Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8698199t1h9bed.jpg)
Olimpiskajās spēlēs notiek ne tikai cīņa par medaļām. Uz goda pjedestāla ir tikai trīs vietas, un arī medaļas ir tikai trīs, retos gadījumos var tikt pasniegtas arī divas vai pat trīs viena kaluma godalgas, taču jebkurā gadījumā lielākā daļa olimpisko spēļu dalībnieku uz godalgām necer. Viņiem ir citi mērķi.
Latvijas peldētāji uz godalgām cerēt nevar un par tām nemaz nedomāja. Arī viņiem ir citi mērķi.
Primārais — nopeldēt personisko rekordu līmenī vai tos uzlabot. Vienīgais, kurš reāli varēja cerēt uz iekļūšanu pusfinālā (starp 16 labākajiem), mūsu peldētāju komandā ir 20 gadu vecais liepājnieks Romāns Miloslavskis. Uz vietu pusfinālā viņš klusībā cerēja 200 metru brīvā stila peldējumā, taču — neizdevās. Romāns bija nikns un vainu blakusapstākļos nemeklēja. Esot acīmredzot pieļauta kļūda gatavošanās posmā, jo distances beigās pietrūka spēka, tieši tāpēc neizdevās labot personisko rekordu, kas varbūt ļautu tikt pusfinālā. Iznāca 23. vieta, kas starp mūsu peldētājiem ir augstākā šajās olimpiskajās spēlēs.
Otrdien 100 metru brīvajā stilā Miloslavskis par 0,63 sekundēm (!) laboja Latvijas rekordu, uzvarēja savā peldējumā, bet kopā rezultāts 50,94 sekundes viņam deva 35. vietu starp vairāk nekā 70 peldētājiem, kas startēja šajā vispopulārākajā distancē. Līdz medaļām Romānam bija patālu, bet vai tāpēc viņam kaut ko var pārmest? Viņš izdarīja visu, uz ko bija gatavs šajās olimpiskajās spēlēs.
To pašu var teikt arī par citiem mūsu peldētājiem.
Nekad laikam nebeigsies diskusijas, vai vajag vest uz olimpiskajām spēlēm sportistus, kas nevar cerēt uz augstām vietām.
Manuprāt, vajag. Gan tāpēc, ka viņi tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs ir nopelnījuši ar sūru un neatlaidīgu darbu, nevis laimējuši loterijā, gan tāpēc, ka tas ir stimuls viņiem pašiem un tiem jaunajiem peldētājiem, kas vēl tikai tiecas kļūt par olimpiešiem. Kas zina, varbūt pēc četriem gadiem Pekinā tas pats Miloslavskis vai Guntars Deičmanis, vai Pāvels Murāns, vai varbūt vēl kāds cits jau spēkosies par medaļu.
Varbūt arī nespēkosies, bet arī tad augstākais mērķis būs tikt pusfinālā vai labot personisko rekordu, taču, ja jau iedīglī tiks liegta iespēja startēt olimpiskajās spēlēs, tad mums peldēšanā (vai jebkurā citā sporta veidā, kur situācija ir līdzīga) nekad arī nebūs cerību uz medaļām.
Pēdējo reizi medaļas olimpiskajās spēlēs peldēšanā mums bija pirms 24 gadiem Maskavā — toreiz Arsens Miskarovs ieguva divas otrās un vienu trešo vietu.