Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzskata, ka Latvijā nav jāratificē mazākumtautību aizsardzības konvencija, kamēr valstī notiek protesti pret izglītības reformu, — viņasprāt, konvencijas ratificēšana vēl vairāk šķels sabiedrību.
Savukārt īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks ir pārliecināts, ka konvencija jāratificē un tas tikai veicinās sabiedrības integrāciju.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks intervijā aģentūrai BNS pauda pārliecību, ka konvencija būtu jāratificē tikai tad, «ja mēs patiesi zinām, ka tas varētu veicināt šos integrācijas un sabiedrības konsolidācijas procesus».
Arī Druviete pauda viedokli, ka mazākumtautību aizsardzības konvencija jāratificē tikai tad, kad gūta pilnīga pārliecība, kā šāds lēmums «sabiedrības integrāciju veicinās, nevis kavēs». Viņa uzskata, ka runāt par šīs konvencijas ratificēšanu varēs tikai tad, kad nebūs «nepamatotu protestu pret vienotas izglītības sistēmas veidošanu un sabiedrība būs gatava pieņemt faktu, ka nekad nenotiks atkāpes no latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas».
Druviete ir pārliecināta, ka pašreiz, ņemot vērā protestus pret izglītības reformu, mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratificēšana ir neiespējama.
Savukārt īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās uzskata, ka konvencija ir jāratificē, paredzot vienu atrunu — zīmēm uz ielām jābūt tikai latviešu valodā. Muižnieks atzina, ka starp Latvijas likumiem un konvencijas prasībām nav «juridisku šķēršļu un pretrunu», taču jautājumam par tās ratificēšanu ir politisks raksturs.
Ministrs pauda pārliecību, ka konvencijas ratificēšana veicinātu sabiedrības integrāciju, jo konvencija būtu kā «principu saraksts un rāmis dialogam starp Latvijas valdību un mazākumtautībām, Latvijas valdību un Eiropas Padomi». Viņš prognozēja, ka vislielākās debates Saeimā varētu būt par mazākumtautību definīciju.
Arī ārlietu ministrs Artis Pabriks pauda neizpratni, ko Krievija definē kā minoritāti. «Man nav skaidra Krievijas interese par tā saucamajiem tautiešiem — kas pēc definīcijas ir tautietis — vai tā ir etniska piederība vai politiska?» viņš jautāja. «Ja politiska, tad šeit īsti nav vietā runāt par mazākumtautībām, ja etniska — etniskās lietas it kā stāv zemāk par politisko piederību. Es šeit īsti neredzu, kur ir šī saikne,» teica ministrs.
Viņš atzina — ja Latvijā būtu ratificēta mazākumtautību aizsardzības konvencija, «ir zināmi aspekti, kas ļautu Ārlietu ministrijai strādāt vienkāršāk, jo daļa pārmetumu būtu novirzīti, un mēs varētu koncentrēties uz kaut ko citu». Ministrs gan uzsvēra, ka jautājums par mazākumtautību aizsardzības konvenciju ir pārāk politizēts un konvencijas ratifikācija «pati par sevi jau nav risinājums nekam».
«Tas vien, ka konvencijas jautājums tiek izmantots Latvijas un Krievijas attiecībās, nozīmē, ka šeit ir atkal kaut kādi politiski ideoloģiski motīvi vai vēlme kaut kādā veidā parādīt vai nu savu spēku, vai savu ietekmi,» sacīja Pabriks, norādot uz attiecību veidošanu ar citām valstīm, piemēram, ASV, Vāciju, Franciju un Itāliju. «Šīs valstis nesaka — ziniet, vispirms ratificējiet konvenciju un tad mēs kaut ko darīsim». Jau vēstīts, ka Saeima maija sākumā ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja kreisās opozīcijas iesniegto vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija parakstīja jau 1995. gadā, taču joprojām nav ratificējusi. Konvenciju ratificēt Latviju aicinājušas vairākas starptautiskās organizācijas.