atturoties.