/nginx/o/2018/07/11/8698314t1hf858.jpg)
Olimpiskās spēles atgriežas mājās. Sekojot šim lozungam, pirmais Atēnu olimpisko spēļu medaļu komplekts tika sadalīts olimpisko spēļu dzimšanas vietā — apmēram 300 km attālajā senajā Olimpijā. Šeit 776. gadā pirms mūsu ēras notika pirmās antīkās olimpiskās spēles, un tieši tajā vietā sacentās lodes grūdēji.
Sengrieķu dzejniekiem un rakstniekiem būtu, ko rakstīt. Vīriešu sacensībās senajā Olimpijā sanāktu sižets veselai drāmai, kas sākās vēl pirms medaļu dalīšanas.
Laikam jau viens no favorītiem trīskārtējais pasaules čempions amerikānis Džons Godina ar savu joku pārāk saniknoja grieķu dievus — proti, uzzinājis un ieraudzījis, kur notiks sacensības (antīkā stadiona vietā, ko ieskāva mežs, pakalns un pļava, kur nebija nekāda elektroniskā aprīkojuma, kur rezultātu mērīja ar mērlenti), viņš pajokoja, ka, par laimi, nav vēl jāstartē arī kailiem, kā to darīja antīko olimpisko spēļu dalībnieki…
Dieviem tas nevarēja patikt, un viens no lodes grūšanas karaļiem palika — kails. Godina neveiksmīgi izpildīja pirmos divus mēģinājumus, bet trešajā 7,257 kg smagā lode lidoja tikai 20,19 m tālu — Godina palika devītais un medaļu sadalē nepiedalījās.
Ar kaut ko grieķu dievus laikam bija saniknojis arī cits amerikānis Adams Nelsons, kaut gan sākumā tie pret viņu bija labvēlīgi — 21,16 m pirmajā mēģinājumā un līdera loma.
Atrisinājums, kas derētu par sižetu sengrieķu drāmai, vēl bija priekšā. Nekad vēl mūsdienu olimpisko spēļu vēsturē lodes grūšanā pirmo divu vietu ieguvējiem nebija vienāds labākais rezultāts — pēdējā mēģinājumā 21,16 m sasniedza arī ukrainis Jurijs Bilonogs, kas līdz tam zaudēja Nelsonam tikai vienu centimetru — 21,15 m. Tieši šis viens centimetrs visu arī izšķīra, jo Bilonogam bija labāks nākamais labākais rezultāts, bet Nelsonam tāda nebija vispār — visus nākamos piecus mēģinājumus viņam neieskaitīja… Pēdējā grūdienā lode aizlidoja vismaz 21,60 m tālu, taču Nelsons uz mirkli bija pārkāpis sektora priekšējo malu — neskaitās! Vai nav labs sižets drāmai? Vienalga, kad — senās Grieķijas laikā vai mūsdienās — to raksta.
Dāmu sacensībās uzvarēja Irina Koržaņenko no Krievijas — 21,06 m. Sudraba medaļu pēdējā mēģinājumā ieguva kubiete Jumileidi Kumba, kas par 4 cm apsteidza vācieti Nadīni Kleinerti.
Olimpiskās spēles atgriežas mājās. Lozungs joprojām ir spēkā — maratona dalībnieki finišēs «Panathineikon» stadionā Atēnu centrā, kur 1896. gadā risinājās pirmās mūsdienu olimpiskās spēles un kas toreiz bija Atēnu nomale. Bet tas jau būs cits stāsts, un tas, iespējams, būs sižets citai traģēdijai…