Rīgas Domes Labklājības departaments aprēķinājis, ka pašvaldībai sociālās palīdzības sniegšanai papildus būs nepieciešami 2,34 miljoni latu, ja pēc īres «griestu» atcelšanas denacionalizēto namu īrniekiem būs jāmaksā viens lats par kvadrātmetru.

Ja īres maksa Rīgā pārsniegs vienu latu par kvadrātmetru, tad sociālajai palīdzībai nāksies papildus atvēlēt vēl aptuveni 2,25 miljonus latu par katriem 0,50 Ls/m², kas tiks pielikti klāt denacionalizēto dzīvokļu īrei.

Rīgas Dome ar šiem aprēķiniem ir iepazīstinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā izveidoto darba grupu, kurai jāizstrādā priekšlikumi denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku aizsardzībai.

Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs uzskata, ka šīs darba grupas sēdēs izskanējušie priekšlikumi par pārcelšanās pabalstu piešķiršanu un valsts dzīvokļu izīrēšanu neatrisinās problēmas, kuras radīs īres «griestu» atcelšana, jo Rīgā šo tukšo valsts dzīvokļu ir ļoti maz, turklāt to tehniskais stāvoklis ir briesmīgs.

Karpovičs uzskata, ka īres maksas «griesti» jāsaglabā vismaz divus gadus un šajā laikā jāsagatavo konstruktīvi priekšlikumi un nepieciešamo likumu grozījumi, lai t. s. vidusmēra ģimenes, kas dzīvo šādos namos, varētu saņemt valsts garantētus kredītus vai citu palīdzību dzīvokļa problēmas risināšanai. Savukārt maznodrošinātiem un darba nespējīgiem iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā ar daļēju valsts finansiālu atbalstu sniegtu pašvaldība.

Karpovičs norāda, ka nevajadzētu baidīties no denacionalizēto namu īpašnieku draudiem sākt tiesas procesus, ja īres «griesti» tiks saglabāti. Viņš ir saņēmis vēstuli no Valsts cilvēktiesību biroja, kurā teikts, ka «birojs uzskata, ka īstermiņa risinājumā denacionalizēto namu īpašnieku tiesības var samērīgi ierobežot īrnieku interesēs, jo to netraucēta rīkošanās ar savu īpašumu padarītu ļoti kritisku daudzu īrnieku stāvokli, īpaši sociāli mazaizsargāto».

Valsts cilvēktiesību birojs apraksta arī kādu konkrētu gadījumu — 1989. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izskatījusi Austrijas namīpašnieku prasību pret īres «griestu» noteikšanu un atzinusi, ka šajā valstī īres «griestu» noteikšana atkarībā no mājokļu tipa ir bijusi samērīga ar izvirzīto mērķi — nodrošināt mājokļa pieejamību mazāk turīgajiem sabiedrības locekļiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp